LBTU Meža fakultātē studenti apgūst aizsardzības mācību 22
Līga Bulmeistere, žurnāls “Baltijas Koks”
Vai mēs pirms gada varējām iedomāties, ka Eiropā notiks karš? Tiks iznīcinātas, sagrautas un būtībā no zemes virsmas noslaucītas veselas pilsētas, nogalināti, spīdzināti, izvaroti un pazemoti cilvēki. Izjauktas ģimenes, nogalināti, sakropļoti un uz Krieviju aizvesti nolaupīti ukraiņu bērni, bet vīri dosies karā, lai aizstāvētu savu zemi. Līdz 2022. gada 24. februārim, ja tikai kāds ieminējās, ka vajadzētu uzmanīties no kaimiņos esošās Krievijas un ka tas ir drauds arī Latvijai, pretī skanēja dusmīgas balsis, ka tā ir panikas celšana. 21. gadsimtā Eiropā karš neesot iespējams un nav vērts tērēt tik daudz līdzekļu aizsardzības vajadzībām.
Krievijas iebrukums Ukrainā tajā agrajā februāra rīta stundā mainīja visu – uzskatus, pārliecību un attieksmi. Cilvēki ieraudzīja, ka karš tomēr ir iespējams un cik trausls bijis mūsu pieņēmums par mieru. Apklusuši arī visi klaigātāji par budžeta palielinājumu valsts aizsardzībai. Gluži pretēji, tiek spriests ne tikai par līdzekļu palielināšanu, bet arī par obligāto valsts aizsardzības dienestu un aizsardzības mācību skolās un augstskolās. Taču, kamēr valsts politiķi un amatpersonas vēl tikai spriež par šīm tēmām, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātē pamatstudiju programmās jau ieviests valsts aizsardzības pamatzināšanu kurss un studenti līdzās citiem priekšmetiem izzina arī jautājumus par valsts aizsardzību.
Šīs iniciatīvas rosinātājs bijis LBTU Meža fakultātes dekāns profesors Linards Sisenis.
Aizsardzības mācība Meža fakultātē
Kamēr obligātās aizsardzības mācības ieviešana Latvijā buksē birokrātijas labirintos, atduroties pret dažādiem iemesliem un ieganstiem, kādēļ realizācija atliekama, Jelgavā, Meža fakultātē, viss notiek. Linards Sisenis uzskata, ka visas atrunas par to, ka aizsardzības mācību skolās un augstskolās ieviest ir sarežģīti, patiesībā ir gribas trūkums. Raugoties vēsturē, ideja par aizsardzības mācības ieviešanu dekāna galvā dzima jau pirms pieciem gadiem. Toreiz, kad par karu Eiropā un Ukrainā notiekošajām šausmām neviens pat nespēja iedomāties, AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija saaicinājis nozares uzņēmumu un organizāciju vadošos darbiniekus kā arī Aizsardzības ministrijas pārstāvjus, lai diskutētu un aicinātu domāt par nozares lomu un rīcību X stundā, jo rīcības plāna šādām situācijām nebija.
Runātais Linardā Sisenī radījis dziļas personīgas pārdomas par to, ko pats darītu pēkšņa kara situācijā kā Latvijas pilsonis, jo mūsdienu četrdesmitgadnieku plus paaudze ir izaugusi bez jebkādas militāro un civilās aizsardzības pamatzināšanu ievirzes un saprašanas par rīcību militāra konflikta vai ārkārtas situācijas gadījumā, esot bez priekšzināšanām par valsts militāro spēju uzdevumiem. Tas viss rada nedrošību un zemapziņā arī bailes no nezināmā. Tāpēc drīz vien viņš devās uz Aizsardzības ministriju, kur rosināja ideju par aizsardzības mācības studiju programmas izveidi un ieviešanu. Pamatiecere bija, ka jauniešus vajadzētu iepazīstināt ar to, kas ir Latvijas Republikas bruņotie spēki, kāda ir to uzbūve, subordinācija, parādīt studentiem, kādas ir armijas pretošanās iespējas, apgūt elementāras lietas par rīcību X stundā vai strauja militāra uzbrukuma gadījumā, pirmās palīdzības sniegšanu karadarbībā cietušajiem, par to, kā uzmanīties no nesprāgušas munīcijas, kā sniegt palīdzību cietušajiem un kā rīkoties pašam, lai neapdraudētu sevi.
Kursa programma veidota sadarbībā ar Zemessardzes 52. Kaujas atbalsta bataljona komandieri Arvi Zīli un viņa kolēģiem, darba grupā iekļaujot arī studentus. Kursa izstrādes pamatuzstādījums bija, ka tam jābūt interesantam, dinamiskam un ar praktiskām aktivitātēm. Pamatlietas studenti apgūst lekcijās un praktiskajās nodarbībās auditorijā un divas dienas dodas iegūtās zināšanas nostiprināt praksē. Jaunieši tiek vesti uz Zemessardzes bataljonu, kur iepazīst gan bruņojumu, gan karavīra ikdienu. Seko apmācības praktiskās lietas mežā – orientēšanās, maskēšanās un citas interesantas pamatlietas. Kurss tika izstrādāts un apstiprināts, un šobrīd LBTU Meža fakultāte ir vienīgā augstākās izglītības mācību iestāde, kur aizsardzības mācība tiek realizēta.
Arī fakultātē ar kursa realizācijas uzsākšanu sākumā nemaz neesot gājis tik gludi, bijušas diskusijas un dažādi viedokļi par šāda kursa nepieciešamību, bet dekāna pārliecība bija nelokāma – valsts aizsardzības apmācības pamatiem jābūt obligātiem. Rezultātā dots rīkojums programmu direktoriem, ka studiju kurss Pamatzināšanas valsts aizsardzībā kā obligātais kurss jāiekļauj visās Meža fakultātē realizētajās pamatstudiju programmās, un tas arī ticis paveikts. Rezultātā jau trešo gadu fakultātē bakalaura līmeņa studijās aizsardzības mācība tiek realizēta kā obligātais priekšmets.
Varam dzīvot optimisma ieskauti, ka viss būs labi, nekas nenotiks, bet ja notiks – domāsim. Taču Ukrainas karš parādīja, ka miers ir trausls un pilnīgi viss vienā mirklī var sagriezties kājām gaisā, pauž Linards Sisenis. Savukārt valsts (ne)gatavību ārkārtas situācijām parādīja kovida histērija. Pandēmijas laiks, īpaši jau tās sākums, bija perfekts indikators, ka patiesībā ne valsts, ne iedzīvotāji nav gatavi ārkārtas situācijām. Un, ņemot vērā to, kas šobrīd notiek Ukrainā, esošā situācija valstiskā līmenī ir jāmaina.
Ar lekcijām viesojas politiķi un nozares eksperti
«Ja runājam par studiju gaitu, būtiskākais, ko studentiem vēlamies sniegt mācību procesā, ir ne tikai profesionālās zināšanas, bet kopumā globāls redzējums uz pasauli, spēja analizēt, spriest, vērtēt un pieņemt lēmumus. Tāpēc stratēģiski esam noteikuši, ka profesionālajos kursos kā vieslektorus piesaistām nozares vadošos darbiniekus un zinātniekus. Aizsardzības mācības viens no pamatmērķiem ir studējošajiem izklāstīt arī jautājumus par patriotismu, radīt izpratni par valstiskumu un šīm lietām, tāpēc šajā kontekstā studentu redzesloka paplašināšanai un jaunām ideju dimensijām praktizējam dažādu viedokļu līderu aicināšanu uz fakultāti, organizējot šo cilvēku lekcijas fakultātes studentiem,» saka dekāns Linards Sisenis.
Aizsardzības mācības ietvaros pagājušajā rudenī radās doma uzaicināt uz fakultāti tā laika aizsardzības ministru Arti Pabriku. Lekcija bija interesanta un plaši apmeklēta. Pabriks ar studentiem runāja ne vien par demokrātiju un tās attīstību, bet aicināja aizdomāties, kāda ir katra paša kā indivīda nozīme demokrātijas stiprināšanā, tās attīstībā Latvijā, un, izstāstot savu politiskās karjeras ceļu, aicināja studentus iesaistīties un būt aktīviem demokrātijas procesos. Pēc šīs lekcijas studenti dekānu uzrunāja, lūdzot, lai biežāk studiju procesā būtu iespējams iepazīties un uzklausīt sabiedrībā zināmus viedokļu līderus, nozares ekspertus un politiķus.
Nākamais ciemos tika aicināts AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ar stāstu par Latvijas Finiera nostāju, vērtībām un pieredzi Ukrainas kara kontekstā. Ulda Biķa stāstījums un prezentācija ne vienam vien lika aizdomāties, ka karš Ukrainā patiesībā ir karš Eiropā un tas ir tepat blakus un kā katrs no mums var būt noderīgs, lai Latvijas debesis būtu klusas un skaidras.
Savukārt marta sākumā ne vien fakultātē, bet visā universitātē bija nozīmīgs notikums, jo pirmo reizi universitātes vēsturē studentiem lekciju lasīja mūsu valsts otra augstākā amatpersona Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kurš tieši tajā dienā pildīja arī Valsts prezidenta pienākumus. Arī šajā tikšanās reizē tika skarti jautājumi par patriotismu, valsts drošību, ārējo apdraudējumu, katra Latvijas pilsoņa ieguldījumu valsts stiprināšanā. Interesants un saistošs bija arī Edvarda Smiltēna Ukrainas pieredzes stāsts, jo viņš jau divas reizes pabijis Ukrainā un savām acīm skatījis tos postījumus, nogalinātos cilvēkus Bučā, Irpiņā un Gostomeļā, kurus paveikuši iebrucēji no Krievijas, ticies Čerņigivā un citās vietās ar daudz cietušajiem izdzīvojušiem Ukrainas cilvēkiem. Kijivā un Ļvivā viņam bijusi iespēja tikties ar šīs valsts augstākajām amatpersonām, arī ar Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski. Ukrainas parlamentā (Radā) Edvards Smiltēns uzrunāja deputātus ukraiņu valodā, un pēc šīs uzrunas viņš piedzīvoja sirsnīgus aplausus un stāvovācijas. Viņš gan teica, ka šie aplausi skanēja mūsu Latvijai, visiem, kas nesavtīgi atbalsta Ukrainu viņu grūtajā cīņā par brīvību un neatkarību. Pērn, kad Edvards Smiltēns vēl bija Rīgas domes vicemērs, pēc viņa rosinājuma Ukrainā tika nogādāti kopumā vairāk nekā 20 autobusi, kas bija piepildīti ar humāno palīdzību. Studenti šos stāstījumus klausījās ar lielu uzmanību un ieinteresētību.
Arī nākotnē tiek plānots iesākto turpināt, jo šādas viedokļu līderu un arī vadošo politiķu vizītes ir apliecinājums, ka Latvijas politiskā vide ir demokrātiska un atvērta, un jācer, ka uzņēmumu līderu un politiķu pieredzes stāsti motivēs studentus mācīties ar izpratni par lietām kopumā. Meža fakultātes studenti ir mūsu nozares un valsts nākotnes inteliģence un nacionāli politiskā kursa veidotāji, tādēļ fakultātes uzdevums ir ielikt intelektuālo pamatu mūsu jauniešos.
