Foto-Karīna Miezāja

Latviešu “itālis” Struņķis 0

Lai ar sabiedrisko transportu aizbrauktu no Romas uz kādreizējo romiešu ostas pilsētu Ostia Antica, vajag izkāpt no tramvaja pie San Paolo vārtiem, kas kādreiz veda caur pilsētas centru ieskaujošajiem Aureliāna mūriem un pārsēsties uz elektrovilcienu Tirēnu jūras virzienā. Turpat tuvumā nevar nepamanīt slaveno Cestija mauzoleju jeb Piramīdu, kuras klātesamība mūžīgajā pilsētā vienlaikus izraisa fascinējošas un neērtas sajūtas. It kā Romas sastāvdaļa, bet tomēr sveša. Ļoti žēl, ka reti kurš piramīdas apžilbinātais pievērš uzmanību nelielai protestantiskai kapsētai, kas atrodas turpat blakus. Šajos kapos apglabāti pārsvarā ārzemnieki, un, staigājot starp kapa pieminekļiem, laiku pa laikam var atdurties pret kāda pasaulslavena mākslinieka vai literāta atdusas vietu. Tur uz viena marmora krusta var izlasīt arī latvieša mākslinieka Niklāva Strunkes vārdu, kurš, 1944. gadā emigrējot uz Zviedriju, 1966. gada 13. oktobrī nomira Romā, lai uz visiem laikiem iezīmētu vēl vienu Latvijas un Itālijas kultūras krustpunktu.

LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
16 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Tomēr izstādē “Ciao! Niklāvs Strunke Itālijā. 20. gadsimta 20. gadi”, kas šobrīd apskatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, vārds “čau” nav atvadīšanās, bet sasveicināšanās nozīme. Šajā “čau” sveicienā dzirdamas divas balsis. Pirmkārt, paša Niklāva Strunkes intonācija, kurš pēc leģendas bija viens no pirmajiem šī itālicisma ieviesējiem latviešu valodā. Savukārt otrā balss – tā ir pati Itālija, kas sveicina Niklāvu kā dvēseles biedru, kurš vienīgais no savas paaudzes latviešu māksliniekiem Francijas un Parīzes vilinājuma vietā izvēlējās Apenīnu pussalu. Jau vēlāk, dzīvojot Zviedrijā, Strunke turpināja apmeklēt Itāliju, bet svarīgi, ka šī izstāde stāsta tieši par pirmo un emocionāli visizteiksmīgāko iepazīšanas periodu no 1923. līdz 1927. gadam, kad mākslinieks, Berlīnē sapazīstoties ar itāļu futūristiem, pieņem viņu uzaicinājumu izstādīties Romā. Tālāk sekos ceļojums uz Kapri, Florenci un Itālijas dienvidiem, viņu paziņu lokā piepulcēsies daudzi no tā laika itāļu avangarda pārstāvjiem, bet paralēli taps mākslas darbi, daudzus no kuriem šobrīd mēs uzskatām par kanonu Latvijas mākslā.

Neskatoties uz kamerraksturu, izstāde ļauj ļoti detalizēti ieskatīties mākslinieka dzīvē un daiļradē, piedāvājot apskatei vairāk nekā simts priekšmetus, starp kuriem ir gan nekad agrāk neeksponēti darbi no Strunkes ģimenes kolekcijas, gan fotogrāfijas no privātiem arhīviem, gan mākslinieka ļoti rūpīgi ilustrētās vēstules. Tāpēc var teikt, ka šī izstāde ir ne tikai iespēja ieraudzīt Niklāva Strunkes gleznas un grafikas, bet, pirmkārt, sajust valdzinošu jaunatklājuma garšu, kad pētniecības rezultātā vēl viena pagātnes lapa no maziem fragmentiem pārtop par krāšņu stāstu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Strunke neskatījās uz Itāliju kā tūrists. Viņa darbos nevar atrast banālus pastkaršu skatus ar populārākajiem apskates objektiem. Neskatoties uz savu trauksmaino enerģiju, Strunke baudīja dzīvi nevis kā sērferis, kas ātri slīd pa virsmu, bet kā nirējs, kurš grib sasniegt dzīles. Strunke uzskatīja, ka, tikai ilgstoši dzīvojot pilsētā, var to ieraudzīt pa īstam. Varbūt tāpēc viņš tik bieži gleznoja vienkāršus motīvus, ko redzēja sev apkārt: mazas būdiņas uz Romas māju jumtiem vai kubveidīgas mājas Kapri salā, kas kā koraļļu kolonijas aug viena virs otras uz kalna nogāzes. Ainava pārtop kubistiski ģeometriskās kompozīcijās ar skaidru un racionālu formu. Kā no krāsainiem finieriem un kartoniem izgrieztie dabas motīvu silueti veido to īpatnējo telpu, kurā otrā viļņa itāļu futūristi neapšaubāmi saskatīja radniecību.

Tāpēc izstādes sadaļā, kas veltīta “itāļu draugiem”, ne tikai vairākos stilizētos portretos varam atpazīt futūrisma tēvu Filipo Marineti, “mehāniskās mākslas” protagonistu Ivo Panadži vai futūristu fotogrāfijas un kino pioniera, režisora Antonu Džūlio Bragalju, kura dibinātā Casa d’arte Bragaglia Strunke 1924. gadā sarīkoja personālizstādi, bet arī ieraudzīt, ka tādi viņa darbi, kā, piemēram, “Cilvēks, kurš ienāk istabā” (1927) radušies ciešā sakarā ar avangardisku scenogrāfiju Bragaljas eksperimentālajā “Teatre degli Indipendenti”, ko latviešu “itālis” skatīja Romā.

Katrā vietā Itālijā Strunke varēja saskatīt tieši to, kas viņam bija vajadzīgs. No Romas Strunke paņēma futūristisko impulsu, bet Toskāna un Florence pavēra māk­sliniekam skatu uz agrīnās renesanses mākslu. Kā personāžs no trečento laika freskas un slavenā Džoto amata brālis, Strunke ne tikai skatās no pašportreta “Florencietis ziemā”, bet kā latviešu “itālis” turpinās piekopt šo eksotisko šarmu arī turpmāk. Par to liecina arī Aleksandra Čaka 1940. gadā literārā formā uzburtais mākslinieka tēls: “Sauso mūkam līdzīgo iegareno seju noslēdz kupls sirmu matu krūms, kas apgriezts un veidots tā, ka tam piemīt seno florentiešu, pareizticīgo mācītāju un mūsu latviešu senču matu kārtojumu pazīmes. Kaut kas mistisks slēpjas Struņķa matu kupolā, un kaut kas mistisks un naivi neikdienišķs piemīt visā mākslinieka būtībā.”

Par Džoto apgleznoto Skrovenji kapelu Marsels Prusts kādreiz rakstījis, ka, “skatoties uz tik zilām sienām, šķiet, ka kopā ar skatītāju pāri slieksnim telpā iegājusi saulaina diena un uz mirkli sagribēja atstāt vēsā ēna savas skaidrās debesis”. Apskatot izstādē Itālijā tapušās Strunkes ilustrācijas “Tūkstoš un vienas nakts pasakām”, gribas teikt, ka debesis un gaisma, par ko runāja Prusts, iekāpušas arī Strun­kes darbos un tur arī palikušas pat pēc atgriešanās Latvijā 1927. gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
16 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 129
13 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 80
1 diena
Lasīt citas ziņas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas dzelzceļa stacijā atrasta vēl viena potenciāli bīstama šahta
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Satversmē teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, taču Gobzems bijis tikai īslaicīgi aizturēts 12
2 stundas
IR
Ilmārs Randers
Stāsti
“Satiksmes nozare ir visas ekonomikas asinsrites pamats.” Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu 29
5 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Latvijā tapušie dizaina risinājumi palīdz noformēt attālinātu darba vietu
22:49
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
22:12
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
21:41
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Vai Baidena un Putina sarunas novērsīs Krievijas iebrukumu Ukrainā? 37
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Latvieši zina, ka “aizstājošā migrācija” pastāv – tā ir realitāte, kuras sekas izjūtam joprojām 8
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Novērojama pakāpeniska Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņa pret imigrantiem un imigrāciju 28
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Latvijā lieto zāles pret Covid-19? Ārste izceļ, kā atšķiras kovida ārstēšana pandēmijas sākumā un tagad 29
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, kur Terehovas muitas kontroles punkta amatpersonas slēpušas saņemtos kukuļus 16
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brīdina par bīstamu laika parādību: piektdien un sestdien varētu veidoties atkala 7
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pie cietumniekiem neviens netiek klāt! Kāda jēga vispār sēdēt?” Advokāts atklāj, cik kritiskā situācijā ieslodzītie 22
7 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik administratīvo pārkāpumu procesi sākti pret Gobzemu? 53
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 7,5%. Kuras preces kļuvušas dārgākas? 22
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 3
8 stundas
GR
Guna Roze
Ziņas
Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību 41
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ruks: Policija ir politiski neitrāla 50
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss, kas vajadzīgs izciliem svētkiem: Ziemassvētku siera kūka 2
11 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Atgūtais “Gilgamešs”: Irāka parāda atgūtos nacionālos dārgumus, kas bija nolaupīti un nelikumīgi izvesti no valsts
9 stundas
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai cilvēks, kurš vakcinējies ar “Sputnik”, var iegūt Covid-19 sertifikātu, kas derīgs Eiropā?
10 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 56
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Atklājies, ka princis Harijs ar savu tēvu princi Čārlzu nav sarunājies jau mēnešiem ilgi 9
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu. NVA direktore skaidro, kāpēc 94
16 stundas
LS
LSM.lv
Ziņas
“Veļu mazgājam naktī, pīķa stundā ejam pastaigāties,” Daudzbērnu ģimenes tētis par elektrības taupīšanu, kad tā dubultdārga 37
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 veselīgi augļi un ogas, kas patiesībā bojā zobus 7
11 stundas