Koalīcija mobilizējas Rīgas domes gāšanai 5
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) ir pārliecināts, ka korupcijas skandālu vajātā Rīgas dome, kuras darbībā bija vērojamas arī izšķērdības pazīmes, vairs nespēj veikt savus uzdevumus un nodrošināt arī politisko stabilitāti.
“Rīgas pašvaldībā ir nepieciešams restarts, jo Rīgai ir liela loma arī valsts ekonomikā,” uzskata ministrs. Viņam izdevās pārliecināt koalīcijas vairākumu, ka Rīgas domes atlaišanai ir ne tikai politisks, bet arī juridisks pamats, jo tā atkārtoti nav spējusi veikt vienu no savām funkcijām – atbilstoši likumam nodrošināt atkritumu izvešanu. Saeima pēdējā pirmssvētku sēdē konceptuāli atbalstīja Rīgas domes atlaišanas likumu, par kuru galīgajā lasījumā plānots lemt 2020. gada 16. janvārī.
Reaģējot uz steigu un veidu, kādā Saeima lemj par tik nopietnu jautājumu, Saeimas Juridiskā biroja vecākais padomnieks Edvīns Danovskis burtiski saķēra galvu.
Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kurā pretēji ierastajai praksei tika skatīts šis ar tās kompetenci nesaistītais jautājums, E. Danovskis brīdināja deputātus, ka šis nav tipisks likumprojekts, tāpēc tā izskatīšanā ir sevišķi svarīgi ievērot procedūru – uzklausīt visas iesaistītās puses, izvērtēt izteiktos iebildumus.
Tos ņemot vērā vai noraidot, ir jāsniedz skaidrs juridiskais pamatojums. “Saeimai ir jāievēro samērīguma princips. Ir jāpārliecinās, ka domes atlaišana novērsīs to situāciju, kuras dēļ tā tiek atlaista.
Ja lieta nonāks Satversmes tiesā, tā vērtēs sēžu audioierakstus, pievēršot uzmanību gan teiktajam, gan nepateiktajam,” aicināja ielāgot E. Danovskis. Komisija šo projektu pagājušajā ceturtdienā steigā izskatīja Saeimas sēžu pārtraukumos sasauktajās komisijas sēdēs, kuru laikā nebija iespējams izpildīt visus jurista norādījumus.
Zaudējot tiesā, sekas neparedzamas
Koalīcijas mērķis bija likumu jau tajā pašā dienā pieņemt 1. lasījumā, kas arī izdevās. E. Danovskis komisijas sēdē sacīja: “Šajā brīdī Juridiskais birojs nekādā gadījumā nevar atbalstīt šā likuma virzīšanu, jo nav redzams juridiskais pamats Rīgas domes atlaišanai. Mēs šo likumu nevarēsim aizstāvēt Satversmes tiesā.”
Līdzīgi pretrunīgi vērtētā veidā Saeima jau galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Pašvaldību likumā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Tas nozīmē – ja Rīgas dome vai kādas citas pašvaldības dome tiks atlaista, tad jaunie deputāti tiks vēlēti uz atlikušās domes pilnvaru laiku un vēl četriem gadiem līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Abus likumprojektus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija noraidījusi un nolēmusi nevirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē, kurā tie tomēr tika pieņemti. Par šīm iniciatīvām nebalsoja koalīcijā pārstāvētā “KPV LV”, izņemot deputātus Aldi Blumbergu un Artusu Kaimiņu – viņš pēc ugunsnelaimes vēl ārstējas slimnīcā, bet speciāli bija ieradies uz šo sēdi, lai koalīcija varētu likumus pieņemt. Par tiem balsoja arī neatkarīgās deputātes Anda Čakša un Inguna Rībena, tā nodrošinot 52 balsu vairākumu.
“Es arī uzskatu, ka Rīgā nav laba pārvaldība un tā ir pelnījusi atlaišanu, bet – juridiski pamatotu atlaišanu. Ar cieņu ir jāizturas arī pret tiem, kurus jūs atlaižat. Kā jūs tik svarīgā jautājumā tā vienkārši varat “braukt pāri” un cerēt, ka Saeimas prestižs no tā necietīs,” sēdē valdošos uzrunāja Viktors Valainis (ZZS). ZZS un “Saskaņa”, kā arī “KPV LV” plāno vērsties gan Satversmes tiesā, gan aicināt Valsts prezidentu uz diviem mēnešiem apturēt ar Rīgas domes atlaišanu saistīto likumu publicēšanu.
Prasības iesniegšana Satversmes tiesā nekavētu jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Taču, ja Saeima tajā zaudētu, sekas būtu nopietnas. Uz to norādīja arī bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš atgādināja, ka pirms gada Rīgas domes atlaišanas likuma projektu bija sagatavojis jau toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
M. Kučinskis esot saaicinājis, viņaprāt, desmit labākos Latvijas juristus, starp kuriem bijis arī E. Danovskis. Kopā izvērtējot projektu, esot secināts, ka tam nav pietiekama juridiskā pamatojuma, kādu viņš neredz arī tagad.
“Mēs varam nonākt neprognozējamā situācijā,” uzskata M. Kučinskis. Ja domes atlaišana tiktu atzīta par nepamatotu, tas varētu radīt arī finansiālos riskus. Nekur arī neesot sacīts, kas notiek ar jau ievēlēto jauno domi šādos gadījumos. Kaut ko līdzīgu, kad Saeima, neņemot vērā juristu iebildumus, ir dzinusi cauri kādu likumu, M. Kučinskis atceras tikai 2007. gadā.
Toreiz Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja valdības sagatavoto drošības likumu grozījumu publicēšanu uz diviem mēnešiem, tautas nobalsošanā piedalījās vairāk nekā 338 000 vēlētāji, bet tas nebija nepieciešamais kvorums, lai referendumu uzskatītu par notikušu. Saeima toreiz pati atcēla strīdīgos grozījumus.
Nevarot pieļaut jukas Rīgā
Uz nepilnībām Rīgas domes atlaišanas likumā jau norādīja Valsts kancelejas juristi, uzsverot, ka tādā gadījumā visa slodze likuma kvalitatīvā sagatavošanā būs jāiznes Saeimai.
Budžeta komisijā tika konstatēts, ka valdība pat nav devusi iespēju Rīgas domei sniegt savu skaidrojumu. Uz komisijas sēdi ieradās Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”), vairāki domes speciālisti un arī pieaicinātais advokāts Edgars Atlācis. Viņš paskaidroja, ka par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir izsludināts jaunais iepirkums, kura rezultāti būs zināmi 2020. gada 16. janvārī.
Tas nozīmē, ka esošā dome pati būs nodrošinājusi minētās funkcijas izpildi atbilstoši likumam. Līdz ar to neesot skaidrs, kā pagaidu administrācija šo situāciju mainīs un kāds būs ieguvums no domes atlaišanas, kas ir juridiski jāpierāda.
“Kamēr domi atlaidīs, atkritumu problēma jau būs atrisināta,” sacīja arī Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kurai bija šaubas, vai domes funkcijas vienlaikus ar pamatdarbu ministrijās varēs veikt augsta līmeņa ministriju ierēdņi, kurus paredzēts iecelt pagaidu administrācijā.
Rīgas mērs O. Burovs un “Saskaņas” deputāti norādīja, ka J. Pūce un arī Mārtiņš Bondars, kura vadītajā Budžeta komisijā likumprojektu skatīja, bija šā sasaukuma Rīgas domes opozīcijas deputāti. “Pūce pašvaldību vēlēšanās startēja ar lozunga “Gāžam Nilu!”.
Juris Pūce ir ieinteresētā puse, un tā ir politiskā izrēķināšanās,” uzskata Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”). J. Pūce sēdē sacīja, ka runa nav tikai par konkrēto pārkāpumu, kuram, viņaprāt, ir saskatāms juridiskais pamats.
Rīdziniekiem ilgākā laikā ir bijusi iespēja sekot līdzi notiekošajam Rīgas pašvaldībā, kura cīnās ar avārijas stāvoklī esošiem tiltiem, korupcijas skandāliem un politiskajiem strīdiem. “Ja Saeima pieļaus, ka Rīgā turpinās jukas, tad arī to Saeimai pārmetīs,” sacīja J. Pūce.
