“Lai tie tur kaujas!” Kāpēc ir valstis, kas atbalsta un kas neatbalsta Ukrainu – kāda ir to uzskatu gaita? 0
Ukraiņu filozofs V. Pekars ir izteicis interesantas versijas par to, kāpēc ir valstis, kas atbalsta Ukrainu un kas neatbalsta. Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sprieda Jānis Sladiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, viņa spriedumi ir ļoti precīzi.
“Viņu pašu drošības labad. Austrumeiropas, Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis ļoti labi zina, kas ir Krievijas agresija. Tās saprot, ka pēc Ukrainas krišanas arī viņu zemē sāksies karš,” filozofa teikto citē majors, piebilstot, ka tās tāpēc pastāv uz noteikumiem, vienošanām un aliansēm balstītas pasaules kārtības saglabāšanu, “ja šis viss nedarbosies, ja agresija paliks nesodīta, tad būs vēl lielāka agresija un daudzām valstīm vēl būs jāizlej savu pilsoņu asinis.”
Pekars kā nākamo uzver ekonomiskās intereses: “Krievijas agresija grauj globālās ekonomikas stabilitāti (graudu tirgus, enerģētika, loģistika), tāpēc atbalsts Ukrainai ir ieguldījums tirdzniecības ceļā un tirgus stabilitātē.”
Kā trešo aspektu no Pekara pārdomām Sladiņš uzsver ideālismu. “Visa civilizācija ir balstīta uz atziņas, mazas, drosmīgas patiesības uzvaru pār nežēlīgu, trulu un cietsirdīgu spēku. Tas tā filozofiski,” saka Sladiņš.
Savukārt no otras puses, par valstīm, kas neatbalsta Ukrainu, viņš izteicies, ka “tos ir saindējusi drošība, daudzi uzskata, ka šis nav viņu karš un karš līdz viņiem netiks, lai “tie tur kaujas”, mēs esam drošībā, un varam paslēpties no tā.”
Tāpat sabiedrības pretestību Ukrainas atbalstam skaidro ar to, ka jebkura militarizācija atņem valstīm naudu, ko varētu izlietot ģimenēm; ka Krievija dabūs Ukrainu, būs apmierināta un tālāk neies; populisti to izmanto, lai kāpinātu savus reitingus, piemēram, runājot par Krievijas gāzes tirgu, baidoties no ekonomiskajiem zaudējumiem savā valstī.
Vēl Sladiņš min, ka daudzi baidās no Krievijas sabrukuma, jo tās sakāve gandrīz noteikti ir saistīta ar nepieļaujamiem riskiem, piemēram, kodolieroču izplatīšanu, liela mēroga bēgļu krīzi.
“Maskavas centrisms ir slazds, kurā iekrituši Rietumu analītiķi un politiķi, jo daudzus gadus Krievijas nauda un propaganda ir labi pastrādājusi,” rezumē Slaidiņš.
