Foto: ZUMAPRESS/Scanpix/LETA

Kur pazuda pie Latvijas robežas Krievijas pusē gaidošie ukraiņu bēgļi? Brīvprātīgie izvirza jaunu versiju 71

Arī nedēļu vēlāk joprojām nav informācijas, kur pazuda Krievijas pusē gaidošie ap 700 ukraiņu bēgļu pie Latvijas robežas. Drošības iestādēm pagaidām nekādus panākumus nav izdevies gūt, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Lasīt citas ziņas

“Nekā personīga” šonedēļ sazinājās ar dažiem bēgļiem, kas ļauj izvirzīt jaunu versiju, taču arī tai apstiprinājuma pagaidām nav.

Pirms divām nedēļām situācija pie Latvijas un Igaunijas austrumu robežas bija kritiska. Krievijas pusē rindā uz robežkontroles punktiem gaidīja simtiem Ukrainas pilsoņu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Cilvēkiem no okupētajām valsts daļām šī ir vienīgā iespēja iekļūt Eiropā un brīvajā Ukrainas daļā.

Rindā automašīnām bija jāgaida pat nedēļa, kājāmgājējiem aukstumā un lietū – divas vai trīs diennaktis. Tie, kas šķērsoja robežu, stāstīja par pirmajiem upuriem. Naktī uz ceturtdienu, 6. oktobri, rindas uz iekļūšanu Igaunijā un Latvijā pēkšņi pazuda.

7. oktobris

KRISTAPS EKLONS, iekšlietu ministrs (Attīstībai/Par)

No visas Krievijas pierobežas zonas ar Latviju un Igauniju ir visi ukraiņu bēgļi aizvesti projām. Ja iepriekš nāca tūkstotis, līdz pat pusotram tūkstotim dienā, Latvijas gadījumā 300 – 400 cilvēku dienā, tad šobrīd viņu nav. Viņi visi ir aizvesti projām un mums nav skaidrības, uz kurieni, un kas notiek otrā pusē robežai.

NP: Tas ir diezgan šausminoši.

Kāpēc? Varbūt viņi ir aizvesti uz siltām izmitināšanas vietām. Zinot, ka ir ārā plus pieci grādi, vairs nav vasara. Pagaidām mums nevajag sacelt ažiotāžu tur, kur viņas nav. Pienāks kāda informācija, ka tur viss notiek ne tā, kā vajag, informēsim starptautiskās organizācijas.

Šonedēļ Latvijas pusei aizvien nav jaunas informācijas par to, kas noticis ar aizvestajiem. Igaunijas robežsardze un Iekšlietu ministrija neatrada laiku sarunai.

11.oktobris

KRISTAPS EKLONS , iekšlietu ministrs (Attīstībai/Par)

Šobrīd nav papildus informācija, kur ir pazuduši bēgļi, vai, pareizāk sakot, kur viņus ir aizveduši. Ir neapstiprināta informācija, ka viņus ir aiztransportējuši uz Krievijas iekšieni. Šajā sakarā mums ir būtiski pieaudzis [skaits] ukraiņu, kas šobrīd brauc uz Krieviju meklēt savus radiniekus.

Reklāma
Reklāma

NP: Ir kas konkrēts, ko Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze vai kāda cita iestāde dara?

Mēs pagaidām ar visu iesaistīto dienestu starpniecību mēģinām ievākt informāciju, runāt ar tiem cilvēkiem, kas atbrauc no Krievijas, bet šobrīd nav skaidras, precīzas informācijas.

“Nekā personīga” pavedienus meklēja sociālā tīkla “Telegram” čatos, kur ukraiņi apmainās ar informāciju par situāciju pie robežas. 5. oktobrī kāds tajā jautā, vai tā ir taisnība, ka pie robežas novietoti pārvietojamie armijas iesaukšanas punkti.

Vakar pāri Grebņevas robežai gājis draugs, kurš tagad vairs neiziet uz sakariem. Te arī stāsta, ka aptuveni desmito daļu pāri nepalaiž. Iemesli esot dažādi, arī it kā pavēste par iesaukšanu armijā. Cits jautā, vai krievu robežsargi pārbauda vīriešu telefonus. Viņam atbild: jā skatās gan vīriešiem, gan izlases kārtā arī sievietēm.


TATJANA

Skatās fotogrāfijas (arī dzēstās), sarakstes, telefona numurus, jautā par visu – izglītību, kur strādā, paziņu loku, vai ir pazīstamie, kas dienē, kāda ir attieksme pret Krieviju.

ILMĀRS MEŽS, ANO Migrācijas Organizācijas pārstāvis Latvijā

Joprojām Krievijas puse atsevišķos gadījums nolemj, ka šis cilvēks netiks laists pāri robežai – visbiežāk tie ir vīrieši, un viņš tiek nogādāts kaut kādos Krievijas varas iestāžu aizturēšanas punktos vai tamlīdzīgi. Par viņiem ziņu nav. Ir arī [ziņas] par cilvēkiem, kas pat 4 diennaktis turēti mazā būcenī paša robežkontroles punkta teritorijā un 4. dienā brīnumainā kārtā tomēr izlaistu uz Latvijas pusi.

Vēl 5. oktobra vakarā cilvēki stāsta, ka rindas ir milzīgas. Kāds Saša raksta, ka pie Terehovas 170 auto, viņš jau septiņas stundas stāv vienā vietā un nav izkustējies. Rindas priekšgalā esošie gaidot jau septiņas diennaktis.

Dažas stundas vēlāk sāk rasties neizpratne, kur palikušas rindas un kas noticis ar visiem ukraiņiem, kas gaidīja.

Mēs “Telegram” kanālā sazinājāmies ar vairākiem cilvēkiem, kas 5.oktobra vakarā rakstīja, ka ir pie robežas. Šī sieviete apstiprina, ka auto rindā gaidījusi nedēļu, sākot no 3. oktobra. Kad uzzina, ka runā ar žurnālisti, viņa atbild, ka baidās par tādām lietām runāt, it īpaši onlainā. Saruna pārtrūkst.

Saša, kurš 5. oktobrī rakstīja par situāciju pie Terehovas, mums atbild, ka aizbraucis prom, un devies uz Vientuļu robežkontroles punktu. Tur bijušas 35 mašīnas un jau pēc sešām stundām bijis Latvijā. Čatā arī citiem ieteicis doties uz turieni.

Uz jautājumu, vai nezina, kas notika ar cilvēkiem, kas pēkšņi pazuda no rindām, Olga raksta, ka viņai teikuši, ka šie cilvēki aizvesti uz citu robežkontroles punktu un palaisti paātrinātā kārtā. Viņa gan nezina, vai šie vedēji bija brīvprātīgie vai valsts institūcijas.

Noprotams, ka Jeļena pati rindā negaidīja, sekoja situācija “Telegram” čatos. Tajos uzzinājusi, ka esot ienācis rīkojums no Pleskavas apgabala vadības atrisināt rindu problēmu, jo brīvprātīgie esot sacēluši troksni par nekārtībām. Vienas dienas laikā gandrīz visi palaisti pāri robežai.

“Telegramā” atrodam arī krievu brīvprātīgos. Viņi rindā gaidošajiem veduši siltu ēdienu. Kad policija viņus aizdzinusi prom, atņēmusi nojumi un ģeneratoru, brīvprātīgie ēdienus dalījuši slepeni, uzdototies par reportieriem.

Ar krievu puses brīvprātīgajiem regulāri kontaktā ir uzņēmējs Ivars Pušmucāns. Līdz pierobežā Latvijas pusē pirms dažām nedēļām ieradās Rīgas labdarības organizācijas, viņš bijis viens nesavtīgākajiem palīgiem ukraiņiem, kas ierodas pār austrumu robežu.

Arī viens no tiem, kam ir vispilnīgākā informācija par situāciju. Ar Pušmucānu drošības iestādes, kas izmeklē rindu pazušanu, nav sazinājušās.

IVARS PUŠMUCĀNS Uzņēmējs, brīvprātīgais

Vienā dienā atbrauca krievu policija, padzina visus brīvprātīgos no robežām, uzstādīja savas teltis un robežas caurlaidību palielināja divas trīs reizes.

Pleskavas brīvprātīgie viņus no Terehovas pārveda vai nu uz Vientuļiem vai uz Grebņevu.

NP: Tad brīvprātīgie arī paši veda cilvēkus?

Jā, jā, jā, tieši tā.

ILMĀRS MEŽS,  ANO Migrācijas Organizācijas pārstāvis Latvijā

Es nezinu, man liekas, neviens pagaidām nevar droši apgalvot, vai kaut kas slikts ir noticis, ir aizdomas, bet tās pagaidām ir aizdomas baumu līmenī, jo mums liekas, ka šiem cilvēkiem vajadzēja paziņot, bet varbūt viņi ir laimīgi ienākuši caur Baltkrieviju vai Lietuvā, Igaunijā jau ir sen tālāk aizbraukuši.

Arī citi brīvprātīgie min iespēju, ka bēgļi devušies uz Baltkrievijas vai Somijas robežu.

To viņiem stāsta pārvadātāji, kas pierobežā sagaida ukraiņu bēgļus.

Viena no versijām, kas izskan, ir tāda: visi rindās gaidošie pēkšņi nolēmuši doties uz Somijas vai Baltkrievijas robežu, jo tur rindas bija mazākas. Somijas robežsardze mums iedeva savu statistiku, kas šo versiju apgāž. Arī tur 6. oktobrī Ukrainas pilsoņu plūsma pāri robežai ir samazinājusies.

Lietuvas Iekšlietu ministrija informē, ka ukraiņu plūsma caur tās robežu ar Baltkrieviju ir nebūtiska. Igaunijas robežsardzes sniegtie dati liecina, ka tur kritums pagājušās nedēļas vidū bijis visos robežpunktos.

Atliek tikai Latvijas robežkontroles punkti, ko ukraiņi līdz šim izmantojuši retāk: Vientuļi pie Krievijas un Silene un Pāternieki pie Baltkrievijas. Latvijas Valsts robežsardze informē, ka arī šajos punktos pēc 6. oktobra ukraiņu plūsma ir samazinājusies

Pleskavas gubernators Mihails Vedernikovs ir Vladimira Putina “Vienotās Krievijas” biedrs. Viņš bija klāt svinīgajā pasākumā, kurā Putins parakstīja dokumentus par četru Ukrainas reģionu pievienošanu Krievijai.

Tomēr brīvprātīgajiem ir izdevies radīt spiedienu par situāciju pierobežā.

Krievijas medijos gan gaidošie cilvēki raksturoti kā Krievijas pilsoņi, kas mēģina izvairīties no mobilizācijas, un ukraiņi, kas uzvedās kā vandāļi.

Latvija uzņēmusi 30 tūkstošus bēgļu, bet pāri mūsu austrumu robežai izgājuši 180 tūkstoši. Situācijas saasināšanās pierobežā izgaismojusi to, ka šeit ir nepietiekama valsts iesaiste.

Vietējās pašvaldības tranzītbēgļiem vairs nevar atļauties nodrošināt dažu dienu naktsmītnes, jo par to nesaņem kompensāciju no valsts budžeta. Bet pārvadātāji bēgļiem par nogādāšanu Eiropā prasa vairākus simtus eiro.

Ceturtdien robežu apmeklēja arī Ukrainas vēstnieks, viņš savus iespaidus atstāstīja intervijā ar Nekā personīga.

OLEKSANDRS MIŠČENKO, Ukrainas vēstnieks Latvijā

Kā es redzu, Latvijas puses teritorija ir pilnīgi tukša. Latvijas robežsardze ir gatava akceptēt automašīnas, cilvēkus, kas nāk kājām pār robežu bez jebkādām problēmām. Bet Krievija kā parasti rada mākslīgas problēmas ukraiņiem.

Tā ir daļa no Krievijas oficiālās politikas: radīt bailes ukraiņos, radot iespaidu, ka Krievija ir lieliska lielvara un tai ir iespējas tev ko dot vai atņemt.

Ja tu no Krievijas nebaidies, tad tā tev kaut ko atņems. Šī politika Krievijai neizdodas, jo ukraiņi pat karā, Kijevā un citās vietās, kur krīt bumbas, viņi nebaidās. Cilvēki sanāk kopā un ir emocionāli motivēti cīnīties ar agresoru. Tas pats ir uz robežas.

Visi ukraiņi man teica, ka tas ir kā nakts pret dienu, abas robežas puses. Krievija ir nakts, tā ir briesmīga nakts, un Latvija ir diena. Pēc robežkontroles punktiem es apmeklēju bēgļu centru nelielā pierobežas pilsētā Zilupē kopā ar Ludzas novada mēru Edgaru Mekšu. Viņi visi apmierināti. Jo tas ir tāds pretstats pēc viņu brauciena cauri Krievijai, cauri Hersonai, cauri Krimai, pa sabojāto tiltu, cauri Krasnodarai, cauri Rostovai un tā tālāk. Šis ceļš ilgst nedēļu.

NP: Runājot ar brīvprātīgajiem šeit un pat dažiem Krievijas pusē, mēs saprotam, ka šobrīd ir ziņas, ka pie Latvijas un Igaunijas robežas miruši seši cilvēki. Vai jūs par to ko esat dzirdējis?

Nē, es esmu dzirdējis citu informācija, ka rinda Krievijas bija milzīga. Pirms desmit dienām aplēses bija, ka seši vai septiņi simti bēgļu no Ukrainas tur gaidīja, lai nonāktu Latvijā.

Tikai daži – 20 vai 25 cilvēki ienāca Latvijā pēc šīs informācijas saņemšanas. Un tagad mēs nezinām, kas notika, kur ir šie 600 vai 700 cilvēki. Viņi pazuda. Es nezinu, vai tās ir baumas, vai tā ir patiesība, bet mēs mēģinām to pārbaudīt, jo tas ir bīstami, mēs uztraucamies. Es personīgi ticu, ka Krievijai tas nebūtu nekas nogalināt simtiem cilvēku bez nekādām problēmām. Jūs atceraties Staļina laikus – ja cilvēks pazūd, pazūd problēma. Tas ir Krievijas moto tagad un pirms 50 gadiem.

NP: Vai jums ir konkrēta informācija par kādiem pazudušiem cilvēkiem?

Nē, mums nav konkrētas informācijas, ka šāda vai šāda persona gaida ieeju no Krievijas puses. Pirms nokļūšanas Latvijā viņi mums jautā par apstākļiem, bet parasti viņi pēc tam vairs nezvana.

Bet tagad situācija ir diezgan normāla. Pat robežsargi robežpunktos saka, ka tas ir mazliet dīvaini, tas ir dīvaini. Vairs nenāk tādas cilvēku masas, nāk grupas, bet nelielas. Desmit cilvēki, divdesmit cilvēki. Latvijas teritorijā viņi nonāk bez problēmām, bet joprojām sliktos apstākļos gaida nevis sešas dienas, bet sešas vai astoņas stundas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.