Liec aiz auss! Krāpnieku arsenāls kļūst arvien plašāks – šie 9 ir viņu trumpji! 1
Latvijas iedzīvotāji ik dienu saņem telefona zvanus, īsziņas un e-pastus, kuros krāpnieki uzdodas par dažādu uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem. Ar steidzamiem brīdinājumiem, “šoka zvaniem” un vilinošiem piedāvājumiem viņi cenšas panākt, lai cilvēki atklāj savus personīgos vai finanšu datus, apstiprina krāpnieciskus maksājumus vai pat nodod skaidru naudu viltus bankas darbiniekiem vai amatpersonām.
Īpaši jāuzsver, ka jauniešu vidū arvien biežāk tiek izmantota tā sauktā “naudas mūļu” krāpniecības shēma, kurā viņi apzināti vai neapzināti iesaistās kā starpnieki nelikumīgos darījumos.
Krāpnieki bieži izmanto uzņēmumu un valsts iestāžu nosaukumus. Viņi zvana, raksta īsziņas vai e-pastus, izliekoties par policiju, mobilo sakaru operatoru, banku, tiesu vai citu nozīmīgu institūciju pārstāvjiem. Tādējādi tiek radīta steidzamības un nopietnības sajūta, lai cilvēks justos spiests reaģēt nekavējoties.
Galvenais mērķis – iegūt piekļuvi upura finanšu līdzekļiem. To panāk, izprasot personas un internetbankas pieejas datus, aicinot apstiprināt krāpnieciskus darījumus ar dažādām autentifikācijas iespējām vai pat pārliecinot atdot maksājumu karti vai izņemt naudu un nodot to tieši krāpnieku rokās.
“Ikvienam iedzīvotājam ikdienā jādomā kritiski, īpaši esot aktīvam sociālajos medijos – Facebook, Instagram un citās vietnēs. Ir svarīgi pārdomāti izvērtēt informāciju, ko atklājam savos profilos, nedalīties ar nepārbaudītiem ziņojumiem un nepiedalīties loterijās ar solījumiem par grandioziem vai neticamiem laimestiem. Lai sevi pasargātu, vienmēr jāpārliecinās par informācijas patiesumu,” skaidro Ingrīda Āva, bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.
Bankas ikdienā ievieš arvien stingrākus drošības risinājumus, lai pasargātu klientus no krāpniecības, taču jāapzinās – ja pats esi autorizējis maksājumu vai atklājis savus datus, bankas iespējas palīdzēt atgūt līdzekļus ir ierobežotas.
Ir būtiski zināt, ka neviena valsts iestāde telefonsarunā vai īsziņu sarakstē nekad neprasīs atklāt bankas piekļuves datus, PIN kodus vai veikt tūlītējus pārskaitījumus. Ja rodas šaubas, vienmēr jāsazinās ar attiecīgo iestādi vai banku, lai pārliecinātos par saņemtās informācijas patiesumu.
