Valsts ģimnāzijas – vissatrauktākās 7
“Kritiskā situācijā ir visas valsts ģimnāzijas,” jau tagad ir skaidrs Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājai Aijai Mellei, kura pati gan vada nevis ģimnāziju, bet Rīgas Juglas vidusskolu. Valsts ģimnāziju skolotājiem algas varētu samazināties galvenokārt tāpēc, ka jaunais modelis liks skolotājiem samazināt tā saukto kontaktstundu skaitu un arī kopējais darba laiks nedrīkstēs pārsniegt 40 stundas. Līdz ar darba apjomu saruks alga. Jaunais modelis paredz, ka valsts ģimnāzijas zaudēs arī 10 procentus finansējuma, kas līdz šim tām piemācās par metodisko darbu, tostarp citu skolu skolotāju tālākizglītošanu. Samazināsies arī piemaksa par kvalitātes pakāpēm, bet valsts ģimnāzijās strādājošie lielākoties ieguvuši augstākās kvalitātes pakāpes. Piemaksām vairs nebūšot izšķirošas nozīmes, un A. Melle secinājusi, ka “skolotāja alga būs atkarīga tikai no klašu lieluma skolās. Vai skolotājam ir doktora grāds vai arī izziņa, ka tikko sāktas studijas, algas būtiski neatšķirsies. Arī darba kvalitātei nozīmes vairs nebūs”. IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone toties apgalvo, ka skolu direktoriem arī jaunajā modelī būšot gana lielas iespējas regulēt gan skolotāju algu, gan noslodzi.
Viņa noraida arī skolu pārstāvju bažas, ka jaunais modelis ne tikai samazinās naudas daudzumu čaklāko skolotāju maciņos, bet arī izglītības kvalitāti. A. Melle toties pieļauj: ne visi skolotāji, kam samazināsies alga, būs ar to mierā un paliks strādāt skolā. Vairāk pelnošie bieži vien ir tieši augstāko kvalitātes pakāpi ieguvušie skolotāji. Viņu izglītība un pieredze ļaus atrast darbu arī ārpus skolas.
M. Jansone apliecina, ka algu kritums vairāk skars tieši valsts ģimnāzijas, bet apgalvo, ka algas nesamazināsies tajās skolās, kur jau tagad pedagogu slodžu sadalījums esot optimāls. 10 procentu piemaksa ģimnāzijām tiekot atņemta tāpēc, ka tā tika piešķirta “tikai par to, ka skola ir ģimnāzija”. Turpmāk plānots piešķirt 100 000 eiro gadā ģimnāziju veiktajam metodiskajam darbam, taču naudu no šā finansējuma varēšot saņemt tikai par konkrētiem izdarītiem darbiem.
Tieši izglītības kvalitātes iespējamais kritums visvairāk uztrauc arī skolēnus. Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēns Ansis Bernards uzrakstījis atklātu vēstuli valsts vadītājiem “Būt vai nebūt Valsts ģimnāzijām” (pilnu vēstules tekstu lasiet portālā la.lv). Viņš stāsta: “Vēstuli rakstīju tāpēc, ka aprēķināts: lielajās skolās skolotāju algas samazināsies vidēji par 200 eiro. Zinu skolotāju ģimeni, kur kopējais ienākumu kritums būs pat 600 eiro. Piemēram, informātikas skolotājs tādā situācijā darbu skolā pametīs un ies strādāt par programmētāju. Tieši labākie skolotāji, kuri strādā gan daudz, gan kvalitatīvi, darbu skolās varētu pamest. Tādā situācijā valsts ģimnāzijas varētu zaudēt savu izcilību. Tiks apdraudētas skolēnu tiesības mācīties atbilstoši savām spējām augstākā līmeņa skolās.”
Latvijas prestižākās skolas – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas – direktors Māris Brasla apliecina, ka viņa vadītajā skolā algas kritīsies par 100 līdz 400 eiro. Gan viņš, gan Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže teic: skolotāju algošanas modelis bija jāskata kontekstā ar skolu tīkla optimizāciju. Lielo skolu pedagogiem nav jācieš tādēļ, ka valstī ir par daudz skolu un skolotāju. “Skolām jābūt efektīvām gan pedagoģiski, gan ekonomiski, un politiķiem ir jāvirza atbilstoša politika,” tā I. Didže.
