Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Rašistiem pagaidām okupētajās teritorijās izbeigušies “prjaņiki”, paziņo Melitopoles mērs Fedorovs 0
Ķīnas prezidents Kremlī tiekas ar Putinu
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pirmdien Kremlī ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vēsta ziņu aģentūra “Interfax”.
Tikšanās sākumā Putins nāca klajā ar īsu paziņojumu, ka Krievija esot gatava sarunām par Ukrainu. Viņš sacīja, ka Maskava ir iepazinusies ar Ķīnas miera plānu un ir gatava to apspriest.
Plānots, ka Sji uzturēsies Maskavā trīs dienas. Šī ir Sji pirmā vizīte kopš apstiprināšanas prezidenta amatā uz trešo pilnvaru termiņu.
#Putin did not come to meet #XiJinping at Vnukovo airport. pic.twitter.com/b153sfzaxd
— NEXTA (@nexta_tv) March 20, 2023
In occupied #Simferopol, #Crimea, people tried to undermine a gas pipeline.
The explosion slightly damaged the metal pipe.
The gas supply to the site did not stop. There were no casualties. pic.twitter.com/MudYecLOiB
— NEXTA (@nexta_tv) March 20, 2023
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 165 610 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 165 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 700 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3537 tankus, 6869 bruņutransportierus, 2577 lielgabalus, 507 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 270 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2160 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5416 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 265 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
🇺🇦 Brīvdienās okupētajā Hersonas apgabala pilsētā Nova Kahovka uzspridzināts kolaborants, kurš strādāja krievijas okupantu labā, izveidojot cietumu un spīdzināšanas kamera. #NovaKahovka #Hersona #Ukraina #krievija pic.twitter.com/XsFPQeoley
— BreakingLV (@breakinglv) March 20, 2023
Ķīnas prezidents par noregulējumu Ukrainā
Sarežģītām problēmām nav vienkāršu risinājumu, publikācijā Krievijas medijos īsi pirms savas vizītes Maskavā norādījis Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, izsakoties par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.
Kā rakstā apgalvo Ķīnas līderis, Ķīna ieņem objektīvu un bezkaislīgu pozīciju Krievijas-Ukrainas konflikta sakarā, kā arī pieliek aktīvas pūles miera sarunu labā.
“Runa cita starpā ir par nepieciešamību ievērot ANO Hartas mērķus un principus, cienīt visu valstu saprātīgās bažas drošības jomā, atbalstīt visus pūliņus, kas vērsti uz Ukrainas krīzes mierīgu noregulējumu, un nodrošināt ražošanas un piegāžu globālo ķēžu stabilitāti,” norāda Sji.
Viņš arī atgādina par savu noregulējuma 12 punktu plānu, kas tika publicēts Krievijas iebrukuma gadadienā. Rietumos šī plāna mērķus nodēvējuši par nereālistiskiem.
“Sarežģītām problēmām nav vienkāršu risinājumu. Mēs esam pārliecināti, ka atradīsies racionāla izeja no Ukrainas krīzes un ceļš uz stabilu mieru un vispārēju drošību pasaulē, ja visi vadīsies pēc vispārējās, kompleksās, kopīgās un stabilās drošības koncepcijas, turpinās dialogu un konsultācijas vienlīdzīgā, saprātīgā un pragmātiskā veidā,” raksta Ķīnas līderis.
Krievijas uzbrukums tuvojas kulminācijai, Ukraina var sākt pretuzbrukumu
Krievijas uzbrukuma operāciju temps pēdējo nedēļu laikā Ukrainas austrumos kļuvis lēnāks, kas var liecināt par to, ka Krievijas karaspēka pavasara uzbrukums tuvojas noslēgumam, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Ukrainas Bruņoto spēku Austrumu grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevatijs nule kā norādījis, ka Krievija nav spējusi savākt pietiekamus spēkus plānotajam lielajam uzbrukumam Donbasā, piebilstot, ka patlaban notiekošās Krievijas uzbrukuma darbības nevar uzskatīt par vērienīgu stratēģisku operāciju.
Atbilstoši viņa teiktajam Krievijas karaspēks pat nespēj pabeigt Bahmutas taktisko ieņemšanu. Tam arī ir lielas grūtības gūt būtiskus panākumus citos frontes sektoros.
Līdz ar to Krievijas karaspēka pavasara uzbrukumus, visticamāk, tuvojas kulminācijai, norāda ISW.
Ja 300 000 krievu karavīru piesaistīšana nav spējusi nodrošināt izšķirošus pārākumus uzbrukumā Ukrainā, tad ir mazticams, ka papildspēku piesaistīšana nākamo mobilizācijas viļņu gaitā šogad novedīs pie kardināli citiem rezultātiem.
Tāpēc Ukrainai ir visas izredzes atgūt iniciatīvu un sākt pretuzbrukumu kritiski svarīgos frontes sektoros, norāda amerikāņu domnīcas eksperti.
