FM: Mazumtirdzniecības izaugsmi ierobežos apkures sezonas sākums rudenī 0
Mazumtirdzniecības izaugsmi Latvijā ierobežos apkures sezonas sākums rudenī, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par mazumtirdzniecību šogad maijā.
Ministrijā atzīmē, ka maijā Latvijas mazumtirdzniecībā turpinājās izaugsme sesto mēnesi pēc kārtas. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī maijā mazumtirdzniecības izaugsmi nodrošināja galvenokārt nepārtikas preču tirdzniecība. Taču arī pārtikas preces kopš šā gada februāra ik mēnesi tiek tirgotas arvien lielākos apmēros salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgajiem mēnešiem, ko daļēji ietekmē Ukrainas kara bēgļu pieplūdums.
Vienlaikus degvielas tirdzniecība šogad maijā samazinājās par 2,6% salīdzinājuma ar pagājušā gada maiju. Ministrijā norāda, ka šogad martā degvielas tirdzniecībai bija izteikts palielinājums – par 12,8%, kas bija saistīts ar obligāto biopiejaukumu dīzeļdegvielai no šā gada 1.aprīļa, kas savukārt sadārdzināja dīzeļdegvielu. Kravu pārvadātāji par šo faktu bija informēti, tādējādi pastiprināti iepirka dīzeļdegvielu pirms cenu kāpuma, kas izraisīja degvielas tirdzniecības samazinājumu šā gada aprīlī un maijā. Tik zemi degvielas tirdzniecības apmēri pēdējo reizi tika reģistrēti 2020.gada augustā.
FM atzīmē, ka nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēru pieaugumu maijā noteica pieaugums apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā par 65,2%, pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirdzniecībā – par 10,1%, kā arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla tirdzniecībā – par 5,6%.
“Nepārtikas preču augstais pieaugums liecina par noturīgu iedzīvotāju pirktspēju,” min FM pārstāvji, norādot, ka to apliecina arī Latvijas Bankas dati par mājsaimniecību noguldījumiem, kas šogad maija beigās salīdzinājumā ar 2021.gada maija beigām ir pieauguši par 8,2%. Noguldījumu pieauguma temps gan kopš pērnā gada jūlija turpina samazināties. Tāpat dati par norēķiniem ar maksājumu kartēm liecina, ka šogad pirmajos piecos mēnešos iedzīvotāju tēriņi mazumtirdzniecības veikalos auguši par 15% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko ietekmē gan cenu pieaugums, gan pandēmisko ierobežojumu atcelšana tirdzniecības vietās. Taču vienā iepirkšanās reizē vidējā iztērētā summa mazumtirdzniecības veikalos gada laikā augusi tikai par vienu eiro – no 14 eiro pērn pirmajos piecos mēnešos līdz 15 eiro šogad pirmajos piecos mēnešos.
Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Eiropas Komisijas datiem maijā pasliktinājies gan mazumtirgotāju, gan patērētāju noskaņojums. Kamēr uzņēmēju noskaņojums samazinājies nedaudz zem pirmskrīzes līmeņa, patērētāju noskaņojums kopš šā gada janvāra būtiski pasliktinājies un gandrīz sasniedzis pandēmijas pirmā viļņa atzīmi, kad tika novēroti viszemākie rādītāji pēdējo desmit gadu laikā.
Ministrijā arī atzīmē, ka mazumtirgotāji norāda uz preču krājumu samazināšanos, kā arī paredz turpmāku tirdzniecības apmēru sarukumu. Savukārt patērētāji paredz finanšu uzkrājumu samazināšanos, bezdarba līmeņa paaugstināšanos un vispārējās valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
“Sagaidāms, ka mazumtirdzniecības izaugsmi ierobežos nākamā apkures sezona šā gada rudenī, iedzīvotājiem vairāk maksājot par mājokļa uzturēšanu un rūpīgāk pārdomājot plānoto pirkumu nepieciešamību,” norāda ministrijā.
Jau vēstīts, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad maijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 4,2% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 2,9%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, auga par 7,8%, bet autodegvielas samazinājās par 2,6%.
