Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: SCANPIX/SPUTNIK/LETA

Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu 0

Saasinot Krievijas un Ukrainas pretstāvi pēc Kremļa veiktās Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā, svētdien Krievijas robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus. Krievijas specvienības sagrābtie Ukrainas kuģi nogādāti Kerčas ostā. Tā ir pirmā reize kopš Krimas aneksijas, kad abu valstu militārpersonas ir sadūrušās atklātā konfliktā, lai gan Ukrainas karavīri jau vairākus gadus cīnās pret Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem Donbasā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu
Lasīt citas ziņas

Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.

Krievijas oficiālā ziņu aģentūra TASS vakar ziņoja, ka Kerčas šaurums esot atvērts kuģošanai tirdzniecības kuģiem.

Ukrainā nosaka karastāvokli

CITI ŠOBRĪD LASA

Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Ukrainas Bruņotajos spēkos pirmdien izsludināta pilna kaujas gatavība, teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba paziņojumā. Vakar Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstīja rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī. Karastāvoklis ir spēkā 60 dienas – no pirmdienas līdz nākamā gada 25. janvārim. Vakar bija paredzēta parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai. Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma. Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

Ģenerālštābam steidzami uzdots organizēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un iesniegt Nacionālajai drošības un aizsardzības padomei priekšlikumus par citu militāro un tiesībsargājošo iestāžu piesaisti. Ģenerālštābam jāpārskata daļējas mobilizācijas pasākumi, nepieciešamajā apjomā jāorganizē un jāsarīko mācības ar operatīvās rezerves rezervistiem. Iekšlietu ministrijai un Drošības dienestam nekavējoties jāveic pasākumi sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Drošības dienestam arī jāpastiprina pretizlūkošanas, pretterorisma un pretdiversiju režīmi un informācijas drošība. Robežsardzes dienestam uzdots pastiprināt robežu drošību.

Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu

Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē Porošenko norādīja, ka karastāvokļa izsludināšana nenozīmēs nedz kara pieteikšanu, nedz vispārēju mobilizāciju vai pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu. “Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot,” sacīja Porošenko. Viņš uzsvēra, ka “karastāvoklis tiek ieviests vienīgi aizsardzības nolūkos, lai aizstāvētu Ukrainas zemi, mūsu teritoriālo vienotību, valsts suverenitāti un neatkarību”. Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi neslēptas agresivitātes aktu, pārkāpjot starptautiskās tiesības,” paskaidroja Ukrainas prezidents. Viņš sacīja, ka karastāvokļa ieviešana nenozīmē Ukrainas atteikšanos no okupēto teritoriju atbrīvošanas politiski diplomātiskā ceļā.

“Mēs domājam turpināt ievērot visas savstarpējās saistības, tostarp Minskas vienošanās,” piebilda Porošenko. Ukrainas prezidents arī teica, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, “nevar izslēgt citu, tostarp sauszemes, operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību”.

Reklāma
Reklāma

Ukrainas un Krievijas 2003. gada līgums paredz, ka Kerčas šaurums un Azovas jūra ir abu pušu teritoriālie ūdeņi, kas brīvi pieejami kuģniecībai.

Pēc Krimas aneksijas Maskava uzcēla tiltu pār Kerčas šaurumu, ierobežojot Ukrainas kuģiem pieeju tās ostām Azovas jūrā un nodarot ievērojamu kaitējumu Ukrainas eksportam.

ES un NATO aicina uz “savaldību un deeskalāciju”

Eiropas Savienība un NATO aicina mazināt spriedzi starp Krieviju un Ukrainu pie Krimas krastiem un mudinājušas Maskavu atjaunot brīvu satiksmi Kerčas šaurumā. “Mēs aicinām visus rīkoties maksimāli savaldīgi, lai nekavējoties deeskalētu situāciju,” teikts ES paziņojumā.

Arī Ziemeļatlantijas alianse mudināja uz “savaldību un deeskalāciju” un aicināja Krieviju “nodrošināt netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem”. NATO dalībvalstu vēstnieki vakar Briselē tikās ar Ukrainas amatpersonām, lai apspriestu Krievijas agresiju pret Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā un Azovas jūrā, paziņojis NATO preses dienests. Tikšanās tika sarīkota pēc NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Stoltenbergs apliecināja NATO atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei, tostarp tiesībām kuģot savos teritoriālajos ūdeņos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Situāciju saistībā ar Krievijas robežsardzes kuģa uzbrukumu Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā vakar ārkārtas sēdē izskatīja ANO Drošības padome.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem paziņojusi, ka “ir acīmredzams, ka Krievija īsteno tiešu un agresīvu karu pret Ukrainu un turpina ciniski pārkāpt starptautiskās vienošanās un savas saistības”. Grībauskaite uzsvērusi, ka Lietuva stingri nosoda Krievijas rīcību Kerčas šaurumā un aicina “nekavējoties atbrīvot nelikumīgi sagrābtos kuģus un to komandas”.

“Lietuva ir gatava palīdzēt Ukrainai, mobilizējot starptautiskās sabiedrības atbalstu,” piebilda Lietuvas prezidente.

Krievijas un Ukrainas konflikta saasinājums noticis dažas dienas pirms G20 apspriedes Argentīnā, kuras ietvaros paredzēta ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Analītiķi atzīmē, ka viņu pirmajā tikšanās reizē šovasar Helsinkos toni noteica Putins, Trampam tikai piekrītoši mājot ar galvu un neiebilstot Putina apgalvojumiem, ka Krievija neesot iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, lai gan ASV izlūkdienestiem ir attiecīgi pierādījumi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.