Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Lūka/LETA

Laiks ekonomikā kļūst drēgnāks, mazāk iepērkamies internetā 4

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

Mazumtirdzniecības apgrozījuma dati liecina par pieprasījuma samazināšanos.

Aprīlī un maijā mazumtirdzniecības apgrozījums vēl piedzīvoja izaugsmi, bet 2. ceturksnis mazumtirdzniecības apgrozījumam noslēdzās ar kritumu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) paziņojusi par 0,7% vērtu samazinājumu gada laikā kalendāri koriģētos datos, neiekļaujot inflācijas ietekmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 2,8%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 0,2%, bet autodegvielas – par 8,6%.

Straujāko kritumu piedzīvoja tirdzniecība ārpus veikaliem, un tas nozīmē, ka cilvēki mazāk iepirkās ar interneta starpniecību.

“Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare skaidro – šobrīd Covid-19 ierobežojumu ir maz un pieeja fiziskajām tirdzniecības vietām ir visai brīva.

Auto degvielas tirdzniecības kritumu, visticamāk, veicinājušas aug­stās degvielas cenas, kas lika šoferiem pārskatīt ikdienas pārvietošanās veidu, it īpaši vasaras labajos laikapstākļos. Iespējams, ka tamdēļ visstraujākais apgrozījuma pieaugums fiksēts kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā, kur pieaugums bijis par trešdaļu. To galvenokārt noteica sporta preču un spēļu mazumtirdzniecības kāpums.

Pieprasījumu veicina arī mazāki Covid-19 ierobežojumi un ar to saistītā iedzīvotāju vēlme vairāk tērēt ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītām lietām. Faktiskajās cenās apgrozījums ir audzis par 20%, un šis skaitlis, pēc ekonomistes domām, atspoguļo būtisku cenu kāpumu.

Tieši jūnijā Latvijā fiksēta gadsimta augstākā inflācija, un preču cenu kāpums sasniedza 23,4% gada laikā.

Ekonomiste domā, ka, reaģējot uz dzīves dārdzību, patērētāji var sākt mainīt savus iepirkšanās ieradumus, izvēloties lētākas alternatīvas vai atsakoties no kādu preču iegādes.

Savukārt nepārtikas preču tirdzniecībā ir vērojamas pirmās melanholiskās notis, saredz Laimdota Komare. Nepārtikas preču pārdošanas apjomi, izņemot degvielu, ir samazinājušies par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Mēneša griezumā jūnijs ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad šajā sadaļā tiek reģistrēts kritums.

Reklāma
Reklāma

“Augstas nenoteiktības apstākļos ierasts, ka cilvēki izvēlas atlikt mazāk steidzamus, mazāk nepieciešamus un dārgākus pirkumus vēlākam laikam. Mājsaimniecību noskaņojuma aptaujas gan pagaidām neuzrāda, ka iedzīvotāji būtiski plānotu samazināt lielākus pirkumus. Tajā pašā laikā redzam, ka sākusi samazināties pulksteņu un citu juvelierizstrādājumu pārdošana,” skaidro ekonomiste.

Arī komercbanku karšu dati par jūliju norāda uz jūnija tendenču turpināšanos mazumtirdzniecībā. Atsevišķos pakalpojumos tērēšanas aktivitāte ir lielāka. Visticamāk, ka atšķirībā no mazumtirdzniecības pakalpojumi (it īpaši tie, kas saistīti ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu) piedzīvo renesansi pēc pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas, kas gan arī pamazām tuvākajā nākotnē sāks apsīkt. “Patērētāju pirktspēja gada otrajā pusē turpinās samazināties, saskaroties ar spēcīgu pretvēju, ko rada divciparu inflācija. Laiks ekonomikā kļūs drēgnāks, tādēļ iedzīvotājiem nāksies savilkt jostas,” skaidro ekonomiste.

Tikmēr Finanšu ministrija (FM) neprognozē nozīmīgu mazumtirdzniecības nozares sarukumu. Pirmais pusgads kopumā mazumtirdzniecības nozarē aizvadīts ar 7,1% pieaugumu, ko ietekmēja augstais nepārtikas preču noieta pieaugums par 14,2%. Pārtikas mazumtirdzniecība augusi par 2,5%, savukārt degviela tirgota par 0,6% mazāk.

Taču FM pārstāvji atzīst, ka mazumtirdzniecības apjomiem pirmajā pusgadā ir lejupslīdoša tendence, pirmajā ceturksnī izaugsmei sasniedzot 12,7%, bet otrajā vien 2,4%.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.