Foto – LETA

Ķirsons atzīst, ka ir čekas maisos 15

“Vai esat čekas maisos?” šādu jautājumu ēdināšanas uzņēmuma “Lido”  vadītājs Gunārs Ķirsons saņēma no Latvijas Radio klausītājas raidījumā “Krustpunktā”. “Jā, noteikti!” atbildēja pazīstamais uzņēmējs.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

G. Ķirsons: “Jā, noteikti [esmu čekas maisos]. Iespējams, saviem darbiniekiem esmu teicis par to. Mana ir sirdsapziņa tīra. Maisi ātrāk jāver vaļā, lai tur parādās viss. Kad strādāju par bārmeni, man teica, ka jābrauc uz olimpiādi, un vai tu brauksi vai nebrauksi, tev vajadzēs [ziņot], bet es tos čekistus pats izmantoju, nevis viņi mani. Es Sibīrijā piedzimu, mans tēvs bija izsūtīts, un viņi paši čekisti aizsūtīja. Un viņi domāja, ka es viņiem strādāšu? Tik daudz prāta man pietiks, lai viņi strādātu man,” stāstīja uzņēmējs.

Gunārs Ķirsons Maskavas 1980. gada olimpisko spēļu laikā, kas daļēji notika arī Tallinā, strādāja par bārmeni. Kā viņš pats stāstījis intervijās iepriekš medijos, viņu tur nosūtīja Rīgas restorāns kā vienu no labākajiem bārmeņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Man prasītajos ziņojumos es viņus šmaucu tā kā… Vienu piemēru varu pateikt. Man viens puisis aizmuka uz Ameriku. Man prasīja, ko tu domā? Es viņiem teicu, ka viņš tikai tagad nopirka dzīvokli, kā viņš var mukt? Un tā vajadzēja visus šmaukt. (..) To nevarēja nedarīt, citādi tev jāiet un grāvji jārok. Ir viens otrs, kas bijis labs zinātnieks, izglītots mākslinieks, viņam vajadzēja kaut kur braukt [uz ārzemēm], viņš nevarēja to nedarīt. Bet cik viņam ir tīra sirdsapziņa, par to jārunā un jāskatās. Tā ka maisi ir jātaisa vaļā un nav jābaidās no tā,” Latvijas Radio teica Ķirsons.

Jau ziņots, ka šobrīd Saeima konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu nodošanu mūžīgai glabāšanai kā nedalāmu kopumu Latvijas Nacionālajam arhīvam un padarīt tos publiski pieejamus pētniecībai no 2019. gada 1. maija. Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija vērsusies pie Saeimā pārstāvētajām partijām, aicinot rīkoties, lai vēl šis parlaments pieņemtu “Atklātības likumu”, kas paredz publicēt VDK un Komunistiskās partijas nomenklatūras dokumentus.

Gunārs Ķirsons

Dzimis 1951. gada 17. maijā Omskā (1949. gadā viņa tēvs ar ģimeni izsūtīts uz Omsku).

1959. gadā no izsūtījuma atgriezies Latvijā.

Mācījies Murjāņu sporta internātskolā, nodarbojies ar vieglatlētiku, džudo; beidzis mākslas skolu, kokapstrādes nodaļu.

Bijis bārmenis restorānā “Ruse”, no 1982. g. bārmenis restorānā “Ščecina”, tur nostrādājis 10 gadus,

1991. g. “Lido” dibinātājs un īpašnieks – pašreiz Latvijā ir deviņi restorāni un bistro.

2000. g. iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

2010. g. Rīgas dome piešķir politiski represētās personas statusu.

Dati no LETA