Foto – AFP/LETA

Kremlis cer uz Lepēnu 3

Pēc “Bild” sniegtajām ziņām, Maskavas Stratēģiskās komunikācijas centrs ir izveidojis melnrakstu plānam, kuram dots nosaukums “Putins: jaunais līderis starptautiskajam konservatīvismam”. Vācijas izdevums skaidro, ka Kremļa stratēģi mēģinās vairot Krievijas ietekmi Eiropas galēji labējo partiju rindās, šīm partijām piešķirot dāsnus aizdevumus no bankām, kuras kontrolē Krievijas slepeno dienestu darbinieki. Britu laikraksts “The Times” norāda, ka no Krievijas aizdevumus saņēmusi ne tikai Francijas galēji labējā partija “Nacionālā fronte”, kuru vada Marina Lepēna, bet arī grieķu “Zelta rītausma”, Itālijas “Ziemeļu līga”, Ungārijas “Jobbik”, Austrijas “Brīvības partija”, kā arī Beļģijas flāmu nacionālistu partija “Vlaams Belang”.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Pirms dažām dienām jau ziņojām, ka Krievijai piederošā Pirmā Čehijas – Krievijas banka piešķīrusi deviņu miljonu eiro aizdevumu Lepēnas vadītajai Francijas labējai partijai. Laikraksta “The Times” vērtējumā šis darījums ir kārtējais pierādījums “Kremļa slepenajai kampaņai nopirkt ietekmi Eiropas politikā”. Sarunā ar britu izdevumu franču politiķis Bruno Lemarī, kas pārstāv centriski labējo partiju “Tautas kustības savienība”, norādījis, ka šiem aizdevumiem nevar nebūt ietekme uz partijas aktivitātēm. “Tev vienmēr ir pienākumi pret savu aizdevēju,” uzsvēris Lemarī, komentējot Lepēnas partijai piešķirto naudu. Jau oktobrī Francijas nedēļas žurnāls “Le Nouvel Observateur” rakstīja, ka “Nacionālās frontes” līderi uztur tuvas attiecības ar Krievijas vēstnieku Parīzē Aleksandru Orlovu. “Kremlis liek [cerības] uz “Nacionālo fronti”. Tas uzskata šo partiju par spējīgu Francijā pārņemt varu un, iespējams, izmainīt Eiropas vēstures kursu par labu Maskavai,” žurnāla publikācijā skaidroja franču žurnālists Vinsēns Žuvērs.

Austrijas “Brīvības partijas” līderis Haincs Kristians Štrahe, parādoties aizdomām par viņa lielo lojalitāti pret Maskavu, izplatījis paziņojumu, kurā uzsver, ka “mēs nesaņemam finansiālus ziedojumus vai aizdevumus” no Krievijas puses, ziņo interneta vietne “EUObserver.com”. Tiesa, par Austrijas partijas neatkarību no Kremļa liek šaubīties valsts medijos publicētais stāsts par Štrahes viesošanos Maskavā, kur viņš apmeklēja Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vadīto semināru “Veidi, kā pārvarēt uzticības krīzi Eiropā”. Štrahe sociālajā tīmeklī “Facebook” bija ievietojis arī bildes no šā semināra, kuras pavadīja komentāri: “Beigas NATO – ES ekonomiskajam karam un sankcijām pret Krieviju… Mums nevajag un mēs negribam jaunus mūrus Eiropā!”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.