Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas 21
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien Kremlī parakstīja līgumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju. Putins ar Krievijas okupētajās teritorijās ieceltajiem ielikteņiem parakstīja līgumus par Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijā.
Šis solis izpelnījās Ukrainas un rietumvalstu nosodījumu un jaunas sankcijas.
Putina paziņojums par četru Ukrainas apgabalu aneksiju sekoja pēc Krievijas sarīkotajiem pseidoreferendumiem šajos apgabalos, kas notika no 23. līdz 27. septembrim.
Putins sola neatdot anektētās teritorijas
“Es gribu pateikt Kijivas varasiestādēm un to saimniekiem Rietumos: Luhanskā, Doneckā, Hersonā un Zaporižjā dzīvojošie cilvēki uz visiem laikiem kļūs par Krievijas pilsoņiem,” uzrunā pirms aneksijas līgumu parakstīšanas paziņoja Putins.
Viņš arī aicināja Ukrainu uz sarunām, bet uzsvēra, ka Krievija nekad neatdos kontroli pār anektētajiem reģioniem. Putins teica, ka Rietumi esot lauzuši Krievijai dotos solījumus, tiem nav morālu tiesību runāt par demokrātiju.
Viņš arī vainoja Rietumus par gāzes vadu “Nord Stream” sabotāžu. Putina parakstītie līgumi par okupēto teritoriju aneksiju ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Šo teritoriju anektēšana izveido Krievijai sauszemes koridoru uz Krimu, ko Krievija līdzīgā veidā anektēja 2014. gadā.
Aneksijas pabeigšanai atlikusi tikai formalitāte: līgumi jāratificē abām Krievijas parlamenta palātām un jāparaksta Putinam.
Ukraina un Rietumi nosoda aneksiju
Ukraina ir nosodījusi savu teritoriju aneksiju, uzsverot, ka tā neko nemaina. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka sarunas ar Krieviju nenotiks, kamēr Putins būs pie varas. “Ukraina nerīkos nekādas sarunas ar Krieviju, kamēr Putins būs Krievijas Federācijas prezidents. Mēs runāsim ar jauno prezidentu,” uzsvēra Zelenskis.
NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu prezidenti neatzīst Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas un apliecina savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, teikts prezidentu kopīgā paziņojumā.
“Mēs arī turpmāk stingri pieturēsimies pie NATO 2008. gadā Bukarestes samitā pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Ukrainas dalību,” norādīts paziņojumā.
Prezidenti apliecina, ka valstis turpinās sniegt Ukrainai atbalstu, lai tā aizstāvētos pret Krieviju, aicinot pārējos NATO sabiedrotos būtiski palielināt Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apjomu.
Paziņojumu parakstījis Čehijas prezidents Milošs Zemans, Igaunijas prezidents Alars Kariss, Latvijas prezidents Egils Levits, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Ziemeļmaķedonijas prezidents Stevo Pendarovskis, Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs, Polijas prezidents Andžejs Duda, Rumānijas prezidents Klauss Johanniss un Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova.
Eiropas Savienības līderi solījuši “nekad neatzīt” Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai.
“Mēs stingri un nepārprotami nosodām Krievijas īstenoto nelikumīgo Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju,” paziņoja ES līderi.
“Putina pasludinātā nelikumīgā aneksija neko nemainīs,” uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Visas krievu iebrucēju nelikumīgi okupētās teritorijas ir Ukrainas zemes un vienmēr būs šīs suverēnās valsts daļa,” piebilda EK prezidente.
Aneksiju nosodīja arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un NATO, kā arī ASV prezidents Džo Baidens. “Savienotās Valstis nosoda Krievijas krāpniecisko mēģinājumu anektēt suverēnu Ukrainas teritoriju. Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības, mīda kājām Apvienoto Nāciju Hartu,” paziņoja Baidens.
“Savienotās Valstis vienmēr cienīs Ukrainas starptautiski atzītās robežas. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas centienus atgūt kontroli pār tās teritoriju, stiprinot to militāri un diplomātiski,” piebilda Baidens.
Atbildot uz Ukrainas teritoriju aneksiju, Britānija un ASV ir noteikušas Krievijai jaunas sankcijas, tostarp pret Krievijas Centrālās bankas prezidenti Elvīru Nabiuļinu un citām amatpersonām. Jaunas sankcijas pret Krieviju apsver arī ES, tai skaitā arī naftas cenu griestu noteikšanu. Krievija tikmēr izmantoja savu veto, lai ANO Drošības padomē bloķētu rezolūciju, kurā nosodīta Ukrainas teritoriju aneksija.
Ukraina iesniedz pieteikumu dalībai NATO
Ukraina ir iesniegusi pieteikumu dalībai NATO. “Mēs jau “de facto” esam sabiedrotie,” paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mēs jau esam “de facto” pierādījuši savietojamību ar alianses standartiem,” norādīja Zelenskis. “Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātā procedūrā, lai to apstiprinātu “de iure”,” piebilda Ukrainas prezidents.
Nav gan īsti skaidrs, kas domāts ar “paātrināto” pieteikšanos. Uzņemšanai NATO ir nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atkārtoja alianses pozīciju, ka tā ir atvērta jaunām dalībvalstīm, tomēr Ukrainas kandidatūru tieši neatbalstīja, norāda izdevums “Politico”.
“Ikvienai demokrātijai Eiropā ir tiesības pieteikties dalībai NATO, un NATO sabiedrotie ciena šīs tiesības, un mēs esam atkārtoti paziņojuši, ka NATO durvis ir atvērtas,” paziņoja Stoltenbergs.
Viņš arī atgādināja, ka uzņemšanai nepieciešama visu alianses dalībvalstu piekrišana. Viņš arī norādīja, ka šobrīd NATO svarīgākais ir sniegt Ukrainai atbalstu, lai “palīdzētu tai aizstāvēties pret brutālo Krievijas iebrukumu”.
Ukrainas armija atbrīvo Limanu
Ukrainas bruņotie spēki sestdien ieņēma stratēģiski svarīgo Limanas pilsētu, kas atrodas Doneckas apgabalā. Limanu Krievijas karaspēks izmantoja kā transporta un loģistikas centru.
Limanas atbrīvošana ir Ukrainas lielākais panākums karā kopš sekmīgā pretuzbrukuma Harkivas apgabalā septembrī.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tās bruņotie spēki ir atkāpušies no Limanas, jo pastāvējuši “aplenkuma draudi”, tāpēc Krievijas spēki pārvietoti uz “izdevīgākām pozīcijām”.
Krievija vakar ar bezpilota lidaparātu uzbrukusi Ukrainas prezidenta dzimtajai pilsētai Krivijrihai un apšaudījusi ar raķetēm Zaporižju un Mikolajivu. Kupjanskas rajonā atrasta krievu iebrucēju sašauta autokolonna, kurā civilisti mēģinājuši pamest karadarbības zonu, pavēstījis Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Kārtējais krievu kara noziegums prasījis vismaz 24 cilvēku dzīvības.
No Krievijas puses aizvien aktīvāk izskan aicinājumi pret Ukrainu izmantot kodolieročus. Pēc Limanas zaudēšanas Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā aicināja pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem izmantot zemas jaudas kodolieročus.
