Ekonomika
Bizness

Kuriem reģionu ceļiem tiks 300 miljoni?2


Atbilstoši VARAM priekšlikumam 865 kilometru ceļa atjaunošana īstenojama 94 esošajās pašvaldībās jeb 35 novados pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Atbilstoši VARAM priekšlikumam 865 kilometru ceļa atjaunošana īstenojama 94 esošajās pašvaldībās jeb 35 novados pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Foto: Atis Jansons

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Uzsverot mobilitātes iespējas un sakārtotu ceļu tīklu kā vienu no būtiskiem priekšnoteikumiem ekonomikas un reģionālās attīstības stiprināšanai arī pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā, VARAM pagājušajā gadā aicināja plānošanas reģionus sadarbībā ar pašvaldībām un VAS “Latvijas valsts ceļi” apzināt nozīmīgākos atjaunojamos ceļa posmus reformas gaitā iezīmēto attīstības centru ērtai sasniegšanai.

VARAM iniciatīvu par 300 miljonu eiro programmu reģionu ceļu atjaunošanai valdība atbalstīja pagājušā gada septembrī, uzklausot ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”. Priekšlikums paredzēja, ka programma jāīsteno līdz 2023. gadam.

VARAM ministra biroja vadītāja Laila Spaliņa “LA” apliecināja, ka tagad šie ceļi esot apzināti un saskaņoti ar “LVC”.

Rezultātā Rīgas plānošanas reģionā par atjaunojamiem noteikti 230 km, Zemgales plānošanas reģionā – 82 km, Kurzemes plānošanas reģionā – 161 km, Latgales plānošanas reģionā – 257 km, Vid­zemes plānošanas reģionā – 135 km.

Atbilstoši VARAM priekšlikumam ceļu atjaunošana īstenojama 94 esošajās pašvaldībās jeb 35 novados pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Ceļu posmu kopējais garums ir aptuveni 865 kilometri, projekta izmaksas – aptuveni 300 miljoni eiro.

VARAM izteikusi gandarījumu, ka šo investīciju programmu zināmā mērā varēšot uzsākt ātrāk, jo jau šogad ATR kontekstā salabošot 166 km, finansējumam piesaistot naudu no 75 miljoniem eiro, ko Satiksmes ministrija (SM) papildus piešķīrusi autoceļu remontam Covid-19 izraisītās krīzes novēršanai un ekonomikas sildīšanai.

Kur ir saraksts?

Kādus ceļus ATR kontekstā paredzēts labot jau šogad, “LA” mēģināja uzzināt SM un Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), taču skaidrību neguva.

LPS kā pašvaldību galvenā balss un vienlīdz arī ATR oponente no šī procesa vispār šķiet izslēgta, jo VARAM saziņai ar pašvaldībām pamatā izmanto paklausīgākos plānošanas reģionus.

Par 300 miljonu pro­grammas realizāciju vienlīdz atbildīga ir arī SM, tādēļ LPS 166 km ceļa posmu sarakstu mēģinājusi dabūt pagājušajā nedēļā notikušajā diskusijā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

“Tikšanās bija, skaidrību neguvām. Tas vien liecina, ka 75 miljonu eiro programma ar VARAM īstenoto ATR nav saskaņota. Paņemti gatavie tehniskie projekti un droši vien kādi 10% ar ATR tur sakritīs. Taču tā nav nekāda mērķtiecīga politika,” “LA” informēja LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

“Ceļu saraksta joprojām nav, un tas neliecina par savstarpējo uzticību. Ja valdības lēmuma projektā summas ieliktas līdz pat komatam, tad rodas jautājums – uz kāda pamata šīs summas rakstītas?

Pats esmu veicis “izmeklēšanu”, ko plānošanas reģioni VARAM iesnieguši. Neatbildēja vienīgi Latgale, bet no pārējiem dabūju informāciju, ka pēc viņu iesniegtajiem priekšlikumiem atbilstot tikai 61 km.

Kur VARAM dabūja 166 km? Kamēr saraksti nebūs publicēti, vienmēr varēs manipulēt ar informāciju – mēs jau teicām, bet viņi nedzirdēja, nezina utt.

Vainu SM neredzu, bet VARAM turpina veikt politisko pierakstījumu uz ATR fona.”

LPS padomnieks paredz, ka solījumus un visādas summas sabiedrība dzirdēšot līdz ATR gala lēmuma pieņemšanai.

Kad to apstiprinās, nekādas reģionu ceļu programmas vairs nebūšot – tāpat kā iepriekšējā reformā, kad solīts pat 1% no IKP reģionu ceļiem, lai būtu savienojumi ar novadu centriem, bet līdz ar lēmuma pieņemšanu viss apklusis.

LPS prasa 25 miljonus

Minētajā diskusijā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu LPS izvirzījusi priekšlikumu, ka valdībai no valsts budžeta neparedzētiem līdzekļiem jānovirza vēl papildus 25 miljoni eiro arī pašvaldību autoceļu atjaunošanas un uzturēšanas projektiem, kurus iespējams īstenot nekavējoties.

Šie līdzekļi nodrošinātu tieši vietējās ekonomikas efektīvāku atveseļošanu, īpaši sekmējot mazo un vidējo lauku uzņēmēju dzīvotspēju, attīstību un piesaisti, radot arī jaunas darba vietas.

Kā apliecinājis LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, pašvaldībām esot izstrādāta tehniskā dokumentācija, lai realizētu autoceļu segto un vaļējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu sakārtošanu, izbūvi, atjaunotu ielas, ceļus ­u. c., sniedzot savu ieguldījumu ekonomikas atjaunošanā visā valstī.

Satiksmes ministrs diskusijā uzsvēris, ka viņa prioritāte tieši šogad esot finansējuma palielināšana valsts autoceļu sakārtošanai.

Ministrs apliecinājis, ka šogad un turpmāk pašvaldību mērķdotāciju apjoms būšot 53,8 milj. eiro apmērā.

Tāpat turpmāk neesot pieļaujama disproporcija starp pašvaldību mērķdotācijām un finansējumu valsts ceļiem. Līdz ar to, palielinoties līdzekļiem valsts autoceļu sakārtošanai, jāpalielinās arī mērķdotācijai pašvaldību ceļiem un ielām.

Vienlaikus LPS oficiālajā paziņojumā par diskusijas rezultātiem ar satiksmes ministru minēts, ka “jārisina jautājums par novadu centru sasniedzamību un pašvaldību iesniegtajiem atjaunojamo ceļu sarakstiem, lai nodrošinātu sekmīgu administratīvi teritoriālās reformas norisi.

Programmas plānotais finansējums ir līdz 300 miljoniem eiro, un valsts to plāno realizēt no 2021. līdz 2024. gadam. Līdz šim nav konkrēti zināms, kā tas tiks veikts, tomēr pašvaldībām ir nepieciešama skaidrība par konkrētiem autoceļu posmiem, kuru atjaunošanai paredzēts finansējums.

Pašlaik ceļa posmi tiek izvēlēti bez datos balstīta pamatojuma. Neskaidrība arvien vairāk liecina, ka šādas programmas izveide tuvākā laikā varētu nenotikt, jo līdz šim nav tikusi noteikta darba un pieņemto lēmumu caurredzamība un atklātība, kā arī konkrētas programmas īstenošanas atbildība.

Ir jābūt skaidrībai par finansējuma apjomu, tā avotu un atbildīgo ministriju. Līdz ar to jāturpina darbs pie programmas izveides ceļu pārbūvei un atjaunošanai ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš valsts vietējiem ceļiem, izvērtējot to funkcionālo nozīmi un vajadzību mazo un vidējo uzņēmumu, lauksaimnieku sekmīgam darbam.”

Sarakstu sola jūnija beigās

Kā zinošāko personu 300 miljonu eiro ATR ceļu programmas sakarā VARAM iesaka ministra padomnieku Madaru Lasmani.

Atskatoties nesenā pagātnē, viņš paskaidroja, ka tieši LPS par šo ieceri valdībai iesniegusi negatīvu atzinumu, kad tā izskatīta Ministru kabinetā pagājušā gada 5. septembrī.

“Tā kā plānošanas reģionos ietilpst visas pašvaldības, mēs uzskatām, ka visām pašvaldībām bija iespējas iesniegt savus priekšlikumus šai ceļu programmai,” pastāstīja Madars Lasmanis.

Saistītie raksti

“Plānošanas reģioniem bija uzdevums apzināt valsts reģionālos un vietējos ceļus, kurus nepieciešams sakārtot ATR sakarā. Ceļus grupējam arī pēc to kvalitātes un noslogojuma intensitātes, jo ceļu programma plānota no 2021. līdz 2023. gadam, un katram ceļam, ko plānošanas reģions grib sakārtot, nepieciešama apsekošana, projektēšana un remonts.

Tas aizņem noteiktu laiku un virkni sagatavošanās darbu. Tādēļ šobrīd plānošanas reģionu piedāvātos ceļu remontus izvērtē “LVC”. Līdz jūnija beigām paredzam sagatavot valdībai ziņojumu ar ceļu sarakstu un plānoto darbu sadalījumu pa gadiem.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
“Apturi Covid” jau pirmajā dienā kļūst par Latvijā populārāko lietotni 4
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Latvijā lielākais kritums ekonomikā starp Baltijas valstīm. Jaunākie IKP dati 1
1 diena
IB
Indulis Burka
Ekonomika
Kā ar maziem ieguldījumiem kļūt energoefektīvākam 1
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Pilskalnes Siguldiņa”, moku kambaris, trušu pilsētiņa un citi apskates vērti objekti. Ziedošā Zemgale – apceļo piesardzīgi!
9 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kur “audzē” citronskābi, antibiotikas, vitamīnus un vakcīnas? “Biotehniskā centra” noslēpumainie bioreaktori
2 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Traģiska sestdiena Liepājā. Avārijā gājusi bojā nepilngadīga jauniete
18 minūtes