Krievijas propaganda uzgriezusi savu ierasto melodiju, ka skolā bojā gājuši “bērni”, bet Slaidiņš izstāsta patiesību 0
NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš norāda uz notikumiem Starobiļskā, okupētajā Ukrainas teritorijā, kur, pēc Ukrainas puses vērtējuma, veikts trieciens dronu operatoru apmācības centram. Šis objekts, pēc viņa teiktā, atradies vietā, kas Krievijas informatīvajā telpā pēc tam tika pasniegta pavisam citā gaismā.
Slaidiņš skaidro, ka Krievijas propaganda pēc trieciena sākusi izmantot ierasto vēstījumu par it kā bojāgājušiem bērniem. Šajā gadījumā runa bijusi par cilvēkiem vecumā no 18 līdz 21 gadam, kurus propaganda dēvējusi par bērniem. Viņš norāda, ka šāda interpretācija ir manipulatīva, jo pēc Krievijas likumiem bērna statuss attiecas uz personām līdz 18 gadu vecumam.
Vienlaikus Krievijas propaganda noklusē faktu, ka pati Krievija aktīvi vervē ļoti jaunus cilvēkus — nesenus skolu absolventus un universitāšu studentus — militāriem līgumiem, tostarp piedāvājot kļūt par dronu pilotiem. Slaidiņš to raksturo kā cinisku un neglītu praksi, kurā jaunieši tiek iesaistīti karadarbībā, bet pēc tam informatīvajā telpā izmantoti propagandas vajadzībām.
Viņš arī atgādina, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nogalināti vismaz 766 Ukrainas bērni un vairāk nekā 4000 ievainoti. Šis konteksts, pēc Slaidiņa domām, īpaši spilgti parāda Krievijas propagandas dubultstandartus — agresorvalsts pati ir atbildīga par bērnu nāvēm Ukrainā, taču vienlaikus mēģina izmantot bērnu tēmu savas informatīvās kampaņas vajadzībām.
Īpaši būtiska šajā gadījumā esot arī vizuālā manipulācija. Krievijas informatīvajā telpā parādījusies kolāža ar tekstiem par bērniem, teroru, upuriem un Starobiļsku, taču Slaidiņš norāda, ka tā nav pierādījums notikušajam. Viņa ieskatā tā ir parasta informatīva manipulācija — no interneta savāktas dažādu cilvēku fotogrāfijas, tostarp no sociālajiem tīkliem un publiski pieejamiem attēliem, saliktas vienā kolāžā un pasniegtas kā konkrētā trieciena upuri.
Pēc Slaidiņa teiktā, daļa šajās fotogrāfijās redzamo cilvēku patiesībā ir dzīvi, turklāt vairāki no viņiem esot ukraiņi. Tas, viņaprāt, apliecina, ka Krievijas propagandas mērķis nav noskaidrot patiesību, bet gan radīt emocionālu iespaidu un novērst uzmanību no iespējamā militārā objekta, kas ticis skarts triecienā.
Slaidiņš uzsver, ka šāda taktika Krievijas propagandā nav nekas jauns. Jau kopš 2014. gada informatīvajā telpā izmantoti stāsti par bērniem, sievietēm un civiliedzīvotājiem, lai radītu sašutumu, mobilizētu prokrieviski noskaņotos spēkus un piesaistītu brīvprātīgos. Kā vienu no pazīstamākajiem piemēriem viņš min 2014. gada izdomāto stāstu par Slovjanskā it kā krustā piesistu zēnu, kas vēlāk kļuva par vienu no Krievijas propagandas simboliem.
Viņa vērtējumā bērnu un sieviešu tēma Krievijas propagandā tiek izmantota īpaši bieži, jo tā ļauj ātri izraisīt emocijas un ietekmēt sabiedrības uztveri. Šādos gadījumos uzmanība tiek novērsta no militārā konteksta un pārcelta uz emocionāli uzlādētiem, bet nepārbaudītiem vai safabricētiem stāstiem.
Slaidiņš secina, ka jo vairāk Krievija šajā gadījumā runā par “bērniem” un cenšas veidot emocionālu upuru naratīvu, jo skaidrāk redzams, ka trieciens, visticamāk, bijis vērsts pret nozīmīgu militāru mērķi — dronu operatoru apmācības centru.
