Lietuva steidz izlaist degvielas rezerves – kas notiks tālāk Baltijā? 6
Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns otrdien parakstīja rīkojumu, ar kuru naftas pārstrādes uzņēmumam “Orlen Lietuva” uzdod nekavējoties piegādāt tirgū 80 000 tonnu no rezervēm, kas atbilst 12 dienu krājumiem.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis pagājušajā nedēļā nolēma laist tirgū 400 miljonu barelu naftas un naftas produktu no stratēģiskajām rezervēm, jo naftas cenas tirgū strauji pieauga saistībā ar karadarbību Tuvajos Austrumos.
“Ir svarīgi atzīmēt, ka naftas un degvielas piegādes drošība Baltijas valstīm joprojām ir nodrošināta, taču svārstības pasaules tirgos tieši ietekmē cenas reģionā. Tāpēc ir nepieciešama koordinēta kopīga rīcība starptautiskā līmenī, lai aizsargātu patērētājus un ekonomiku no pēkšņām cenu kāpuma tendencēm un radītu apstākļus cenu stabilizācijai,” teikts Lietuvas Enerģētikas ministrijas paziņojumā.
Vaičūns iepriekš otrdien norādīja, ka degvielas krājumiem degvielas uzpildes stacijās vajadzētu nonākt līdz šīs nedēļas beigām vai nākamās nedēļas sākumam.
Lietuvā degvielas piegādātāji uztur 60 dienu rezervi, bet valsts uzkrāj vēl 30 dienu rezervi par saviem līdzekļiem. Kopējā degvielas rezerve valstī ir 650 000 tonnu.
Tikmēr Latvijā degvielas cenu mazināšanai vērtē akcīzes nodokļa samazināšanu un virspeļņas ierobežošanu
Primāri degvielas cenu mazināšanai vērtēti divi risinājumi – akcīzes nodokļa samazināšana degvielai un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā, otrdien medijiem pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Valdība otrdien pārrunāja iespējamos risinājumus degvielas cenu samazināšanai, un, pēc ministra teiktā, tie kopumā guva atbalstu. Viņš pauda cerību, ka jautājumu ar nepieciešamajiem likumprojektiem varētu skatīt jau nākamajā valdības sēdē.
Viņš pauda, ka likumi speciāli jāsagatavo, lai uz šo periodu mazinātu akcīzes nodokli degvielai un virzītu jautājumu par virspeļņas ierobežošanu degvielas mazumtirdzniecības ķēdēm. Valainis norādīja, ka šie ir prioritārie pasākumi. “Jautājums, kā tos īstenot fiskāli neitrālā veidā. Es domāju, ka tuvākajā laikā tie stāsies spēkā, katrā ziņā visām iesaistītajām pusēm jāstrādā, lai lēmums būtu sagatavots uz nākamo valdības sēdi,” minēja ministrs.
Valainis pauda cerību, ka attiecīgie mehānismi varētu stāties spēkā martā.
Runājot par kritērijiem, kuriem jāizpildās, lai stātos spēkā attiecīgie risinājumi, ministrs norādīja, ka pie attiecīga degvielas cenu pieauguma starptautiskajā biržā iedarbinās degvielas akcīzes nodokļa samazinājumu, lai turētu cenu noteiktās robežās ap 1,80 eiro un nepieļautu tās kāpumu virs šā līmeņa. Viņš minēja, ka tā ir robeža, kas izdara nopietnu spiedienu uz tautsaimniecību, ja cena ilgstoši uzturas virs šīs līknes.
Valainis atzīmēja, ka, ja cena uz vietas būs ap diviem eiro, tad ieslēdzas pirmais mehānisms, bet tālāk ieslēdzas nākamie mehānismi. Viņš pieminēja, ka no iedzīvotāju skata punkta tas samazinās degvielas cenu līdz pat 0,30 eiro par litru, bet mērķis ir, lai cena nepārkāptu 1,80 eiro slieksni.
Viņš norādīja, ka citas valstis piemēro cenu griestus, bet Latvijā šo automātisko mehānismu piemēros ar akcīzes nodokli tajā brīdī, kad ieslēdzas cenu svārstības.
Ministrs preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka virspeļņas nodokļa mērķis ir stingrāk uzraudzīt šajā periodā mazumtirdzniecības tirgotājus degvielas nozarē, lai pasaules ekonomisko procesu dēļ neveiktu papildu peļņas gūšanu savām vajadzībām. “Mums ir gana pamatotas aizdomas, ka šobrīd cenu politika nav sabiedrības interesēs,” minēja Valainis.
Runājot par citiem risinājumiem, Valainis pauda, ka jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes izmaiņām jārosina Eiropas Savienības līmenī, jo patlaban direktīva ierobežo šādas darbības. Savukārt attiecībā uz naftas rezervju laišanu kopējā tirgū viņš norādīja, ka tas ir pēdējais risinājums, ko varētu izmantot. Patlaban rezerves vajag uzkrāt, jo tas Latvijas tautsaimniecībai dotu lielāku ilgtspējas garantiju.
Šodien vienojāmies, ka nākošajā valdības sēdē lemsim jautājumu par akcīzes nodokļa samzinājumu degvielai, lai mazinātu degvielas cenas. Tāpat arī terminētu virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem, lai stiprinātu tirgus uzraudzību.
— Viktors Valainis (@ViktorsValainis) March 17, 2026
Jau ziņots, ka Valainis iepriekš aģentūrai LETA pauda, ja degvielas cenu pieaugums saglabāsies ilgāku laiku, varētu apsvērt akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.
Viņaprāt, tas būtu efektīvāks risinājums nekā degvielas cenu griestu noteikšana, kā tas ieviests dažās citās valstīs.
Pēc ministra teiktā, cenu griestu ieviešana būtu administratīvi sarežģīts un dārgs risinājums, savukārt akcīzes nodokļa samazināšana varētu dot līdzīgu efektu un vienlaikus ir vienkāršāk īstenojama. Viņš piebilda, ka šāds instruments ļautu arī skaidrāk sabalansēt ietekmi uz valsts budžetu, jo daļu no zaudētajiem ieņēmumiem varētu kompensēt ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.
Vienlaikus Valainis 12. martā mediju pārstāvjiem minēja, ka, runājot par situāciju Latvijā, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus starp Ekonomikas ministriju un degvielas tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka cenu svārstību apstākļos netiek gūta nepamatota peļņa, paredzēts rosināt terminēta virspeļņas nodokļa ieviešanu. Tas ļautu uzraudzīt tirgus situāciju, un gadījumā, ja tirgus dalībnieku peļņa būtiski pārsniegtu to ierasto līmeni, virspeļņa nodokļu veidā tiktu novirzīta sabiedrības labā, izmantojot fiskālos instrumentus.
Ja tirgus dalībnieki godprātīgi konkurēs un no situācijas negūs papildu peļņu, virspeļņa neveidosies. Savukārt pretējā gadījumā tā būs skaidri redzama uzņēmumu finanšu pārskatos, uzsvēra ministrs.
Tāpat ziņots, ka, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī ir palielināta par aptuveni 28%, savukārt 95. markas benzīna cena ir pieaugusi par 11%.
