Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 2,5%. Lielākais kāpums augkopībā 0

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji 82
Lasīt citas ziņas

2019.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 22,483 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,061 miljards eiro.

Statistikas pārvaldē informēja, ka arī 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 2,9%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 0,7%.

Lielākais kāpums augkopībā

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2019.gada trešajā ceturksnī lauksaimniecības nozarē, pēc provizoriskajiem aprēķiniem, bija būtisks pieaugums – par 29,5% (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē un zivsaimniecībā bija kritums par attiecīgi 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē – par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apmēru pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Savukārt samazinājums par 2,7% bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9%, apģērbu ražošanas – par 6,7%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5% un dzērienu ražošanas – par 4,3%.

Liels kāpums arī inženierbūvniecībā

Būvniecības produkcijas apmērs trešajā ceturksnī palielinājies par 5,9%. Būvniecības apmēru pieaugums bija gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7%, inženierbūvniecības apmēri palielinājās par 2,1%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija pieaugums par 3%, pārējā inženierbūvniecībā – par 24%, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, jo tajā bija kritums par 4,6%.

Specializētie būvdarbi trešajā ceturksnī veikti par 2,4% vairāk nekā pērn.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecība auga par 0,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) palielinājās par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3%, bet vairumtirdzniecībā bija pieaugums par 6,6%.

Pasta un kurjeru pakalpojumi kāpinājuši darbību

Transporta un uzglabāšanas nozarē šogad trešajā ceturksnī bija samazinājums par 4,6%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4 , uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apmēra kritums par 12,7%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3%, kā arī pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apmērs palielinājies par 9,4%, tostarp izmitināšanā bija pieaugums par 5,3%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 11,3%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstībā bijis kritums par 0,3%, tostarp telekomunikāciju nozarē – par 9%, savukārt pieaugums bijis datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8% un informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums

Šajās nozarēs kritums bija par 14,3%, ko ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1%, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē bija kritums par 12,7%, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības saruka par 15,3%.

Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi).

Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr risku apdrošināšanā bija vērojams neliels pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apmēri trešajā ceturksnī palielinājušies par 8,2%, tostarp centrālo biroju darbībā un konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās bija pieaugums par 20,6%, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 11,8%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8%, savukārt samazinājums par 2,3% bija reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2019.gada trešajā ceturksnī samazinājies par 0,4%.

Pieaug mājsaimniecību pirktspēja un izdevumi

Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei auga par 0,9%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6%,bet atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9%.

Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1%. Šīs izdevumu grupas veido 58% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi minētajā periodā palielinājušies par 3,2%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 5,6%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos pieauguši par 1,1% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4%.

Preču un pakalpojumu eksports audzis ātrāk nekā imports

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi trešajā ceturksnī palielinājušies par 5,6%, tostarp preču eksporta (69% no kopējā eksporta) – par 5,5% un pakalpojumu eksporta – par 5,9%.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1%. Preču imports, kas veido 84% no kopējā importa, palielinājies par 1%, bet pakalpojumu imports – par 0,6%.

SAISTĪTIE RAKSTI

2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1% palielinājies kopējais darbinieku atalgojums, tostarp kopējā darba alga augusi par 9,2% un darba devēju sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājies būvniecībā – par 14,1%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – par 9,8% un apstrādes rūpniecībā – par 8,7%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums audzis par 1,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7%.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
Meža īpašnieki noslēpties nevar – tiklīdz veikta inventarizācija, jau nākamajā dienā pagalmā ieripo uzpircēji 82
Izmeklē augstas policijas amatpersonas dalību medībās, kurās nošauts viens no medniekiem 43
Kalvītis atklāj, līdz kuram brīdim “Latvijas gāze” ir nodrošinājusi dabasgāzes krājumus klientiem
Lasīt citas ziņas
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad
Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 74
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad
12:02
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
11:53
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Žurnāls: Daudzos ZM, VARAM un VID iepirkumos figurē politiķu radi un ziedotāji
Iespējams, sāks vākt parakstus par elektrības atslēgšanu Krievijas vēstniecībai Rīgā 60
VIDEO. “Iespēra pa kājām, pa vēderu, pa galvu!”: kāds tētis pie Juglas vidusskolas, gribot pārmācīt sava bērna pāridarītājus, iekuļas lielās nepatikšanās
Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums?
Dzīvošanai dārgākās lielpilsētas. Telaviva šogad vairs nav līderos
Ekonomists: “Iekrājumi samazinās, patēriņa kredīti aug – finansiālā situācija kļūst spiedīgāka”
Sargā sevi no gripas un citiem vīrusiem – tie uzņem apgriezienus visā Eiropā
Iesaldētos Krievijas aktīvus nodos Ukrainai. Daudz, taču ne pietiekami! 21
Eiropā ražos padomju laika artilērijas šāviņus ieročiem priekš Ukrainas 5
“Projekts pieņemts, ignorējot nozares iebildumus”: MK jaunie noteikumi veicinās malumedības – trauksmi ceļ Mednieku asociācija 13
VIDEO. Ķīnā nopietni pieiet Covid-19 inficēto izķeršanai. Kā to dara lidostās? 2
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
Zanders: “Davai”, atceļam krievu valodu!
Monika Zīle: Neziņas un sirdsēstu dienas
“Tas tiešām nebūs labs.” Eksperts prognozē, kāds būs 2023. gads Latvijas ekonomikā
Šodien 1.decembris – automašīnām jābūt aprīkotām ar ziemas riepām 1
Ceturtdien Latvijas rietumos un austrumos būs liela temperatūras atšķirība
Izmeklē augstas policijas amatpersonas dalību medībās, kurās nošauts viens no medniekiem 43
VIDEO. “Gribu tā, kā man ir labāk un ērtāk”: izskatīgā juriste Ieva Brante apstiprina, ka vairs nav precēta sieviete 73
VIDEO. 24 kilometri dienā – dziedātāja Aminata atklāj, ka pa Rīgu viņa pārvietojas tikai kājām
Porziņģis labojis karjeras rekordu arī atlēkušajās bumbās
Kādēļ pēc ilgāka darba ar datoru sāk grauzt un sūrst acis? 1
VIDEO. Pie daudzdzīvokļu namiem Rīgā savairojušās žurkas 8