Postījumi ir plaši un daudzviet 17
Krievijas “Shahed” dronu uzbrukumā Kijevai ievainoti 16 cilvēki, un apstiprināti divi nāves gadījumi. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informēja, ka 10 cietušie nogādāti slimnīcā, bet pārējiem sniegta medicīniskā palīdzība uz vietas.
Iekšlietu ministrija norādīja, ka Podoļskas rajonā gājuši bojā 68 gadus vecs Kijevas iedzīvotājs un 22 gadus vecs policijas kaprālis, kurš strādāja metro policijā. Valsts policija atklāja postījumu apmēru: bojātas dzīvojamās ēkas, kopmītnes, degvielas uzpildes stacija, garāžu kooperatīvs, transportlīdzekļi, tirdzniecības centru telpas, ceļi un tramvaja sliedes.
Harkiva, Ukrainas otrā lielākā pilsēta, kas atrodas netālu no Krievijas robežas, ir bijusi pastāvīgs Krievijas uzbrukumu mērķis. 7. jūlijā dronu uzbrukumā Harkivai ievainoti 10 cilvēki, tostarp divi bērni, ziņo apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. 8. jūnijā pilsētā notika vēl viens masveida uzbrukums ar 40 droniem, vienu raķeti un četrām vadāmajām bumbām, izraisot ugunsgrēku civilā rūpniecības objektā un vismaz četrus nāves gadījumus, kā arī vairāk nekā 60 bija ievainoti, tostarp zīdaini.
Neskatoties uz uzbrukumiem, pilsētas iedzīvotāji demonstrē izturību. Harkivas Nacionālā opera atsākusi uzstāšanos pagrabā izveidotā 400 sēdvietu zālē, lai uzturētu iedzīvotāju morāli.
Ļviva, kas tiek uzskatīta par vienu no drošākajām Ukrainas pilsētām, nav pilnībā pasargāta no uzbrukumiem. 2024. gada 4. septembrī Krievija veica masveida raķešu un dronu uzbrukumu Ļvivai, nodarot bojājumus dzīvojamām ēkām, bija arī upuri. 29. jūnijā sociālajos tīklos ziņots par Krievijas triecieniem Ļvivas kritiskajai infrastruktūrai, tostarp enerģētikas un loģistikas objektiem, izraisot elektroapgādes traucējumus.
Tomēr Ļviva joprojām ir populārs tūrisma galamērķis, pateicoties tās vēsturiskajai arhitektūrai un kultūras mantojumam, un vietējās varas iestādes nodrošina drošības pasākumus apmeklētājiem.
Odesa piedzīvojusi regulārus Krievijas uzbrukumus, tostarp 7. jūlijā, kad uzbrukumā gāja bojā viens cilvēks un tika bojātas 10 garāžas, administratīvā ēka un būvniecības vagoniņas. Pilsēta, kas ir nozīmīgs ostas centrs, ir bijusi mērķis Krievijas centieniem traucēt Ukrainas ekonomiku un eksportu.
7. jūlijā Sumu apgabalā uzbrukumā Bjitičkas apgabalā gāja bojā divi cilvēki, un tika bojāta civilā infrastruktūra, tostarp daudzdzīvokļu māja un bērnudārzs. Sumu apgabals regulāri cieš no Krievijas uzbrukumiem, jo atrodas tuvu robežai.
Krievijas uzbrukumi skar arī citas Ukrainas pilsētas, tostarp Poltavu, Kirovohradas apgabalu un Ternopiļu. 29. jūnijā sociālajos tīklos ziņots par uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai Ternopiļā, Hmeļnickā un Ivanofrankivskā, izraisot elektroapgādes traucējumus. Donbasa reģionā, īpaši ap Pokrovsku, Krievijas spēki turpina lēnu virzību, bet Ukrainas inovatīvās taktikas, apvienojot dronus un sauszemes spēkus, ir nodarījušas būtiskus zaudējumus.
Humānā situācija un izaicinājumiSaskaņā ar ANO 2025. gada Humāno vajadzību un atbildes plānu, aptuveni 12,7 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir nepieciešama multisectorāla humānā palīdzība. Kopš 2022. gada februāra 3,7 miljoni cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē, bet 6,7 miljoni meklē patvērumu ārpus Ukrainas. Energoinfrastruktūras bojājumi, ko izraisījuši Krievijas uzbrukumi, apgrūtina piekļuvi elektrībai un citām pamatvajadzībām, īpaši frontes līnijas apgabalos.
