Kolhoza ”Lāčplēsis” Jāņu ielīgošanas neoficiālā daļa Kaibalas skolā. Pie galda vidū Edgars Kauliņš un viesi no Ogres rajona un republikas vadības.
Kolhoza ”Lāčplēsis” Jāņu ielīgošanas neoficiālā daļa Kaibalas skolā. Pie galda vidū Edgars Kauliņš un viesi no Ogres rajona un republikas vadības.
Foto: Karīna Miezāja, Valdis Semjonovs, Shutterstock, no Ogres vēstures un mākslas muzeja un no Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja krājuma, no albuma “Padomju Latvija”

Līgo ar šašliku un rasolu 12

Jāņus svin, ievērojot dažādas tradīcijas, kas saistītas ar vasaras saulgriežu sagaidīšanu. Īpaša nozīme ir ne tikai ugunskuram, dziesmām un jāņuzālēm, bet arī ēdiena gatavošanai un baudīšanai. Padomju laikā nebija tik liela ēdienu dažādība kā mūsdienās, taču arī toreiz cilvēki centās sarūpēt kāroto – visbiežāk gan pa blatu.

LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 145
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 160
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 111
3 stundas
Lasīt citas ziņas

Lai gan pēc okupācijas kā draudzīgu žestu tautai ļāva svinēt Jāņus, taču jau 1950. gadā tos aizliedza un izņēma no oficiāli svinamo svētku saraksta. Pēc Staļina nāves svinēšanas tradīcijas pamazām atgriezās (ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1954. gadā Līgo diena kļuva par svinamu dienu, kas bija jāatstrādā tuvākajā svētdienā; žurnāls ”Zvaigzne” tolaik pat publicēja Līgo dziesmas!), taču drīz vien – 1961. gadā – Jāņus atkal aizliedza, tos uzskatot par alkoholiķu un nacionālistu svētkiem. Cenzēja ne vien Līgo dziesmu tekstus – svītroja vārdus ”siers”, ”alutiņš”, ”jāņuzāle” utt., bet arī kulinārijas grāmatas, kurās bija siera siešanas receptes. Aizgāja līdz tādam absurdam, ka Jāņu sieru pārdēvēja neuzkrītošākā vārdā – par ķimeņu, lauku vai zemnieku sieru. Pat jāņogas bija jādēvē citādi – par sarkanajām upenēm (daži jokojot tās devēja par pelšenēm). Darba vietās vērsās pret drosminiekiem, kuri vāca parakstus, lai atļautu svinēt svētkus. Pēcāk skatījums uz Līgo kļuva pielaidīgāks, un tautiskie svētki izvērtās pseidotautiski. Sākās komisko Jāņu atribūtu ēra – zāļu vainagu vietā tirgoja kreppapīra lentes, košas indiāņu galvassegas un sombrero cepures, spožus, no čaukstoša papīra taisītus krievu un ukraiņu tautumeitu kroņus. Jāņu ugunskura vietā dedzināja riepas.

Mielasts pie kolhoza galda

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāņus plaši svinēja kolhozos, piemēram, paraugsaimniecībās ”Ādaži”, ”Lāčplēsis” un ”Nākotne”, kā arī zvejnieku kolhozos. Vietējie savu bijušo ”Lāčplēša” kolhoza vadītāju Edgaru Kauliņu atceras ar labu vārdu: ”Kad Pelšes laikā tika aizliegti Jāņi, ”Lāčplēsī” tie tika svinēti katru gadu, jo Kauliņš teica, ka “mēs jau neatzīmējam Jāņus, bet kolhoza dzimšanas dienu”. Šajos svētkos bija viss – gan Līgo dziesmas, gan gari svētku galdi, pašdarbības teātris, balle ar dzīvo mūziku, ugunskuri, pundeles, “Lāčplēša” alus… Turp devušies līgot arī rīdzinieki, tostarp gleznotāja Džemma Skulme, jo pie Kauliņa varēja pilnībā izjust Jāņu atmosfēru.”

Svētkos cieņā bija groziņvakari – katrs atnesa kādu cienastu, īpaši lepojās, ja izdevās tikt pie žāvētas vistiņas. Tās pirmo reizi Latvijā parādījušās 1979. gadā Rīgā krodziņā Berģos (pie Brīvdabas muzeja), savukārt kūpināts tītars – ap 1978. gadu. To varēja iegādāties padomju saimniecībā “Barkava”, kur bija tītaru ferma. Lielākajos masu pasākumos mēdza organizēt izbraukuma tirdzniecību, tāpēc dažs labs ieradās galvenokārt pēc ikdienā nenopērkamiem gardumiem, piemēram, cieti žāvētas desas vai vārītas desas (pirka luņķiem), kompota ”Asorti”, konservēto zaļo zirnīšu burkas, zefīra vai augļiem, piemēram, apelsīniem. Atceros amizantu gadījumu, kad mans paziņa, izstāvējis divas stundas garu rindu pēc apelsīniem, iekārotā vietā saņēmis aizdomīgi iesārtus, it kā iepuvušus augļus. Protams, izmetis, taču vēlāk noskaidrots, ka tā bijusi sarkano apelsīnu šķirne!

Pasūtījumu galds – kā glābējs

Pārtikas produktu zagšana nebija pārsteidzoša vai neparasta parādība padomju sabiedriskās ēdināšanas sistēmā. Zagšanu veicināja gan produktu deficīts un tukšie veikalu plaukti, gan blatu sistēma – pat diezgan vienkāršus pārtikas produktus varēja dabūt tikai ar vajadzīgo cilvēku palīdzību, kā arī iemainīt nozagtos pārtikas produktus pret grūti iegūstamām rūpniecības precēm. Interesants paradokss – bodēs bija tukšums, bet daudziem – gandrīz pilni ledusskapji.

Vārdu ”zagt” aizstāja ar ”iznest”, ”ņemt”, bet vārdu ”pirkt” – ar vārdu ”dabūt”. No vispārējās morāles viedokļa zagšana varēja tikt attaisnota, kaut arī formāli pret to tika veikti dažādi preventīvi un kontrolējoši pasākumi. Tomēr arī šeit deficītam un blatam bija liela nozīme, jo arī kontroles izrādījās piekukuļojamas, un dažreiz pietika vien ar somiņu, kurā bija olas, sviests, desa un majonēze. Kur toreiz ņēma deficīta produktus? Ne tikai speciestāžu bufetēs. ”Pasūtījumu galdā pasūtījumus pieņēma no visiem, tomēr bija tādi produkti, kas bija dabūjami tikai pa blatu – ja pircējs un pārdevējs viens otru pazina, viņiem bija labas attiecības. No malas tos produktus dabūt nevarēja. Tāpēc es tiem darbiniekiem cepu tortes, un viņi man deva produktus,” atceras leģendārā kulināre Ņina Masiļūne, kura ir vismaz 30 pavārgrāmatu autore.

Izlīdzējās ar medu

Pilsētnieki mēdza svinēt Līgo pie radiem vai paziņām laukos. Tur tolaik pastāvēja autonoma republika, kur blata vietā bija kaimiņu kooperēšanās, deficīta vietā – pašu izaudzēto produktu pārvēršana kvalitatīvos ēdienos, bet pilsētnieku iecienīto ļuļa kebabu, šašliku un azū aizstāja latviešu tradicionālie ēdieni, kas gatavoti no paaudzes paaudzē. Svētku galdā bija, piemēram, vārīti kartupeļi ar siļķīti, ķilavas ar pildītām olām, “mušmires” (olu kātiņš, tomātu cepurīte, majonēzes punktiņi, zaļo zirnīšu zāle), marinēti ķirbīši, rasols ar siļķi, tomāti želejā, mazās kotletītes, vārīti burkāni un zaļie zirnīši želejā, sakārtoti uz garenā šķīvja. Desertā mēdza pasniegt pirmās zemenes. Siers un sviests, sagriezti kubiņos un sakārtoti vienā traukā (nereti kāds, ņemot sieru, “iegrābās” sviestā). Vēl laukos cieņā bija pašu kūpināta cūkgaļa, lapu salāti rūgušpienā vai krējumā, biezpiena plātsmaizes, speķa pīrāgi, kanēļmaizītes, ievārījuma maizītes, un, protams, alutiņš, ko mēdza darīt paši. Jā, un viens no gardākajiem – parasti ap Jāņiem jau nogaršoja jauno medu. Raudzējot alu deficīta laikā, kad cukuru tirgoja pret pārtikas taloniem, cukura vietā nereti izmantoja medu, un iznāca riktīgs medals – reibināja ne pa jokam! Ja pie rokas nebija medus, izlīdzējās ar cukurbietēm, kuras sakapāja sīkos gabaliņos, lika rūgt, pēcāk masu izkāsa. Daudzi medu uzzieda uz rupjmaizes (klona maizes vai ķieģelīša, baltmaize bija tikai viena – tā dēvētais batons), taču vienkāršs un garšā īpaši izteiksmīgs gardums bija svaigajā medū iemērcēts gurķis. Šo tautas recepti atceras arī Ņina Masiļūne. ”Latviešu virtuve ir naiva un vienkārša,” vērtē pieredzes bagātā kulināre. ”Cilvēkam jāēd tās zemes labumi, kurā viņš dzīvo. Esot ciemos laukos pie savas mammas vecāsmātes, nereti ēdu gurķi, iemērktu medū. Neaizmirstama garša!”

Ar seju – rasolā…

Latvijā rasols visdrīzāk ienācis no Krievijas, jau 60. gados rasols kā ļoti demokrātisks ēdiens bija vai katrā ģimeņu svētku galdā. Ar šiem salātiem saistījās trīs ārzemju vārdi – Olivjē, majonēze, Provansa (Francijas šarma atblāzma!) – tas bija pietiekami daudz, lai katrā padomju cilvēkā radītu neikdienišķu svētku izjūtu. Sastāvā bija konservēti zaļie zirnīši, gaļa vai desa, kā arī majonēze – šos produktus nevarēja vienkārši nopirkt, bija vajadzīgs blats vai neticama veiksme, ja kādā veikalā tos pēkšņi ”izsvieda”. Tā kā zirnīšus un majonēzi varēja uzglabāt ilgāk, ja tos izdevās dabūt, tad pietaupīja svētku reizēm. Sabiedriskajā ēdināšanā šos salātus sauca arī par gaļas salātiem vai galvaspilsētas salātiem, bet mājās – tikai par rasolu. Interesanti, ka izteikums “krist ar seju rasolā” norāda ne tikai uz noteiktu reibuma pakāpi, bet arī uz rasola vietu – tas kalpo kā uzkoda katrai gaumei un uz galda bija nepārtraukti, tieši pretī sejai.

Pilsētās galvenokārt šašliks

Atšķirībā no laukiem pilsētās 70. gados iecienīts kļuva šašliks, līdz tam ugunskuros cepa desiņas. Tā nosaukums radies no Krimas tatāru valodas, kurā vārds ”šašliks” nozīmē ”durklis, iesms”. Cepšanai izmanto cūkas, aitas, liellopa vai vistas gaļu, bieži vien to iepriekš sagatavojot, marinējot etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē ar sīpoliem, zaļumiem un garšvielām. Padomju laikā šašliku gatavoja no visādām gaļām, no cūkas filejas, no liellopa, ko toreiz sauca par basturmu. Bija arī marinētais cūkgaļas šašliks ar tauciņiem – vai nu no šķiņķa, vai no kakla karbonādes, bet noteikti ar tauciņu. Ingrīda Brambate, kura strādājusi Rīgas rūpnīcas ”Komutators” kafejnīcā ”Šašliku māja”, atceras: ”Galvenokārt taisījām kakla karbonādi vai cisku gabalus, tie bija vairāk uz pasūtījumu, piemēram, uz Līgo svētkiem. Šašlika porcija maksāja 80 kapeikas, tas bija ļoti lēti. ”Šašlikos” saņēmām tikai tīru gaļu no Latvijas. Toreiz, 70. gadu beigās, nekādas ievestās gaļas nebija. Šašlika tirgošana gāja no rokas, jo katru dienu ieņēmām pa 300 – 400 rubļiem, kas tam laikam bija liela summa.”

Citi gaļas brīnumi

Vīrieši allaž bijuši kā traki uz gaļu, padomju laikā galdā cēla dažādus gaļas izstrādājumus, tostarp arī ļuļa kebabu, ko taisīja no jēra gaļas, kam klāt lika nedaudz liellopa gaļas. Ēdieni bija samērā asi, daudz lietoja piparus. Vēl gatavoja kupātus – no iesālītām zarnām, tās maksāja 12 rubļus kilogramā. Tas bija dārgi. Iecienīts bija “cālis tabakā” – vistu sacirta, izklapēja, lai būtu mīkstāka, pēc tam marinēja. Marināde bija diezgan asa – sīpoli, ķiploki, pipari, sāls un etiķis. Vistas ribiņas un kauliņi tā iemarinējās, ka bija dievīgi, kusa mutē. Gatavoja arī čenahus īsta māla podiņos – tikai jēra gaļa ar kartupeļiem un nedaudz burkāniem pa virsu. Atsevišķi taisīja mērci, kas bija diezgan asa un sastāvēja no sīpoliem, ķiplokiem, sarkanās tomātu pastas, sāls, pipariem un gruzīnu garšvielas hmeli-suneli, kas bija gan sausā, gan mitrā veidā un ļoti smaržoja. Vērts pieminēt arī čahohbili no vistas kājiņām vai liellopa gaļas. Gaļa bija sagriezta kubiciņos, vista bija ar visiem kauliņiem sacirsta gabaliņos, to sautēja un taisīja sarkanā asā mērcē, kā arī harčo zupu un soļanku. Baltās pupiņas izvārīja un pēc tam garšu dabūja ar olīveļļu. Ūdenī, ko lēja virsū pupiņām, klāt lika sāli, piparus, daudz ķiploku, apceptus sīpolus un eļļu. Šā ēdiena nosaukums ir lobi – pupiņas ar eļļu, un tas bija iecienīts kopā ar gaļu.

Desa – tiešām salda?

Ņina Masiļūne ir autore padomju laikā iecienītajai ”saldajai desai” (recepte pirmo reizi publicēta žurnālā ”Padomju Latvijas Sieviete” 1976. gada decembra numurā). Kā šis brīnums radies? ”Bērnībā es dzīvoju Rēzeknē, un 30. gados tur dāmām kulinārijas kursus vadīja pasniedzēja no Rīgas. Mana mamma gāja uz šiem kursiem. Toreiz mani brāļi no Amerikas sūtīja produktus un atveda arī kokovāru – līdzīgu baltiem taukiem. Vēlāk, kad es biju Amerikā, tur tas bija, bet pie mums Latvijā pēc tam vairs neesmu to redzējusi. Man tas kokovārs dziļi atmiņā palicis. Mamma taisīja kūku no lauztiem biskvītiem un kokovāra ar cukuru un kakao. Vēlāk mums bija tāda kompānija, ar ko mēs taisījām groziņvakarus. Toreiz ar produktiem bija diezgan grūti un man teica: “Tev jādabū žāvētā desa.” Es saku: ”Labi!’ Bet nevarēju dabūt to žāvēto desu. Domāju, ko lai tagad dara, un atcerējos kokovāru. Gribēju uztaisīt ko līdzīgu mammas kūkai, kas man garšoja bērnībā, tikai kokovāra vietā ņēmu sviestu. Mēģināju vairākas reizes, kamēr man iznāca pareizās proporcijas un sastāvdaļas. Ietinu folijā, lai sacietē, un izskatījās kā desa. Aizgāju ciemos un saku: ‘Te mana desa, tikai folijā, tā ir citādāka.” Saimnieks: ”Nekas, nekas, laikam pa blatu dabūta,” nesīšot to desu vēlāk uz galda. Ēdam. Saimnieks saka: “Tagad es iešu pēc tās desas.” Atnāk atpakaļ un čukstus saka: ”Klausies, tā desa taču veca, drūp.” Viens to uzķēra un sauc: ”Kā veca?! Nes tik šurp! Un uzreiz dod man šņabi ar pipariem!” Viņam iedod to desas gabalu, viņš iedzer šņabi ar pipariem un apēd to desu. Pārsteigumā mute vaļā: ”Tā desa taču salda!” Un tā radās mana “Saldā desa”, kuras recepte ir daudzreiz publicēta. Lūk, kā to gatavo: 400 g ”Jubilejas” cepumu sadrupina gabaliņos, pārlej karstu mērci, samaisa, liek uz pergamenta papīra vai folijas, izveido desas formu, stingri ietin un noliek ledusskapī sastingt. Pirms pasniegšanas iztin no papīra un sagriež slīpās ripiņās.”

Jāņu gardumi

Jāņu dienas mielasta pamatā ir piena produkti, maize, cūkgaļa un miežu alus. Jāņu siers pieder pie skābpiena sieriem – senākajām šķirnēm Eiropā. Tas vēsturiski radās no piena pārstrādāšanas sākotnējā un vienkāršākā veida – raudzēšanas. Jāņu siers apļa formā simbolizē sauli un pasauli tās veselumā. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Senie ticējumi liecina, ka sieram piedēvētas arī maģiskas spējas: puisi var ieēdināt ar sieru, ko nes kreisajā padusē deviņas svētdienas, vai arī sievām vajag ēst maizes vai siera knipīšus, tad piedzims dēliņš.

Padomju laikā iecienītie bezalkoholiskie dzērieni: kvass, morss no jāņogu sulas, limonādes “Tarhūns”, “Pienenīte”, “Baikāls” u. c.

Produktu cenas padomju laikā

Baltmaizes kukulis maksāja 20 – 24 kapeikas, rudzu maize – 16, batons – 13, dažādas bulciņas neatkarīgi no izmēra no četrām līdz 20 kapeikām. Cūkgaļas cena bija 2 – 2,20 rubļi par kg, liellopa gaļa – 1,90 – 2 , jēra gaļa – 1,80. Aukstajai gaļai kājiņas: cūku 0,32 – 0,60, liellopa 0,20 – 0,30, vistu 0,90 – 2,30 par kg. Izlejamais piens – 22 kapeikas litrā vai iepakojumā par 34 kapeikām litrā, puslitra pudele kefīra par 30 kapeikām, iepriekš nododot tukšo pudeli – par 15 kapeikām. Kondensētā piena bundžiņas – 55 kapeikas. Saldējums: augļu – septiņas kapeikas, piena – 10, krējuma – 13, plombīrs – 15, eskimo – 22.

Vīni: sausais moldāvu 2,10 – 2,70, gruzīnu – trīs četri rubļi, bulgāru 1,70 – 2,30. Stiprinātie augļu un ogu vīni 1,10 – 1,80, vīnogu – 2,30, augstas kvalitātes vīni 2,88 – 4,24. Trīs zvaigžņu konjaks – no 4,40 līdz 13,60, puslitrs degvīna 3,50 – 5, puslitrs alus – 0,37. Cenā tika iekļauta arī pudeles cena 0,12. Pudeli turpat uz vietas varēja nodot vai ar piemaksu apmainīt pret dzērienu.

Avots: recepšu portāls “bonappetit.lv”

Līgo dziesmas no žurnāla ”Zvaigzne” (1954)

Ivans, Jānim roku devis,

aicināja sērst pie sevis,

Līgotāji apkārt stāja,

abus reizē godināja.

*

Birokrāti bēdājās

nespīd saule kantorī.

Visi logi līdz griestiem

pieblīvēti papīriem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 145
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 160
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 111
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
No rītdienas mainīsies kārtība, kā SPKC apzinās kovida slimniekus 31
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 64
9 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ekonomists ieskicē Latvijas nākotni: “Es pilnībā neņemtos izslēgt, ka nebūs nodokļu celšanas.” 22
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 12
37 minūtes
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: “Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību” 60
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis priecājas, ka meita saslimusi ar Covid-19: “Kā akmens no sirds novēlās…” 111
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Man kolēģītes arī meklē. Mēs esam vairākas skolotājas”: apgalvo pedagoģe, kas ar sludinājuma palīdzību meklēja iespēju saslimt ar Covid-19 12
20:42
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien pārsteidzīga rīcība novedīs pie nepareiziem secinājumiem! Horoskopi 17.oktobrim 1
19:51
LE
LETA
Ziņas
Trīs Latvijas pilsētas: paziņo, kur pagājušajā diennaktī atklāts visvairāk Covid-19 inficēto 1
19:26
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs Tālis Linkaits: “Viens ir draudēt, ka iesi prom no darba, pavisam kas cits – pieņemt šo lēmumu.” 130
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Melnais rekords” pārspēts: Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 saslimušo skaits 95
8 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
Mantotais nams Bieriņos: pilna māja mākslas mūzu
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Laikraksts “Bauskas dzīve” publicē sludinājumu: skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt 110
10 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 26
Intervija 8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 64
9 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 134
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš bija apbēdināts un pat aizkaitināts”: princis Viljams pastāsta, ka viņa dēls princis Džordžs skolā esot vācis atkritumus 2
8 stundas
AG
Aleksejs Grigorjevs
Ziņas
Aleksejs Grigorjevs: “Latvijā vajadzētu koordinēt savu politiku attiecībā uz “Ziemeļu straumi” ar Poliju”
7 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente
8 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 11
13 stundas
IK
Inga Kaļva-Miņina
Stāsti
“Esam kā sava personāža advokāti. Tajā pasaulē ir jāienirst, cik vien dziļi var!” Saruna ar aktieri Kārli Tolu
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Degvielas cenas Baltijā turpina paaugstināties jau ceturto nedēļu 6
11 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Itāļi atceļ OIK, spāņi samazina elektrības nodokli. Kā citur kompensē enerģijas cenu pieaugumu? 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kariņš komentē izplatīto video: “Tas parāda vienu no manām brīvā laika aizraušanām – mūziku.” 152
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 145
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Daiga un Dinija
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 200
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Komēdija “Svingeri krievu gaumē” uzsāk ceļu pie skatītājiem ar Dmitriju Nagijevu galvenajā lomā 16
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ziemassvētku zvaigzne – puansetija: kā to kopt pareizi, lai tā uzziedētu atkal? 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Mūs piespiež izvēlēties starp cilvēkiem, cilvēcību…” Uzņēmēja pieņem smagu lēmumu un slēdz kafejnīcu 132
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 6
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ nevajadzētu izvirzīt pārāk lielus mērķus! Horoskopi no 18. līdz 24.oktobrim
9 stundas
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 11
2 dienas