Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Vents Armands Krauklis: Bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās. Ko darīt? 5

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
21 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis
2 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Kādi tam ir iemesli?

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz šim par krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā visbiežāk dzirdēts partiju priekšvēlēšanu programmu solījumos, taču skumjā realitāte ir tāda, ka alternatīvie aizdevēji savā darbībā ir ļoti ierobežoti. Piemēram, krājaizdevu sabiedrības nedrīkst kreditēt juridiskas personas.

Diskusijas ar Ekonomikas un Finanšu ministriju par speciālas atbalsta programmas ieviešanu, ar kuras palīdzību krājaizdevu sabiedrības varētu piesaistīt un izmantot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ko dara citas ES valstis, ir beigušās bez cerētā iznākuma.

Tam, manuprāt, ir trīs galvenie iemesli.

Pirmkārt – par spīti tam, ka komercbankas nelabprāt kreditē reģionu uzņēmējus un iedzīvotājus, tiek saskatīti konkurences riski. Labvēlīgu apstākļu gadījumā nākotnē pavisam reāla var būt situācija, ka krājaizdevu sabiedrības kooperējas, kas ļautu izsniegt arī lielākus kredītus un garantijas.

Otrkārt – tās varētu būt dabiskas valsts ierēdņu bailes, ka palielināsies riski attiecībā uz noguldījumu drošību, jo valsts garantē krājaizdevu sabiedrību depozītus tāpat kā komercbankām.

Un treškārt – trūkst izpratnes visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par esošo situāciju reģionos. Nereti krājaizdevu sabiedrības tiek uzskatītas nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu finansējuma avotu.

No vienas puses, var saprast bankas, jo administratīvais slogs, izsniedzot nelielus kredītus, kādi visbiežāk tiek prasīti reģionos, ir lielāks par gaidāmo atdevi. No otras puses, tieši šī situācija ir viens no iemesliem, kāpēc reģioni turpina tukšoties.

Ja topošais uzņēmējs ir izstaigājis vairākas bankas un saņēmis atteikumu finansējumam, lai sāktu mazo uzņēmējdarbību, zūd perspektīva un cilvēks dodas prom. Labākajā gadījumā pārvācas uz kādu lielāku Latvijas pilsētu, taču biežāk dodas laimi meklēt ārzemēs.

Šodienas apstākļos, kad tehnoloģijas ļauj strādāt attālināti un arī pandēmija ir iemācījusi, ka daudzus darbus efektīvi var veikt no mājām, kuras var arī neatrasties pilsētā, jautājums par kredītu pieejamību reģionu iedzīvotājiem un reģionālajiem uzņēmējiem ir jāsakārto ar steigu.

Politikas veidotāji mēdz apgalvot, ka šo tirgus nepilnību palīdz novērst Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Lai arī “Altum” tiešām ir daudz labu atbalsta programmu, diemžēl situācija reģionos liecina, ka viena institūcija nevar nosegt visu spēles laukumu.

To atspoguļo arī statistika – “Altum” sniegtais atbalsts koncentrējas Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās, jo, tāpat kā komercbanku, arī “Altum” kritēriji ir stingri, un nereti mazais reģionu uzņēmējs caur šo prasību sietu netiek cauri.

Risinājums, kas palīdzētu mazināt plaisu starp Rīgu un reģioniem, ir krājaizdevu sabiedrības, kas dotu labumu ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī stiprinātu finanšu pakalpojumu tirgu. Šo sabiedrību spēks ir tajā, ka, izvērtējot aizdevuma pieteikumus, tiek ne tikai ņemti vērā formālie kritēriji, bet vērtēts arī iesniedzējs.

Reģionos to iespējams izdarīt, jo cits citu pazīst – zina cilvēku, viņa spējas un var izvērtēt arī potenciālos riskus. Protams, tiek prasītas arī pamatlietas, naudas plūsmas aprēķins, taču to visu var izdarīt arī bez tik liela birokrātiskā sloga.

Tāpēc ārkārtīgi nozīmīgi ir veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību gan no tiesiskā, gan normatīvo aktu viedokļa, neierobežojot kreditēšanu un ļaujot izsniegt aizdevumus arī juridiskām personām.

Papildus minētajam – krāj­aizdevu sabiedrības būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt ātro kredītu bēdu, kura daļēji attīstījusies arī banku kredītpolitikas dēļ.

Reģionos mazie uzņēmēji pēc tam, kad nav ieguvuši finansējumu komercbankā, vēršas pie ātro kredītu izsniedzējiem, lai iegūtu līdzekļus, piemēram, tehnikas iegādei, pēc tam – maksā mežonīgus procentus un nereti nonāk kredītu parādu jūgā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ļaujot pilnvērtīgi darboties krājaizdevu sabiedrībām, ātro kredītu biznesa apjomi samazinātos, ļaujot no apburtā loka izkļūt daudziem reģionu iedzīvotājiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
21 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis
2 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 112
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni
3 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis
2 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pirmdienas vētra Rīgā var būt postošāka nekā piektdien 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Cik jauni kovida slimnieki atklāti sestdien?
8 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Cik jauni kovida slimnieki atklāti sestdien?
12:03
LE
LETA
Ziņas
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 600
12:01
LE
LETA
Ziņas
Šķeldas cenas kāpuma dēļ “Rīgas siltums” rīkos jaunus konkursus kurināmā iegādei
11:50
LA
LA
Ziņas
“Mēs ārstējam arī narkomānus, tā ir mūsu nasta!” Latvieši par to, ka pasaulē ieviesīs nodokli pret Covid-19 nevakcinētajiem 14
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas 3
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Sensacionālās ziņas ļoti patika – ka kāds nomušīts, par zādzībām, visādām nelaimēm. Tieši tāpat kā tagad!” stāsta Vilks un Daija
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Robežu vairs nav! Septiņu stunda ilga operācija, kas uz mūžiem varētu izmainīt mūsu medicīnu
3 stundas
AB
Armands Broks*
Ziņas
Armands Broks: Bizness nevar atļauties ignorēt darbinieku emocionālo veselību
3 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
“Pētījumos iezīmējas, ka 1989. gads bija viens no lūzuma punktiem,” Karušs uzskata, ka arvien biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus
3 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas
19 stundas
LA
LA
Ziņas
“PVN samazinājums palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus,” Dālderis skaidro valdības lēmumu 1
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Plašķis, teicamas atzīmes, gari oficieru zābaki: Daniels Pavļuts parāda, kā viņš izskatījies 15 gadu vecumā 38
23 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Ar zaļo pāreju neiet gludi: sarūkot augu aizsardzības līdzekļu skaitam, aug to nelegālais tirgus
3 stundas
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
Īres tirgus kļūst pievilcīgāks! Atklāj, kas ir galvenais faktors īrnieka izvēlei par labu konkrētam mājoklim
3 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Katrā karā visas puses veic kara noziegumus – lielākā vai mazākā apmērā. Galvenais ir nebūt zaudētāju pusē
2 stundas
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā
21 stundas
LA
LA
Ziņas
“Amerikā ārsti, kuriem ir omikrons vieglā formā, turpina strādāt,” Aizsilniece norāda, kāpēc Latvija atkal “iebremzē” 240
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Es sevi dēvēju par veselīga un laimīga dzīvesveida entuziasti!” Jaunā “Māmiņu kluba” vadītāja Kristīne iepazīstina ar savu ikdienu 25
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Vecāki ir iedomājušies, ka skolotāji, tāpat kā oficianti, ir tikai un vienīgi apkalpojošās sfēras pārstāvji 44
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Valdība māna mūs un mēs mānām valdību!” Brante emocionāli par to, ka nedrīkst cilvēkiem likt dzīvot mūžīgi aizliegumos 82
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 112
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Ja jūra pēkšņi izskalotu kādu pamatīgu, vērtīgu koka vraku, tad gan mums būtu lielas pro­blēmas!” Saruna ar arheologu Jāni Meinertu 6
1 diena
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
“Pasaules līderi mums teikuši, ka strādājam jau nākamajā gadsimtā!” Kā latvieši veido lietu interneta vēsturi 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Ja tiek skarti cilvēku maki, viņi uz lietām sāk skatīties citādi!” Politologi vērtē Kariņa izredzes vēlreiz vadīt valdību 45
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “To katram vajadzētu darīt brīvprātīgi, bet noteikti.” Iedzīvotāji izsaka viedokli par obligāto vakcināciju virs 60 gadiem 169
1 diena
VV
Vivanta Volkova
Praktiski
“Prieks, ka latviešu jaunās ģimenes vēlas te redzēt nākotni un sakārtot vidi!” Kā Agnese, divu bērnu māmiņa, “atdzīvina” virsnieku namu Karostā 5
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Zvejnieks: Kas no Tūnbergas baidās, tas mežā neiet 16
1 diena