Lietuvas šoferi, kas brauc pa Latviju, neievēro mūsu valsts likumus, taču izskatās, ka sodīti par to netiek
0
Latvijas likumos ir noteikts, ka smagajām automašīnām, kas pārvietojas pa Latvijas autoceļiem, ir nepieciešams iegādāties vinjetes. Tā ir autoceļu lietošanas nodeva, kas ir kā maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Nodevu maksā par valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.
Vinjetes maksa ir atkarīga no automašīnas masas un termiņa, uz kādu tā tiek iegādāta, šeit iespējams aplūkot izmaksas:
Saprotams, ka šī nodeva ir jāmaksā gan vietējām smagajām automašīnām, gan arī caurbraucējiem, taču noteikumi gan ne visiem ir vienādi. Par šo tēmu ieinteresējies arī mūsu lasītājs Mārtiņš Grīnbergs.
Viņš ziņo, ka
uz Latvijas ceļiem notiek klaja netaisnība – Lietuvas un citu valstu automašīnas ar kategoriju N1 vinjetes te nepērkot vispār.
Mārtiņš par to vairākkārt pārliecinājies – vietnē, kur iespējams pārbaudīt, vai konkrētajai automašīnai ir nomaksāta nodeva, pārbaudījis vairāku uz ceļa pamanītu automašīnu numurzīmes. Aizdomas, ka ārzemnieki vinjetes nepērk, apstiprinājušās.
Mārtiņš savus novērojumus veicis konkrētā ceļa posmā uz autoceļa A11 “Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) posmā no 40 km līdz Latvijas un Lietuvas robežai.
Kas sakāms Valsts policijai?
Pirms vērsties pie medijiem, Mārtiņš sazinājies arī ar valsts iestādēm, taču diemžēl arī tur nav juties sadzirdēts. Problēma īsti netiekot saskatīta.
Tā policijas pārstāvji savā atbildē Mārtiņam norādījuši:
“Šobrīd ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, nodevas maksāšanas pārkāpumu kontrole Eiropas Savienības dalībvalstu transportlīdzekļiem vēl nenotiek,
jo CSDD veic izmaiņas Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra tehnisko līdzekļu datu apstrādes programmatūrā, lai iespējotu pārrobežu informācijas apmaiņu, kas ļautu identificēt Eiropas Savienības dalībvalstu transportlīdzekļu īpašnieku (turētāju), attiecībā uz kuru būtu pieņemams lēmums par sodu piemērošanu. Pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas tiks vērtēta tehnisko līdzekļu izmantošana autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumu kontrolē.”
Tiesa gan, periodiski pieminētais ceļa posms tiekot iekļauts autopārvadājumu kontroles norīkojuma maršrutā. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēti tiesību normu pārkāpumi, uz tiem tiek reaģēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Varbūt CSDD ko plāno darīt?
Pēc CSDD atbildes vēstules saņemšanas Mārtiņš secina, ka viņiem vispār ir vienalga par šo jautājumu.
Neliels fragments no vēstules, ko Mārtiņš saņēmis: “Laikā no 2014. līdz 2018. gadam CSDD atbilstoši Ministru kabineta deleģējumam organizēja 100 vietu, kurās uzstādāmi stacionārie fotoradari, identifikāciju un secīgi projektēšanu, izbūvi un iekārtu uzstādīšanu. Pašlaik saskaņā ar deleģējumu, CSDD nodrošina uzstādīto iekārtu darbību un jauni deleģējumi papildus stacionāro fotoradaru vai cita veida tehnisko līdzekļu izbūvei nav noteikti. Nodevas samaksas kontroli veic Valsts policija un Valsts robežsardze tai skaitā izmantojot CSDD un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” tehniskos līdzekļus – fotoradarus.”
Secinājumi?
No tā visa paliek tiešām rūgta pēcgarša. Mūsu valstī noteikumi pastāv, kaimiņvalstu šoferi tos klaji ignorē, bet seku par to īsti nav. Ja vien retu reizi “neuzķeras” uz kādas no kontrolēm.
Tā būtu reāla iespēja papildināt mūsu valsts budžetu, taču to neizmantojam.
Pamanīji kādu netaisnību? Padod ziņu! Labrāt centīšos to šķetināt! [email protected]
