Ko drīkst un nedrīkst mežā darīt motobraucēji 0
Motobraukšanas sezonai sākoties, aktualizējas jautājums – ko dzelzs rumaku braucēji mežā drīkst, un ko nedrīkst darīt? “Arī mežā ir labas uzvedības noteikumi, kurus ikvienam motobraucējam vajadzētu ievērot. Neapdomīga braukšana var mežam nodarīt lielu postu, piemēram, var izcelties ugunsgrēks,” saka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.
Neatkarīgi no tā, ar kādu motorizēto transporta līdzekli – automašīnu, motociklu, kvadriciklu, mopēdu, motorolleru, elektroskūteru vai kādu citu spēkratu braucat, mežā drīkst pārvietoties tikai un vienīgi pa šim nolūkam izveidotiem ceļiem un dabiskām brauktuvēm, skaidro Kaspars Kristiņš. Viņš atgādina, ka meža autoceļi LVM apsaimniekotajā teritorijā ir brīvi pieejami visiem, izņemot gadījumus, kad uz šiem ceļiem konkrētam mērķim ir uzstādīti vārti, barjeras, aizlieguma zīmes vai norādes. Kājām pārvietoties pa tiem var, bet ar motorizētajiem transportlīdzekļiem tajos noteiktajā laikā iebraukt nedrīkst, tāpat kā aizliegts braukt pa mežu un ārpus ceļiem, izņemot konkrētam mērķim piemērotas un saskaņotas teritorijas vai maršrutus.
Kas īsti ir dabiskā brauktuve?
Par meža ceļiem viss ir skaidrs, bet ko nozīmē “dabiskā brauktuve”? Lielākoties tā ir ar transportlīdzekļiem regulāri iebraukta, ne vairāk kā četrus metrus plata brauktuve, kas nav īpaši izbūvēta vai segta ar mākslīgiem materiāliem, pa kuru seguma nestspējas apstākļi atļauj pārvietoties ar transportlīdzekļiem. Dabiskā brauktuve visbiežāk ir izbraukāts zemes ceļš vai grāvja atbērtne, kas nav reģistrēts kā oficiāls ceļš un nav izbūvēts atbilstoši ceļa būves normatīviem. Parasti šādas brauktuves nav aprīkotas ar ceļa zīmēm vai infrastruktūru.
Svarīgi ir nejaukt dabiskās brauktuves ar kvartālstigām un mineralizētām joslām. Kvartālstiga ir no apauguma attīrīta stiga, kura nemēdz būt platāka par pieciem metriem un norāda mežu kvartālu ārējo robežu, savukārt mineralizētās joslas ir īpaši izveidotas zemes joslas, kurās ir noņemta degtspējīgā virskārta, kā zāle, lapas, zari, kūdra, tā rezultātā ir atsegts tikai minerālais grunts slānis. Abas šīs joslas ir meža ugunsdrošības infrastruktūras objekti un nekādā gadījumā nav domātas braukšanai bez īpaša saskaņojuma ar zemes īpašnieku.
Kaspars Kristiņš norāda, ka uz jebkura ceļa vai dabiskās brauktuves mežā motobraucējiem jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā, ka mežs ir kopīga vide, kurā ir arī citi atpūtnieki – nūjotāji, skrējēji, velosipēdisti, pastaigu cienītāji, ģimenes ar bērniem, ogotāji, sēņotāji un citi. “Šie cilvēki vēlas izbaudīt meža dāvāto mieru un klusumu, tādēļ LVM aicina atpūtas vietu tuvumā ar motorizētajiem transporta līdzekļiem nebraukāt.”
Kādu postu var nodarīt motobraucēji?
“Ik pa laikam sociālajos tīklos varam redzēt, ka tiek pārkāpti braukšanas noteikumi mežos, nobraukts no braukšanai atļautajiem ceļiem un bojāta zemsedze. Riepu radītie zemsedzes bojājumi ārpus atļautajām vietām veicina tālāku vides degradāciju jeb augsnes eroziju.
Zemsedze atjaunojas ļoti ilgā laika posmā un vietām, jo īpaši nabadzīgās un smilšainās augsnēs, tiek bojāta neatgriezeniski un visas tur mītošās dzīvās radības iet bojā, skaidro Kaspars Kristiņš. “Infrastruktūras objektos, kur motobraucēji izbrauc dziļas vagas, mums speciāli jāved iekšā cita tehnika, lai tās atkal izlīdzinātu. Tās ir papildu izmaksas un cilvēku darbs,” saka LVM Infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs.
Problēma arī tā, ka nereti asu izjūtu ķeršanai motobraucēji izbraukā īpaši aizsargājamās teritorijas, piemēram, krasta vai iekšzemes kāpu zonas. Taču šīs kāpas ir mājvieta retiem biotopiem, aizsargājamām sugām, un ne vienmēr pie šīm teritorijām būs pielikta informatīvā zīme, ka tas ir dabas mikroliegums. Informatīvās zīmes parasti tiek izvietotas pie lielajiem dabas liegumiem.
Kaspars Kristiņš stāsta, ka šādu norāžu neizvietošana pie konkrētai saudzējamai sugai izveidotiem mikroliegumiem ir apzināta, jo pieredze liecina, ka norāžu izvietošana veicina to cilvēku pieplūdumu, kuri vēlas turp doties vērot putnus vai ko citu. Vai attiecīgajā vietā ir vai nav kāds īpašais mikroliegums, noskaidrot var aplikācijā LVM GEO Mobile.
Tomēr pats būtiskākais ir ugunsgrēku izcelšanās risks. Braucot ar motocikliem, kvadricikliem ārpus atļautajiem ceļiem risks izcelties meža ugunsgrēkam ir ļoti augsts. Transportlīdzekļu izplūdes kolektori uzkarst, uz tiem sakrājas kūdras putekļi, nobiras, sūnas un veidojas gruzdošas oglītes, kurām, nokrītot zemē, var sākties degšana.
No soda tomēr neizsprukt
Kaspars Kristiņš stāsta, ka nereti šādus pārkāpējus noķert ir problemātiski, jo viņi mēdz braukāt pa mežu ar spēkratiem bez numuriem. Tomēr tā gluži nav, ka viņu “izpriecas” paliek nepamanītas – mežā ir izvietotas novērošanas kameras un, ja motorizētais transports ir aprīkots ar numuriem, tad tā vadītāja personības noskaidrošana ir samērā neilga laika jautājums.
Biežāk šādus pārkāpumus uzrauga pašvaldību policijas, norāda Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone. “Atbilstoši Meža likuma 5. panta 1. daļai: Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Lai saskaņotu pārvietošanos pa blakus esošām zemes vienībām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var vērsties Valsts meža dienestā vai pašvaldībā ar lūgumu sniegt zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi). Valsts meža dienests vai pašvaldība sniedz to rīcībā esošo kontaktinformāciju, kuru zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedzis minētajām institūcijām, saņemot citu pakalpojumu.”
Sods par šo noteikumu neievērošanu var būt pēc 51. panta 2. daļas, proti par uzturēšanos mežā, neievērojot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un pienākumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām.
Savukārt Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja Līga Menģele-Stillere uzsver, ka gadījumos, kad nepiederošas personas neatļautās vietās izbraukā mežus ar motorizētiem transportlīdzekļiem, par to jāziņo pašvaldības policijai. Tāpat var ziņot arī Valsts meža dienestam, kas, konstatējot pārkāpumu, var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu vai arī nodot informāciju Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai, ja bojājumu rezultātā radīts būtisks kaitējums mežam. Par pārkāpumiem un personām, kas tajos piedalījušās, informāciju var sniegt gan mežu īpašnieks, gan arī jebkurš sabiedrības pārstāvis.
“Valsts Meža dienests var piemērot administratīvo atbildību, ja izdodas konstatēt pārkāpuma izdarītāju. Ierobežot uzturēšanos mežā saskaņā ar Meža likuma 5.pantu var meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs,” skaidro Līga Menģele-Stillere.
Tāpat Valsts Meža dienests atgādina, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts: braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai. Šogad meža ugunsnedrošais laikposms sākās 1. maijā.
