Katarakta: profilakse, ārstēšana, padomi pēcoperācijas periodam 0
Acs lēca piedzimstot ir dzidra un caurspīdīga, taču gadu gaitā kļūst blāvāka, jo šūnas visu mūžu dalās un vecās pārvietojas uz lēcas centru, tāpēc tā zaudē elastību un kļūst cietāka, skaidro Acu veselības centra acu ārste Kristīne Leimane. Rodas tā sauktā vecuma redze, kad lasīšanai nepieciešamas brilles. Pastāvot dažādiem riska faktoriem, var attīstīties arī katarakta. Ja slimība ir iedzimta, tā mēdz progresēt, visbiežāk ap 40–50 gadu vecumu, bet citos gadījumos parasti attīstās pēc 50–60 gadu sliekšņa pārkāpšanas.
Kad krāsas izbalē
Diezgan bieži kataraktas gadījumā agrāk lietotās lasāmbrilles vairs nav vajadzīgas, taču tālumā redze pasliktinās. Nereti nepieciešamas arvien stiprākas brilles, bet redze, arī raugoties caur tām, ir neskaidra.
Slimība var attīstīties gan pakāpeniski, gan strauji. Reizēm pēkšņi progresē agrāk nesajusts apduļķojums. Visbiežāk tā ir abu acu problēma, bet parasti vienā izpaužas vairāk, otrā – mazāk. Jāņem vērā, ka, lēcai apduļķojoties un briestot, var paaugstināties acs spiediens.
! Par nevēlamām pārmaiņām var liecināt attēla dubultošanās vienā acī. Dažkārt viena priekšmeta vietā mēdz rādīties pat pieci vai astoņi. Reizēm, lai varētu lasīt, vajadzīga ļoti spilgta gaisma, taču svarīgi, lai lampa nespīdētu acīs.
Parasti no ārpuses lēcas apduļķošanos nevar saskatīt. Vienīgi tad, ja zīlīte kļuvusi bāla, katarakta ir tālu progresējusi un cilvēks ar šo aci vairs neredz.
