Nedot vīrusiem iespēju: parūpēties par imunitāti! 0
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Imūnsistēma ir viena no organisma sistēmām, kura nodrošina homeostāzi – iekšējās vides (ķermeņa temperatūras, asinsspiediena un citu rādītāju) stabilitāti, neskatoties uz ārējās pasaules izmaiņām. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt aizsardzību pret dažādu infekcijas slimību ierosinātājiem – vīrusiem, baktērijām, sēnītēm.
Dažas reizes slimot – normāli
Lai gan mēdz uzskatīt, ka tiem, kas neslimo ar gripu, augšējo elpceļu infekcijas slimībām vai pat Covid-19, ir stipra imunitāte, Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis teic, ka lielākā daļa cilvēku ir uzņēmīgi pret vīrusiem neatkarīgi no tā, cik stipra vai vāja ir vispārējā imunitāte. Organisma aizsardzībai daudz svarīgāka ir specifiskā imunitāte, kura izveidojas, piemēram, pēc pretgripas vakcīnas saņemšanas vai inficēšanās ar sezonālo gripu, un cilvēka ģenētiskās īpašības. Saslimšanas risku palielina stress, nogurums, neizgulēšanās, nesabalansēts uzturs, organisma pārkaršana un atdzišana, saskare ar ķīmisko piesārņojumu, īpaši smagajiem metāliem, bet slimības gaitu nosaka vairāki faktori, tajā skaitā arī organisma atbildes reakcija. “Ir gadījumi, kad tieši spēcīgas imunitātes dēļ organisms pārāk aktīvi reaģē uz gripas vīrusu un iekaisuma procesi rada izteiktākus simptomus, līdz ar to saslimšana norit smagākā formā. Taču, pateicoties stiprai imunitātei, pacients parasti veiksmīgi izveseļojas,” skaidro infektologs. Līdzīgi novērojumi ir arī par Covid-19. Tieši pastiprināta organisma imūnā atbilde ir tā, kas izraisa pacientiem dažādu audu un orgānu bojājumus. Piemēram, koronavīruss var radīt tādu imūnās sistēmas kairinājumu, ka asinīs ļoti strauji palielinās iekaisumu izraisošo citokīnu daudzums – zinātnieki to dēvē par “citokīnu vētru”, nopietni kaitējot plaušām un izraisot akūtu elpošanas traucējumu sindromu.
RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētā profesore, imunoloģe Nataļja Kurjāne uzskata, ka pieaugušajiem slimot ar augšējo elpceļu infekcijām trīs četras reizes gadā ir pilnīgi normāli, protams, ja vien tām nepievienojas komplikācijas – bronhīts, deguna blakus dobumu iekaisums, pneimonija. Reizēm mēdz būt arī tā, ka cilvēks, kurš līdz šim bijis vesels kā rutks, pēc pārdzīvota stresa, lielas pārslodzes pēkšņi sāk slimot ar infekcijas slimībām. “Zināms, ka imūno sistēmu nelabvēlīgi ietekmē ilgstoša antibakteriālo līdzekļu lietošana. Nav pietiekami izpētīta arī dažādu zāļu mijiedarbība, kuras hronisku slimību pacientiem jālieto gadiem ilgi, tādēļ pieaug to cilvēku skaits, kuriem ir imūnās regulācijas mehānisma traucējumi. Piemēram, alerģiju un autoimūno slimību pacientiem imūnā sistēma strādā pastiprināti, vēršoties pret paša organisma audiem un šūnām,” viņa stāsta. Ja māc pamatotas bažas par imūnās sistēmas stāvokli, vajag vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu specifiskas asins analīzes, bet pēc tam konsultēties ar imunologu.
Vai imūnsistēmai kaut kā trūkst?
Ar imūnsistēmas darbību visbiežāk saista tādas minerālvielas un mikroelementus kā cinks, dzelzs, selēns, varš un virkni vitamīnu – A, B grupas, tajā skaitā folskābe, C, D, E, lai gan nav tāda vitamīna, bez kura tā varētu iztikt. Profilakses nolūkos Latvijas iedzīvotāji šo vielu kompleksus mēdz lietot papildus, lai gan speciālisti ir pārliecināti, ka vairumā gadījumu šīs vērtīgās, organismam vajadzīgās vielas iespējams uzņemt ar uzturu.
“Protams, pavasarī un rudenī divu trīs mēnešu kursa veidā var lietot vitamīnu un mikroelementu kompleksus, ķiploku kapsulas, lai papildus uzņemtu selēnu un cinku, kas ir ļoti vajadzīgi mūsu imūnās sistēmas stabilitātei. Latvijā pārsvarā ir skābas augsnes, no kuras augiem selēnu ir grūti paņemt, lai gan ir virkne augu, kuri to burtiski uzsūc, piemēram, brokoļi, ķiploki. Taču reizēm cilvēki uzskata, ka viņiem organismā trūkst kāda mikroelementa vai vitamīna, lai gan analīzes rada, ka tā pietiek vai pat ir par daudz. Piemēram, normālā devā C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, bet pārāk lielā daudzumā pats rada brīvos radikāļus,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Bioķīmijas laboratorijas vadītājs profesors Andrejs Šķesters. Ziemā, kad veikalu plauktos nav tik daudz vietējo augļu un dārzeņu, viņš iesaka lietot ievestos, kuri arī satur virkni vērtīgu vielu.
“Lai gan zinātnieki uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju uzturā trūkst selēna, pirms sākt uztura bagātinātāju lietošanu, vajadzētu noteikt tā līmeni asinīs,” uzskata arī Nataļja Kurjāne, piebilstot, ka tas pats attiecas arī uz dzelzs vai cinku saturošu preparātu, D un citu vitamīnu pastiprinātu lietošanu. Ja tomēr profilakses nolūkos lieto selēna preparātus, tad mēneša kursu veidā divas trīs reizes gadā, bet vasarā ievērot pārtraukumu un uzņemt to ar augļiem un dārzeņiem.
Šis tas no dabas aptiekas
“Augšējo elpceļu infekciju profilaksei var izmantot augu valsts izcelsmes preparātus vai arī pašus augus, piemēram, mežrozīšu augļu vai ingvera tēju ar laimu, pīlādžu ogu uzlējumu, aptiekā nopērkamās ārstniecisko augu tējas, ehinācijas preparātus,” iesaka imunoloģe Nataļja Kurjāne.
Fitoterapeits un akupunktūras ārsts Artūrs Tereško imunitātes uzturēšanu dažādu elpceļu vīrusu aktivitātes laikā saista ar sīpolu, ķiploku un jūras kāpostu lietošanu uzturā, papildinot to ar tēju no kumelītēm, lakricas un ingvera, eleiterokoka ekstraktu. Pēc viņa domām, ļoti labs līdzeklis pazeminātai imunitātei ir bērza lapu uzlējums un tāss novārījums, jo lapas, bet īpaši tāss, satur triterpēnu – betulīnu. “Var vienkārši paņemt saujiņu lapu no bērza pirtsslotas, apliet ar 2 glāzēm 50–60 °C karsta ūdens un pēc stundas dzert uz veselību. Imūnās sistēmas aktivācijai noder ārstniecības augi, kuri satur ēteriskās eļļas un fitoncīdus. Melisa, vīgrieze, paeglis, mārsils, lavanda, rozmarīns, roze, salvija, dille, izops, gerānija, liepas ziedi – šos augus ieteicams iekļaut pretvīrusu tējas sastāvā. Lektīnus saturošie augi, piemēram, nātre, aloje, Islandes ķērpis, usne, brūklene, asinszāle, irbene, čīkstene, ancītis, mellene stimulē nespecifisko imunitāti. Nedrīkst aizmirst arī par adaptogēniem, augiem, kuri pastiprina organisma nespecifisko pretestību pret dažādiem veselību apdraudošiem faktoriem – aukstumu, karstumu, infekcijām, stresu. Dārzos aug rodiola, saukta par zelta sakni. Var lietot tinktūru vai saknes pulveri. Pietiek ar 100 mg saknes pulvera no rīta un pusdienā, lai labvēlīgi ietekmētu ne tikai imūno sistēmu, bet arī paaugstinātu darba spējas. Lieliskas imūnmodulējošas īpašības ir šitake sēnei, kura jāēd vai nu svaiga, vai jāizžāvē, jāsamaļ pulverī un jāpievieno ēdienam pa tējkarotei 2–3 reizes dienā. Tas pats sakāms par zemestauku sēni,” stāsta fitoterapeits.
Bet neiroloģes un apiterapeites Solvitas Marutas Naudiņas pamatprincipi ir labi izgulēties, veselīgi ēst, iekļaut ikdienā aktivitātes svaigā gaisā un mērenu fizisku slodzi, nestresot. No bišu produktiem vienu mēnesi var palietot bišu māšu peru pieniņu, pēc tam trīs četras nedēļas bišu maizi vai ziedputekšņus. Ja parādījušies pirmie augšējo elpošanas ceļu iekaisuma simptomi – propolisu. Profilaktiski organisma funkciju uzlabošanai bišu māšu peru pieniņu iesaka lietot ziemā un pavasarī, it īpaši gados veciem cilvēkiem, jo tas palīdz atgūt enerģiju un stiprina imunitāti. Tas īpaši ieteicams pēc pārslimotām infekcijas slimībām vai antibiotiku kursa. Profilaktiskā dienas deva ir 200–300 mg kursa veidā divas reizes gadā. Imunitātes stiprināšanai noder arī ziedputekšņu vai bišu maizes kurss, lietojot tos pa tējkarotei vienu divas reizes dienas pirmajā pusē. Bišu maize ir vērtīgāka par ziedputekšņiem, jo tā ir ne tikai bioloģiski aktīvāka, bet arī organismam ērtāk izmantojama.
Uzziņa
Kuros pārtikas produktos meklēt
Cinks gaļā, zivīs, olās, piena produktos, sēklās, riekstos, graudaugos, pākšaugos, sīpolos, sarkanajos piparos, bietēs, burkānos, kartupeļos, ābolos, upenēs.
Selēns gaļā, olās, pienā, zivīs, rīsos, mandelēs, pistācijās, sezama sēklās, ķiplokos, brokoļos.
Dzelzs aknās, sarkanajā gaļā, olās, pākšaugos, zaļajos lapu dārzeņos, žāvētos augļos, griķos.
Varš aknās, gaļā, zivīs, kakao, riekstos, sēklās, sēnēs, auzu pārslās, pilngraudu maizē.
