Mārtiņš Šabovics
Mārtiņš Šabovics
Publicitātes foto

Latvijas zinātnieki gatavi palīdzēt zivrūpniecības krīzes pārvarēšanā. Saruna ar Mārtiņu Šabovicu 3

Zivsaimniecība un zivju pārstrāde Latvijā pēdējos gadus ir dzīvojusi un attīstījusies no vienas krīzes līdz nākamajai. Ir būtiski mainījusies arī kopējā tirgus situācija un zivjrūpniecība, kā perspektīva eksporta nozare, arvien noteiktāk pārorientējas no austrumiem uz rietumu tirgiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Eksperti atklāj, ka ir kaut kas, no kā Putins baidās vairāk nekā no NATO 110
Lasīt citas ziņas

Par to, kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt nozarei kļūt konkurētspējīgākai Eiropā un ieiet jaunos tirgos, saruna ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekānu Mārtiņu Šabovicu.

Nesen notika viens no nozares nozīmīgākajiem pasākumiem – konference “Zivsaimniecības jaunie izaicinājumi un iespējas”. Kādi ir kopējie secinājumi par konferencē runāto?
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki konferencē prezentēja apjomīgā pētījuma starprezultātus par to, kā pārtikas ražotājiem, tostarp arī zivsaimniekiem, atgūties pēc krīzes un saglabāt savu konkurētspēju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienmēr jāatceras, ka ikviena krīze rada arī iespējas, tāpēc svarīgi tās pamanīt un prast izmantot. Tas, kā nozare pārdzīvos krīzi, lielā mērā būs atkarīgs no politikas veidotāju, speciālistu, ražotāju un zinātnieku spējas veiksmīgi sadarboties, lai īstenotu ilgtermiņa projektus un ieviestu inovācijas gan ražošanas procesos, gan jaunu produktu izstrādē.

Šādās konferencēs vienuviet satiekas un svarīgus jautājumus izdiskutē gan nozares politikas veidotāji un uzņēmēji, gan arī nozares eksperti un zinātnieki. Diemžēl šogad konference notika attālināti, un tādejādi nebija to iespēju, ko sniedz klātienes tikšanās un viedokļu apmaiņa.

Kā vērtējat nozari pašlaik, kontekstā ar Covid-19 situāciju?
Zivju pārstrāde Latvijā joprojām nav izrāpusies no krīzes, un ar dažādiem izaicinājumiem saskaras gandrīz visi nozares dalībnieki. Jāatceras, ka zivju pārstrādes nozare Latvijā ir ļoti tradicionāla un smagi cieta jau krietni pirms Covid-19, zaudējot galvenā tradicionālā produkta – konservu – tirgu Krievijā.

Lai arī pandēmijas laikā konservu patēriņš kopumā palielinājās, vietējais tirgus tomēr ir mazs un tam ir tendence sarukt. Līdz ar to izaugsmes iespējas vietējiem ražotājiem ir jāmeklē jaunos tirgos. Ražotāji, kas iepriekš izdzīvoja un atrada jaunus tirgus, pārsvarā turpina ražot tradicionālos produktus. Ir, protams, reti izņēmumi, kas ir atraduši jaunas nišas, bet tā pagaidām vēl nav vispārēja tendence.

Salīdzinoši zemā automatizācija un veco tehnoloģiju izmantošana nosaka to, ka nozarē joprojām ir ļoti liels roku darba īpatsvars. Darbaspēka trūkuma apstākļos tas ir būtisks ražošanas kāpināšanas potenciāla risks. Līdz ar to zivrūpniecībai svarīgs attīstības izaicinājums ir jaunu tehnoloģiju, kā arī jaunu produktu un speciālistu atrašana.

Kā zinātne un LLU šajā situācijā nozarei var palīdzēt pārvarēt krīzi un izmantot tās radītās iespējas?
Nešaubīgi varam palīdzēt, jo viens no LLU pamatuzdevumiem ir attīstīt pārtikas rūpniecību Latvijā. LLU ir gan speciālisti – tehnologi, kuri spēj izstrādāt jaunus produktus un inovatīvu iepakojumu, gan varam piesaistīt mārketinga speciālistus no LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes, kuri spēj pateikt, kurā virzienā un kādi produkti nepieciešami, izpētot esošo tirgu.

Reklāma
Reklāma

Universitātei ir moderns laboratoriju aprīkojums, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas un produktus. LLU zinātniekiem jau ir izveidojusies bagāta pieredze, palīdzot izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģiskos risinājumus ļoti dažādiem pārtikas nozares uzņēmumiem, piemēram, tādu labi atpazīstamu vietējo zīmolu kā “Milzu!” brokastu pārslu vai “Rūdolfs” biezeņu ražošanā.

Tieši zivrūpniecības jomā šobrīd strādājam pie Baltijas mērogā unikāla projekta – sadarbībā ar nozares uzņēmumiem plānojam izveidot “Zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centru”.

Tas reizē būtu gan jauns mācību un pētniecības centrs, gan arī eksperimentāla ražotne. Vietējo zinātnieku vadībā tajā būs iespējams gan izstrādāt jaunus zivju pārstrādes produktus, gan pārbaudīt jaunas tehnoloģijas, gan uz vietas saražot mazas eksperimentālās partijas, lai izmēģinātu jaunizstrādāto produktu pieprasījumu un dzīvotspēju potenciālajos tirgos.

Kad šis jaunais pētniecības centrs un eksperimentālā ražotne varētu sākt strādāt?
Vieta pētniecības centram un pilotražotnei Jelgavā jau ir noskatīta. Plānojam, ka viss centra izbūves, iekārtu iegādes un uzstādīšanas process varētu aizņemt aptuveni divus gadus. Veiksmīgi piesaistot ES finansējumu, pirmie darbi varētu tikt uzsākti jau nākamā gada sākumā.

Paralēli esam prezentējuši plānus un aktīvi uzsākuši diskusijas ar nozares pārstāvjiem par centrālajām nozares uzņēmumu vajadzībām, uz ko būtu jāfokusējas izpētes procesā.

Tā ir jaunu produktu izstrāde, derīguma termiņu pagarināšana, vietējo izejvielu daudzveidīgāka izmantošana, atkritumu daudzuma samazināšana, kā arī ražošanas procesa mehanizācijas iespēju izpēte.

Kas nepieciešams šāda zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centra izveidei?
LLU šobrīd jau var nodrošināt pamatbāzi šāda centra izveidei – mums ir nepieciešamās zināšanas, kompetence un cilvēkresursi, lai šādu projektu realizētu. Pilotražotnes un pētniecības centra infrastruktūras izbūvei plānots piesaistīt ES finansējumu.

Esam pārliecināti, kas tas var dot būtisku atspērienu zivsaimniecības nozarei Latvijā un būtiska loma šajos procesos būs LLU zinātniekiem.

Mēs varam palīdzēt ražotājiem attīstīt zivju produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kas ir tā saucamie nekonservatīvie ražojumi – gatavie ēdieni, pusfabrikāti, moderna zivju pārstrādes produkcija rietumu tirgiem.

Runājot par vietējo izejvielu izmantošanu, vai šāda centra izveide varētu veicināt arī vietējās akvakultūras nozares attīstību?
Jā, akvakultūras nozare šobrīd Latvijā stagnē, jo grūtības rada izaudzēto zivju pārdošana. Izaudzēt zivis ezeros un dīķos mēs protam, bet parastām zivīm nav tik liels noiets, lai atmaksātos audzēt lielākus apjomus.

Ja izveidotu jaunus produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu, kuros pārstrādātu šeit izaudzētās zivis, varētu palielināt gan akvakultūras apjomus, gan, iespējams, arī eksportu.

Vai šobrīd LLU jau ir bijuši kādi jaunu zivrūpniecības produktu izstrādes pasūtījumi?
Jā, esam realizējuši jau trīs inovāciju un pētniecības projektus zivju pārstrādes jomā un izstrādājuši trīs pilnīgi jaunus produktus no vietējām zivīm. Esam izstrādājuši tehnoloģiju, kas mūsu ierastās brētliņas ļauj pārstrādāt kā bezatlikuma produktu maltā zivs masā, ko var tālāk izmantot kā izejvielu citiem pārstrādes produktiem, piemēram, zivs pastētei, desās.

Pēc šīs tehnoloģijas ražotus produktus jau iespējams iegādāties arī veikalos, piemēram, Stockmann, un uzņēmēji plāno tos virzīt arī eksporta tirgos.

Tāpat LLU zinātnieki izstrādājuši arī tehnoloģiju, kas vietējās brētliņas pārvērš pasaulē tik populārajos anšovos. Brētliņas, protams, nav anšovi, bet izstrādātā tehnoloģija nodrošina brētliņu pārtapšanu līdzvērtīgā produktā.

Tā ir radušies Baltijas anšovi. Trešais virziens, kurā LLU tehnologi ir veiksmīgi strādājuši, – ir izstrādātas tehnoloģijas, kas ļauj no zivīm izstrādāt modernus ātri pagatavojamus porcijveida produktus.

Tie mūsdienu steidzīgajā pasaulē kļūst arvien pieprasītāki, cilvēki paši bieži vien vairs nevēlas bezgala ilgi darboties virtuvē, bet meklē jau gatavus produktus, ko nepieciešams tikai uzsildīt.

Visi šie jaunie produkti tiek ražoti praktiski bez atkritumiem, un tiem ir gari derīguma termiņi. Jāsaka, ka kopumā tas ir rets gadījums zivsaimniecības nozarē, kad ražotāju un universitātes sadarbības rezultātā top inovatīvs un tirgū pieprasīts produkts, kas ir garšīgs un par ļoti pieņemamu cenu.

Kas ir pamatcēlonis tam, ka pagaidām šādu veiksmīgu inovatīvo produktu ir tik ļoti maz?
Idejas ir vienmēr, bet jaunu produktu izstrāde, pārbaude uz patērētājiem un virzīšana tirgū ir ļoti dārga. Tāpat daudzas idejas nesasniedz tirgu, jo zinātnieki saskaras ar to, ka trūkst atbilstošu uzņēmumu, kuri būtu gatavi eksperimentēt un pārbaudīt jaunos produktus rūpnieciskās ražošanas vidē.

Vietējiem mazajiem uzņēmumiem vieniem pašiem tas visbiežāk nav pa spēkam. To bremzē esošās tehnoloģijas un speciālistu trūkums. Tāpat ražotājiem nav resursu, lai izgatavotu eksperimentālas testa partijas veikaliem, pircēju intereses pārbaudei par konkrēto produktu.

Publicitātes foto

Vai šai ilgstošajai problēmai ir izdomāts kāds risinājums?
Ļoti daudzas problēmas atrisinātu jau minētā Zivju apstrādes biotehnoloģiju mācību un pētniecības centra izveide, kas ietvertu eksperimentālu zivju projektu pilotražotni un veicinātu zivsaimniecības klastera veidošanos ap to.

Tā nav radikāli jauna ideja, bet jau pārbaudīta Eiropā. Mūsu projektam par piemēru ir ņemta Ziemeļfrancijas pieredze, kur šāda zivju produktu pilotražotne sadarbībā ar pētniecības centru jau ir radījusi multiplikatoru efektu visas nozares tālākajai attīstībai reģionā.

Šāds centrs var palīdzēt dažādos veidos, piemēram, ražotne ļauj saražot pēc individuāla uzņēmuma pasūtījuma produktu nelielās partijās, lai pārbaudītu gan tehnoloģiju, gan mārketinga hipotēzes veikalos, nepārkonfigurējot lieljaudas aprīkojumu.

Tas samazina neveiksmīgo produktu skaitu, kā arī palīdz pieņemt pamatotus lēmumus par investīcijām iekārtās. Tādejādi būtiski samazinās laiks no produkta izstrādes līdz stabilai ražošanai.

Tāpat centrs paver iespējas galveno speciālistu gatavošanai zivju apstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas samazinātu darbinieku apmācību izmaksas.

Klasteris veicinātu nozares spēlētāju apmaiņu ar ražošanas prasmēm, kā arī mazinātu kopējās izmaksas saistītajām funkcijām – no finansējuma piesaistes un eksporta garantijām līdz pat mārketingam, kopā ieguldot made in Latvia atpazīstamībā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.