“Katrs trešais skolotājs piecu gadu laikā apsver iespēju aiziet…” Direktors brīdina par satraucošu tendenci skolās 9
TV24 raidījumā “Dienas personība” Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis (GKR) atklāja satraucošu statistiku – katrs trešais skolotājs ar stāžu līdz pieciem gadiem apsver iespēju pamest darbu skolā.
Jaunie skolotāji, kuriem stāžs ir līdz pieciem gadiem, katrs trešais piecu gadu laikā apsver iespēju aiziet no skolas. Paskatoties uz vecuma struktūru Latvijā un salīdzinot ar citām valstīm, redzams, ka Latvijas skolās strādā vecāki skolotāji nekā citviet Eiropā.
Priekulis vērš uzmanību vēl kādam ietekmējošam faktoram – Latvijā ir mazāk vīriešu nekā sieviešu, salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem. Politiķiem būtu jādomā par karjeras un algu politiku, jo šobrīd jaunam skolotājam, kurš sāk darbu skolā, ir tāda pati alga kā skolotājam, kurš strādā jau gadiem ilgi.
“Ja mēs visi darām vienādu darbu, tad mēs nešķirojam pēc mācību priekšmeta, vecuma vai dzimuma – mēs esam līdzvērtīgi, un tas ir izaicinājums politikā,” piebilst direktors.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA publicētā informācija, tad puse jeb 53% jauno skolotāju nākamajos piecos gados varētu pamest profesiju, liecina Starptautiskās mācību vides pētījuma “Talis 2024” cikla pirmie rezultāti.
Tas ir augstākais rādītājs starp OECD valstīm. Šāda tendence Latvijai ir kopīga ar pārējām Baltijas valstīm – Lietuvā tā norādījuši 50% skolotāju, kas ir jaunāki par 30 gadiem, bet Igaunijā – 49%.
Pētījums gan konstatē vairākas pozitīvas tendences Latvijas skolotāju kopienā. Taču ievērojama daļa skolu direktoru norādījuši uz pedagogu nepietiekamību, tādēļ turpināsies centieni noturēt profesijā jaunos skolotājus.
Skolotāja profesijā paaudžu nomaiņa nenotiek ātri, liecina pētījuma rezultāti. Latvijā 62% skolotāju mācīšanas pieredze ir vairāk nekā 20 gadi. Lielākā daļa pedagogu ir pirmspensijas vecumā, kā arī drīzumā dosies pensijā.
Turpretim jaunie skolotāji – ar piecu gadu vai mazāku mācīšanas pieredzi – ir 13%. Lielākais jauno skolotāju īpatsvars ir lielo pilsētu skolās – 17%, bet mazākais lauku skolās – 12%.
78% no Latvijas skolotājiem, kuri sākuši strādāt skolā piecu gadu laikā pirms aptaujas, ir piedalījušies formālās vai neformālās darbā ievadīšanas jeb indukcijas programmās savās skolās. Tas ir par 35 procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā.
83% jauno skolotāju strādā skolās, kas piedāvā mentoringa programmas. Līdztekus tikai piektdaļai jeb 26% jauno skolotāju ir norīkots mentors. Kopš 2018.gada šis rādītājs ir palielinājies par desmit procentpunktiem.
Pētījumā apkopoti skolotāju un direktoru viedokļi par skolotāja profesijas attīstību, darba apstākļiem, mācīšanas praksi, tehnoloģiju izmantošanu un sociāli emocionālo mācīšanu, kā arī par skolotāju labbūtību un nākotnes plāniem.