
Lipīgā žāvāšanās: izrādās, ir vairāki iemesli, kāpēc mēs žāvājamies, kad to dara kāds cits 0
Lipīgā žāvāšanās attiecas uz tendenci cilvēkiem žāvāties pēc tam, kad viņi ir redzējuši, dzirdējuši vai pat iedomājušies kādu citu žāvājamies.
Aptuveni 40–60% cilvēku izrāda lipīgās žāvāšanās reakciju, kad tiek pakļauti šādiem stimuliem. Šāds uzvedības veids novērots ne tikai cilvēkiem, bet arī daudzās dzīvnieku sugās, piemēram, mājdzīvnieku suņos, šimpanzēs, bonobos, makakos, geladas pērtiķos un pat papagaiļos.
Precīzie lipīgās žāvāšanās cēloņi joprojām tiek diskutēti, taču divas vadošās hipotēzes ir neapzinātās mīmikas hipotēze un empātiskās modelēšanas hipotēze. Šīs teorijas liecina, ka lipīgā žāvāšanās var palīdzēt uzlabot sociālo kohēziju, vai nu imitējot citu uzvedību, vai daloties emocijās (t.i., empātijā).
Neapzinātās mīmikas loma lipīgajā žāvāšanās
Neapzinātās mīmikas hipotēze pieņem, ka lipīgā žāvāšanās ir automātiskas imitācijas forma, kas pazīstama kā hameleona efekts. Šis jēdziens norāda, ka cilvēki dabiski imitē citu darbības, pat neapzinoties to, kas palīdz stiprināt sociālās saites. Piemēram, pētījumā par papagaiļiem tika konstatēts, ka šo putnu žāvāšanās un stiepšanās notiek sinhroni, kas atbalsta ideju, ka šāda uzvedība veicina sociālo kohēziju.
Šī mīmika veicina vienotības sajūtu, jo dzīvnieki jūtas tuvāki tiem, kas demonstrē līdzīgu uzvedību. Pētījumi rāda, ka neapzināta imitācija palielina simpātiju un uzlabo sociālo saskarsmi, kas palīdz uzturēt harmoniskas attiecības sociālās grupās.
Empātija un lipīgā žāvāšanās
Empātiskās modelēšanas hipotēze liek domāt, ka lipīgā žāvāšanās ir saistīta ar empātiju – spēju saprast un dalīties citu cilvēku sajūtās. Šajā skatījumā, redzot kādu žāvājamies, dzīvnieks reaģē empātiski, it kā pats piedzīvotu līdzīgu nogurumu vai stresu. Pētījumi to atbalsta – mājdzīvnieku suņi žāvājas biežāk, vērojot savu īpašnieku žāvāšanos, nekā svešinieku. Līdzīgi šimpanzes un bonobos biežāk žāvājas, novērojot sev pazīstamus indivīdus, liecinot, ka emocionālā tuvība ietekmē lipīgās žāvāšanās biežumu. Pētījumi rāda, ka lipīgā žāvāšanās cilvēkiem un primātiem parādās ap 4 gadu vecumu, kas sakrīt ar “prāta teorijas” attīstību – spēju saprast, ka citiem ir citas domas un jūtas. Tas var izskaidrot, kāpēc lipīgā žāvāšanās ir saistīta ar empātiju un sociālo saprašanu šajās sugās.
Spoguļneironu sistēma: smadzeņu mehānisms empātijai un žāvāšanai
Jaunākie pētījumi liecina, ka spoguļneironu sistēma ir nozīmīga gan lipīgajā žāvāšanās, gan empātijā. Spoguļneironi ir specializētas smadzeņu šūnas, kas aktivizējas gan tad, kad indivīds veic kādu darbību, gan tad, kad viņš novēro citu to pašu darbību. Šī sistēma palīdz mācīties caur imitāciju un saprast citu darbību motīvus, veicinot sociālo mijiedarbību un empātiju.
Piemēram, cilvēkiem, novērojot kādu žāvājamies, aktivizējas tās pašas smadzeņu zonas, it kā viņi paši žāvātos. Šie rezultāti liecina, ka spoguļneironu sistēma atvieglo citu pieredzes saprašanu, tostarp noguruma vai stresa sajūtas, padarot žāvāšanos “lipīgu”.
Spoguļneironi, empātija un patoloģijas
Spoguļneironu sistēma tiek saistīta arī ar tādām saslimšanām kā autismu (ASD). Bērniem ar ASD bieži novēro empātijas trūkumus un zemāku lipīgās žāvāšanās biežumu salīdzinājumā ar parasti attīstošiem bērniem, ko skaidro ar spoguļneironu sistēmas traucējumiem. Tāpat cilvēkiem ar šizofrēniju novēro samazinātu lipīgās žāvāšanās biežumu, iespējams, sakarā ar sevis atpazīšanas un prāta teorijas traucējumiem. Tādējādi lipīgās žāvāšanās biežums var kalpot kā spoguļneironu sistēmas darbības indikators un dzīvnieka spējai empātiski uztvert citus.
Lipīgās žāvāšanās evolūcijas nozīme
Pētījumi par lipīgo žāvāšanos ne-cilvēku dzīvniekos sniedz vērtīgu ieskatu sociālās uzvedības evolūcijā. Lipīgā žāvāšanās novērota daudzos sociālos dzīvniekos, tostarp suņos, primātos un putnos, bet ne vientuļniekos, piemēram, sarkanajā kāju bruņurupucī. Tas liecina, ka lipīgajai žāvāšanās var būt sociāla funkcija – veicināt empātiju un grupas kohēziju. No evolūcijas viedokļa lipīgā žāvāšanās varētu attīstīties, lai sinhronizētu uzvedību un stiprinātu sociālās saites, kas ir svarīgi sociālām sugām. Spoguļneironu sistēma, iespējams, attīstījusies, lai atvieglotu šos procesus, palīdzot dzīvniekiem labāk saprast un saistīties ar citiem.
Nepieciešamība pēc turpmākiem pētījumiem
Lai gan saikne starp lipīgo žāvāšanos un empātiju ir pamatota, joprojām pastāv pretrunīgi dati. Piemēram, dažos pētījumos nav konstatēta korelācija starp lipīgo žāvāšanos un empātiju cilvēkiem. Tāpat jaunajiem šimpanzēm emocionālā tuvība neietekmēja žāvāšanās izplatību, liekot domāt, ka šī uzvedība var parādīties vēlāk attīstībā. Šīs pretrunas uzsver nepieciešamību turpināt pētījumus par lipīgās žāvāšanās mehānismiem, analizējot sugu un vecuma grupu reakcijas uz žāvāšanos un to ietekmi sociālajā kontekstā.
Lipīgā žāvāšanās ir vairāk nekā vienkārša ziņkārīga uzvedība – tā cieši saistīta ar sociālajām mijiedarbībām, empātiju un spoguļneironu sistēmu. Izprotot, kāpēc un kā notiek lipīgā žāvāšanās, pētnieki iegūst dziļāku ieskatu sociālās uzvedības evolūcijā gan cilvēkiem, gan citiem dzīvniekiem. Turpmākie pētījumi, kas izpētīs empātijas lomu lipīgajā žāvāšanās, var arī palīdzēt izprast neiroloģiskos mehānismus, kas ļauj dzīvniekiem saistīties, komunicēt un saprast vienam otru.
Raksts sagatavots pēc “Psychology Today” materiāliem.