“Elles vārti” Saūda Arābijā: zinātnieki ir tuvu 9000 gadus vecas mistērijas atrisināšanai 0
Saūda Arābijas ziemeļrietumos, plašajā Harrat Khaybar vulkāniskajā laukā, arheologi atklājuši simtiem noslēpumainu akmens veidojumu, kas dēvēti par “vārtiem”. Šī vieta, ko skarbās dabas dēļ sauc par “elles vārtiem”, slēpj liecības par cilvēku klātbūtni pirms aptuveni 9000 gadiem.
Pirmo reizi šos atklājumus 2017. gadā pētīja profesors Deivids Kenedijs, publicējot tos žurnālā Arabian Archaeology and Epigraphy. No zemes virsmas šie veidojumi izskatās kā parastas, izdēdējušas klintis, bet satelītattēli atklāj rūpīgi veidotu ainavu, ko radījuši senie iedzīvotāji. Tomēr daudzu struktūru nozīme joprojām ir mīkla.
Harrat Khaybar aptver vairāk nekā 14 000 kvadrātkilometru un ir veidojies pirms vairākiem miljoniem gadu vulkānisko izvirdumu rezultātā, pēdējais no tiem notika ap 600.–700. gadu mūsu ērā, liecina NASA dati. Neskatoties uz skaudro vidi, kas apgrūtina izdzīvošanu, pētnieki atraduši pierādījumus, ka neolīta laikmeta cilvēki šeit ne tikai dzīvojuši, bet arī uzplaukusi to kultūra.
Ilgus gadus šī ainava palika neievērota, līdz satelītattēlu tehnoloģijas atklāja akmens apļus, žogus un ģeometriskus izkārtojumus.
2018. gadā Eiropas Ģeozinātnieku savienība (EGU) nodēvēja Harrat Khaybar par “neolīta ainavu, kas sastingusi laikā”. Struktūras galvenokārt būvētas no vietējiem vulkāniskajiem akmeņiem, ietverot vienkāršus ciematus, sarežģītus akmens žogus un divus noslēpumainus veidojumus – “tuksneša pūķus” un “vārtus”.
Tuksneša pūķi: medības vai domestikācija?
“Tuksneša pūķi” ir garas, piltuvveida akmens struktūras, kas redzamas tikai no gaisa. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tās kalpoja kā medību slazdi dzīvniekiem, taču jaunākās hipotēzes liek domāt, ka to funkcija bija sarežģītāka. Daži eksperti, kā ziņo EGU, uzskata, ka šie veidojumi varētu būt saistīti ar agrīniem dzīvnieku domestikācijas mēģinājumiem, nevis tikai medībām.
Tie, iespējams, tika izmantoti, lai vadītu un pārvaldītu dzīvniekus, liekot pamatus ganāmpulku audzēšanai. To izvietojums un orientācija liecina par dziļu izpratni par apkārtni un dzīvnieku pārvietošanos.
“Vārti”: neizskaidrojama mīkla
Tā dēvētie “vārti” ir vēl noslēpumaināki. No gaisa tie atgādina lauka vārtus, no kā cēlies to nosaukums. Šīs zemās akmens sienas, būvētas uz seniem vulkāniskiem kupoliem, bet ir grūti izskaidrojamas.
Arheologs Deivids Kenedijs no Rietumaustrālijas universitātes tās raksturoja kā “iespējams vecākās cilvēku radītās struktūras šajā ainavā. Tās neizskatās kā mājokļi, dzīvnieku slazdi vai apbedījumu vietas.”
Vārti atrodas tuksnešainos, neauglīgos lavu laukos, tālu no ūdens un veģetācijas, radot jautājumu: kāpēc senie iedzīvotāji izvēlējās būvēt tos šādās vietās?
Gaisa arheoloģija atklāj pagātni
Sakarā ar stingriem piekļuves ierobežojumiem arheologi izmanto satelītplatformas, piemēram, Google Earth, lai pētītu šīs struktūras. Kenedijs laikrakstam The New York Times teicis: “No zemes tās ir grūti pamanāmas, bet, paceļoties dažus simtus metru vai izmantojot satelītu, tās izceļas izcili.”
Satelītattēli atklāja ne tikai simtiem “vārtu” un “pūķu”, bet arī liecības par zaļāku ainavu neolīta periodā. Neolīta laikā šīs teritorijas bija ievērojami zaļākas, ar lielām cilvēku kopienām un dzīvnieku ganāmpulkiem, kas pārvietojās pa šīm zemēm.
