
Lieliskajam pasaku stāstniekam Harijam Misiņam apaļš simts 1
“Labvakar, mazo draudziņ!” – tā pēc dažiem ievadakordiem katru vakaru no 1960. gada līdz savai nāvei 1984. gadā siltā balsī radioklausītājus uzrunāja aktieris, brīnišķīgais pasaku stāstnieks Harijs Misiņš, kuru šodien pieminam simtajā dzimšanas dienā.
Harijs Misiņš dzimis 1917. gada 21. jūnijā Rīgā un jau bērnībā aizrāvies ar teātri, tomēr pirmā izglītība, ko viņš ieguva, bija saistīta ar gluži citu jomu. 1936. gadā Harijs Misiņš beidza Bulduru dārzkopības skolu, bet 1939. gadā – Latviešu aktieru arodbiedrības teātra skolu. Mācījies dziedāšanu Latvijas konservatorijā, II. pasaules kara laikā ir bijis Latvijas radiofona aktieris un dziedātājs. 1945. gadā kļuva par tikko dibinātā Operetes teātra, ko tobrīd sauca par Muzikālo komēdiju, teātra solistu.
Operetes teātrī Harijs Misiņš sākotnēji atveidoja liriskus varoņus, bet gadu gaitā kļuva par spilgtu raksturlomu tēlotāju, viņa kontā Bonijs I. Kalmāna “Silva” (1953), Negušs F. Lehāra “Jautrā atraitne” (1956), Himmelmanis A. Žilinska “Seši mazi bundzinieki” (1955), Alpe A. Žilnska “Dzintarkrasta puiši”(1964), Ābrams M. Baša “Trīnes grēki” (1973), Taukšķis I. Kalniņa “No saldenās pudeles” (1975) un daudzas citas. Pats iestudējis P. Ābrahama “Havajas puķi” (1956), “Balle Savojā” (1978), R. Cimmermaņa “Jautra nedēļas nogale” (1980). Diemžēl dramatiskā teātra režisori Misiņa talantu īsti nenovērtēja.
Harijs Misiņš ir arī filmējies vairākās kinolentēs, īpaši spilgts un uzmanības vērts viņa attēlotais brālis Teodors 1957. gada filmā “Zvejnieka dēls”, arī Raņķis “Mērnieku laikos” (1968), Vecītis filmā “Dārzs ar spoku” (1983).
Aktieris gāja bojā nelaimes gadījumā 1984. gada 9. maijā – viņu notrieca mašīna uz gājēju pārejas pie Rīgas Operetes teātra ēkas.
Pieminot lielisko aktieri simtajā jubilejā, 2. Operetes festivālā 14. jūlijā Ikšķiles Kultūras namā notiks “Sarunas par Hariju Misiņu”.