Latviešu iecienītākajā brīvdienu galamērķī ceļ trauksmi: izplatās nopietns vīruss 11
Grieķijas Nacionālā sabiedrības veselības organizācija (EODY) paziņoja, ka valstī ir pirmie Rietumnīlas drudža gadījumi.
Iepriekšējos gados bīstama slimība Grieķijā ir prasījusi vairākus desmitus dzīvību.
Tā kā vasarā šis ir viens no latviešu iemīļotākajiem brīvdienu galamērķiem, to svarīgi zināt arī mūsu iedzīvotājiem.
Atikas reģionā, kur atrodas galvaspilsēta Atēnas, ir ziņots par četriem inficēšanās gadījumiem. Par šo slimību ziņots pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, ar encefalīta simptomiem (smadzeņu iekaisums).
Lielākā daļa cilvēku Eiropā inficējas posmā no jūlija līdz septembrim, kad aktivizējas odi, kas pārnēsā vīrusu. Kopš 2010. gada Grieķijā gandrīz katru gadu tiek ziņots par Rietumnīlas drudža gadījumiem. Vīruss parasti tiek pārnests caur moskītu kodumiem.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem šogad kopumā reģistrēti 5 Rietumnīlas drudža gadījumi. Papildus infekcijām Grieķijā vīruss tika konstatēts arī Rumānijā.
Iespējams, skaitļi šķiet smieklīgi, bet Dienvideiropas valstis vēl nav aizmirsušas, cik lielā mērā Rietumnīlas drudzis izplatījās pagājušajā gadā. ECDC saskaitīja 1436 slimības gadījumus 19 Eiropas valstīs. Vislielākais lietu skaits bija Itālijā, Grieķijā un Spānijā, attiecīgi 455, 217 un 138 gadījumos.
Pagājušajā gadā Eiropā tika reģistrēti 125 nāves gadījumi, ko izraisīja Rietumnīlas drudzis, un visvairāk upuru izraisīja Grieķija (34). Lielākā daļa inficēto cilvēku tika sveikā cauri ar viegliem simptomiem.
Bet 1 no 5 inficētajiem Rietumnīlas drudzis var izraisīt smagus simptomus: drudzi, ķermeņa sāpes, izsitumus un vemšanu.
Ārkārtēju gadījumu gadījumā pacientiem var būt krampji, muskuļu vājums un pat paralīze. Rietumnīlas vīruss rada ievērojamus draudus cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, un tiem, kuriem ir tādas slimības kā diabēts, augsts asinsspiediens un vēzis. Vīruss var izraisīt smagas komplikācijas, kurām nepieciešama hospitalizācija, tostarp meningīts un encefalīts.
Rietumnīlas drudža pieaugošais risks Eiropā ir saistīts ar sasilšanas klimatu.
“Eiropa jau redz, kā klimata pārmaiņas rada labvēlīgākus apstākļus invazīvām moskītu sugām, lai izplatītu iepriekš neskartas teritorijas un inficētu vairāk cilvēku ar tādām slimībām kā denges drudzis,” sacīja ECDC, jo vīruss izplatījās pagājušajā gadā.
Paredzams, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs moskītu izraisītu slimību apriti Eiropā, ņemot vērā vides apstākļus, kas ir labvēlīgi moskītu populāciju izveidei un izaugsmei. “Es domāju, ka ir skaidrs, ka klimata pārmaiņu dēļ mēs redzēsim labākus apstākļus moskītu infekciju izplatībai nākotnē,” iepriekš teica Celine Gossner, ECDC vektoru izraisīto slimību galvenā eksperte.
