Krievi Eiropā – pārprasta minoritāte vai liekēži? 133
Daži apsūdz Eiropā dzīvojošos krievus, ka viņi grib visu, bet neko nedara, savukārt citi apgalvo, ka daudzi ir Putina pretinieki, kuriem nepieciešams atbalsts, stāstīts “Euronews“.
“Mans sapnis vienmēr bija pārcelties uz Eiropu,” saka Ivans Sidorovs. Viņš nenosauca savu īsto vārdu, jo baidījās par savu imigrācijas statusu un ģimeni Krievijā. Pārsteigts par to, cik viegli bija iekļūt Eiropas Savienībā, 31 gadu vecais vīrietis atrada darbu un pagājušā gada septembrī no Sanktpēterburgas pārcēlās uz Lietuvu – tikai dažas nedēļas pirms Krievija paziņoja par daļēju mobilizāciju.
Savu nākotni viņš redzēja Eiropā, jo mājās valdīja šausmīgs stāvoklis. “Mūsu prezidents, valdība, režīms – mēs neko nevaram mainīt. Ja mēģināsim, mēs riskējam nokļūt cietumā. Iepriekš domāju, ka mums ir iespēja. Bet es sapratu, ka tas ir bezjēdzīgi,” Sidorovs stāsta “Euronews”.
“Viņu vara ir pārāk spēcīga.”
Kad 2022. gada februārī Krievijas tanki dārdēja Ukrainā, Sidorovs devās uz vairākiem pretkara protestiem Sanktpēterburgā. Kamēr viņam izdevās izvairīties no likuma smagās “rokas”, drošības spēki domstarpību dēļ arestēja, piekāva un ieslodzīja tūkstošiem krievu. “Mēs neko nevaram darīt, lai situāciju mainītu,” viņš skaidro.
Neraugoties uz pretestību Krievijas valdībai, Sidorovs saka, ka politika viņam ir klātesoša: “Pirms pārcēlos uz šejieni, es domāju, ka tas galvenokārt ir mīts, ka starp parastajiem cilvēkiem, piemēram, es, pastāv politiskas problēmas. Man likās, ka visi saprot, ka tā ir tikai politika un tie, kas pamet Krieviju, ir pret to visu un ka tā nebija viņu izvēle.
Bet, kad es ierados, es biju pārsteigts par to, kā viss ir patiesībā. Kad cilvēki saprot, ka esmu no Krievijas, es redzu, kā mainās viņu seja,” viņš piebilst.
Lietuvā atbalsts Ukrainai ir ļoti augsts. Sidorovs saka, ka no vēstures mantota psiholoģiska kļūda cilvēkus pozicionē kā ienaidniekus, pat ja cilvēks, ar kuru viņi saskaras, ir normāls. Viņš atceras laikus, kad citi ir bijuši agresīvi, naidīgi vai nerimstoši iztaujājuši viņu par viņa nostāju karā, reizēm izkliedzot apvainojumus vai aizskarošus jokus.
“Patiesība ir tāda: lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju nav saistīti ar politiku,” viņš saka. “Padomju Savienība izdzēsa visu vēlmi ietekmēt politiku. Šis režīms cilvēkiem noteica, kā viņiem jādzīvo 70 gadus. Viņus padarīja bezspēcīgus tas, cik režīms bija autoritārs.”
Lietuva, solidarizējoties ar Kijevu, ir ieviesusi vairākus ierobežojošus pasākumus pret Krievijas pilsoņiem, neilgi pēc iebrukuma apturot vīzu izsniegšanu un aizliedzot viņiem iegādāties īpašumu.
“Es domāju, ka šī politika ir milzīga kļūda,” apgalvo Sidorovs. “Cilvēki, kas atbalsta šo putru, paliek Krievijā. Visi pārējie bēg un mēģina izveidot jaunu dzīvi. Mums jau ir pietiekami daudz problēmu. Mēs zaudējām savas mājas. Mēs nevaram vienkārši pārcelties atpakaļ uz Krieviju.”
Tomēr ne visi piekrīt
Pagājušā gada septembrī starptautiskās politikas un drošības speciālists Dr.Benjamins Talliss intervijā “Euronews” sacīja, ka stingru pasākumu piemērošana Krievijas pilsoņiem Eiropas Savienībā ir nepieciešama, lai parādītu zināmu “metālu” pret Maskavas agresiju un solidaritāti ar Ukrainu.
“Ir nepareizi skatīties, ka Krievijas elite izbauda dzīvi Eiropā tā, it kā nekas nebūtu noticis, kamēr krievi turpina slepkavot, spīdzināt, izvarot un izlaupīt Ukrainu,” toreiz sacīja cita eksperte Dr.Kristi Raika.
Neskatoties uz ceļošanas un vīzu ierobežojumiem, ko Krievijai 2022. gadā noteica liela daļa Eiropas Savienības valstu, Šengenas vīzas pērn tika piešķirtas vairāk nekā 600 000 Krievijas pilsoņu.
Sidorova jaunajā mājvietā Lietuvā uzturēšanās atļaujas pieprasīja divreiz vairāk krievu nekā 2021.gadā – gandrīz 4000 –, liecina valsts Migrācijas departamenta dati. Tomēr citviet Eiropā situācija ir atšķirīga.
“Mēs redzam, ka Francija dara visu iespējamo,” saka Nadežda Kutepova, Krievijas cilvēktiesību juriste un aktīviste, kura ieradās valstī bēgļu gaitās 2015. gadā. Attieksme no sabiedrības vai valsts puses nav mainījusies kopš kara uzliesmojuma februārī. Kutepova ķēmoja savus tautiešus:
“Krievi ierodas Francijā, bet viņi nevēlas piedalīties pretkara pasākumos,” viņa skaidro. “Viņi vēlas iegūt visu un neko nedarīt.”
Pati Kutepova protestējusi pret karu un Francijas proputinisko kopienu, slavējot valdības izveidoto īpašu aizsardzības mehānismu Ukrainas bēgļiem. Kā cilvēks, kas vienmēr pretojās Krievijai, Kutepova saka, ka var saprast sliktās lietas, kuras ukraiņi bieži domā par krievu kopienu.
“Taču lielākā daļa krievu nav gatavi pieņemt šo apsūdzību. Viņi uzskata, ka nav atbildīgi par situāciju. Es esmu patiešām, ļoti dusmīga par to. Cilvēki neiet uz demonstrācijām, jo uzskata, ka viņu dalība nav lietderīga. Bet tā nav taisnība,” viņa piebilst.
Tomēr Kutepova uzskata, ka Eiropai būtu jādara vairāk, lai integrētu tās robežās dzīvojošos krievus.
“Eiropas kopienai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, ko dara krievi, jo vienmēr pastāv risks, ka tos, kas nerunā vietējā valodā vai nesaprot tās vēsturi un kultūras kodus, Krievijas vēstniecība var viegli notvert.”
“Tas var radīt sliktu situāciju,” viņa secina.
