Lapiņš pēc vizītes Ukrainā: Boroģankā redzētās patvertnes ir praktisks piemērs arī Latvijai 0
Rīgas domes Drošības un civilās aizsardzības komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš kopā ar Rīgas vicemēru Eduardu Ratnieku šonedēļ apmeklējis Ukrainu, kur piedalījies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska organizētā konferencē. Tā bija veltīta ne tikai Rīgai, bet plašākam atbalstītāju lokam — tiem, kuri palīdz Ukrainai kara apstākļos.
Vizītes laikā pārrunāti dažādi jautājumi, taču Lapiņš īpaši izceļ praktisku pieredzi, kas gūta Kijivas piepilsētā Boroģankā. Tur Latvijas delegācijai bija iespēja apskatīt vietējo izbūvēto patvertni un novērtēt, kā ukraiņi kara apstākļos risina civilās aizsardzības jautājumus.
Pēc Lapiņa teiktā TV24, Boroģankā redzētā patvertne izmaksājusi aptuveni 80 tūkstošus eiro. Tā paredzēta līdz 100 cilvēkiem — 52 cilvēkiem tajā ir sēdvietas, bet kopumā patvertne var uzņemt ap 100 cilvēku. Tā izvietota aptuveni piecu metru dziļumā zem zemes.
Lapiņš norāda, ka tieša raķetes trāpījuma gadījumā šāda patvertne, visticamāk, nepaglābtu, tomēr tā var nodrošināt aizsardzību pret droniem un raķešu triecieniem, kas notiek netālu. Viņa ieskatā šis ir būtisks un praktisks piemērs, kas palīdz saprast, kādas varētu būt šādu risinājumu izmaksas un iespējas.
Viņš atzīmē, ka Latvijā patvertņu jautājumā viena no problēmām ir izmaksas. Rīgas pašvaldība lūgusi Civilās aizsardzības pārvaldei noskaidrot mobilo patvertņu cenas, aptaujājot uzņēmumus. Rezultāti parādījuši, ka šādi risinājumi var būt ļoti dārgi. Lapiņš pieļauj, ka uzņēmēji, redzot potenciālu pieprasījumu, cenas nosaka augstas, turklāt šādu patvertņu ražošanai var būt nepieciešamas jaunas ražošanas līnijas.
Tāpēc Ukrainas pieredze viņam šķiet īpaši vērtīga. Boroģankas piemērs rāda, ka salīdzinoši ātri — dažu mēnešu laikā — iespējams izgatavot un ierīkot patvertni, kas tiek ierakta aptuveni piecu metru dziļumā un spēj nodrošināt aizsardzību pret dronu triecieniem un netiešiem raķešu trāpījumiem.
Lapiņa vērtējumā šāds praktisks piemērs Latvijai var palīdzēt daudz konkrētāk vērtēt civilās aizsardzības infrastruktūras attīstīšanu, īpaši domājot par izmaksām, termiņiem un reālu aizsardzības līmeni, ko šādas patvertnes varētu nodrošināt iedzīvotājiem.
