Lietuvas raidstacijām rosina noteikt 35% nacionālā mūzikas satura kvotu 0
Grupa Lietuvas Seima deputātu iesniegusi parlamentā priekšlikumu noteikt, ka Lietuvas jurisdikcijā esošu radioprogrammu translētājiem vismaz 35% mūzikas programmu ētera laika jāatvēl nacionālajiem skaņdarbiem.
Par tādiem būtu uzskatāmi darbi, kas tiek dziedāti lietuviešu valodā; darbi, kas sacerēti un/vai ierakstīti Lietuvā; darbi, kuriem vismaz viens no autoriem vai izpildītājiem pastāvīgi dzīvo Lietuvā; darbi, kas nesaraujami saistīti ar Lietuvas kontekstu un kultūras identitāti.
“Lietuvas mūzikas autori, producenti un mūziķi žēlojas, ka tikko spēj savilkt galus. Ārzemju mūzika izstumj grupas vai mūziķus, kuri veido kvalitatīvu lietuviešu mūzikas saturu, jo radiostacijas lielāko uzmanību veltī ārzemju mūziķiem,” norādījuši jaunā likumprojekta autori, kas pārstāv dažādas parlamenta frakcijas.
Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu deputāts Vītauts Ķernaģis paudis pārliecību, ka obligāta kvota neierobežotu klausītāju izvēles tiesības, jo cilvēki, kurus interesē konkrēta mūzika, izmanto nevis radio, bet citas platformas.
“Ja tiek apgalvots, ka cilvēki tagad būšot spiesti klausīties lietuviešu mūziku, tad jāteic, ka tie klausītāji, kuri vēlas dzirdēt kādu konkrētu mūziku, izmanto konkrētas interneta platformas. (..) Ja klausās radio, tad klausās to, ko attiecīgā raidstacija piedāvā, – nedomāju, ka to var saukt par piespiešanu,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS. “Mums uz to būtu jāparaugās kā uz tautas identitātes jautājumu, nevis kā uz spaidiem,” viņš norādījis.
Ķernaģis piebildis, ka vēlas rosināt diskusiju par to, kā palīdzēt Lietuvas mūzikas industrijai attīstīties. Pēc viņa sacītā, šobrīd cilvēkiem vienkārši trūkst iespēju klausīties Lietuvas mūziķus, tādēļ par viņiem arī zināms pārāk maz.
Kā uzskata Lietuvas mūzikas biznesa asociācijas vadītājs Vaids Stackevičs, ja Lietuvas raidstacijām tiktu noteikts pienākums vismaz trešo daļu raidlaika atvēlēt lietuviešu mūzikai, Lietuvas mākslinieki gadā papildus nopelnītu miljonu eiro. Šie līdzekļi ļautu mūziķiem veidot kvalitatīvāku saturu un līdz ar to augtu arī viņu konkurētspēja, turklāt tāda prakse jau pazīstama citās pasaules valstīs, viņš sacījis žurnālistiem. Pēc Stackeviča teiktā, radiostacijām lietuviešu mūzikas nepietrūktu.
Gada laikā Lietuvā tiek reģistrēti aptuveni 7000 jauni skaņdarbi – tātad aptuveni 20 darbi dienā.
“Mēs neizgudrojam jaunu velosipēdu – ir daudz valstu, kuras pieņēmušas šādus risinājumus. No mūsu kaimiņiem – poļi, kas trešdaļu raidlaika atvēlējuši savai mūzikai, igauņi to izdarījuši jau pirms vairākiem gadiem, viņiem tam paredzēti 25% ētera laika, vēl arī tādas valstis kā Francija, Portugāle, Slovēnija, Kanāda,” viņš piebildis.
Priekšlikumu atbalsta Lietuvas autortiesību asociācija LATGA.
“Pozitīvas pārmaiņas – tas mazinās mazvērtības kompleksus, kurus mums ik dienas cenšas uzspiest, sekmēs jaunradi un uzlabos mūziķu materiālo bāzi,” norādījis LATGA padomes prezidents Teisutis Makačins.
“Šis process nav viegls un būtu labi jāapsver. Ir skaidrs, ka radiostacijas, akustiskie mediji ir tikai daļa no visa, ko šai sistēmai būtu jāaptver, – tas ir gan internets, gan teātris, gan izstādes, gan visa vizuālā māksla un literatūra. Protams, jāatrod, kā to visu atrisināt kompleksi,” viņš piebildis.
Kā uzskata grupas “Skyle” soliste Aiste Smilgevičūte, savu mūzikas autoru atbalstīšana lietuviešiem “palīdzētu saglabāt nacionālo seju”.
“Gribu atgādināt par Eiropas pieredzi. Ir valstis, kas novērtē savus mūziķus, cenšas rūpēties par viņiem un fiksē to likumos, un rezultāti ir. Un vēl – svarīgi, ka tas valstij palīdz saglabāt savu seju. Nav tā, ka dziedāsim tikai un vienīgi lietuviski, dziedāsim arī angliski, es, piemēram, dziedāšu žemaitiski, bet tas palīdz saglabāt savus vaibstus. Nonivelēties jau mēs paspēsim vienmēr, bet tagad mēģināsim nostiprināties un augt,” viņa piebildusi.
Tikmēr radiostaciju pārstāvji ierosinātās kvotas vērtējuši skeptiski.
Grupas “Radiocentras” programmu direktors Donāts Bučelis paudis viedokli, ka šādi noteikumi gan aizsargātu dziesmu autoru un izpildītāju, bet ne radioklausītāju intereses. Radiostacijas “Lietus” vadītājs Gintars Zdebskis izteicies, ka komercraidītājiem tas būtu pārmērīgs regulējums.
Savukārt Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas programmas “LRT Opus” galvenais redaktors Darjus Užkuraitis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka vēlētos atskaņot pēc iespējas vairāk kvalitatīvas lietuviešu mūzikas, bet iebildis pret obligātām kvotām.
“Uzskatu, ka galvenais kritērijs – vai tā ir laba vai slikta mūzika. Jo vairāk būs labas lietuviešu mūzikas, jo biežāk tā skanēs. Ne jau obligāti 35%, tie varētu būt pat 50%, lai tikai tā būtu laba,” viņš spriedis.
Arī Latvijā bija izvirzīta ideja par 20% latviešu mūzikas kvotas noteikšanu radio stacijām, taču šī Saeima atšķirīgo viedokļu dēļ nolēma atstāt jautājumu izlemšanai nākamajam deputātu sasaukumam.
