Priekšā ir bargākā ziema vēsturē: medijs nosauc 3 kritiskus izaicinājumus Ukrainai 0
Nākamā ziema Ukrainā solās būt bargākā kopš kara sākuma, vismaz kopš pilna mēroga iebrukuma pirms gandrīz četriem gadiem, kad Krievijas tanki tuvojās Kijivai, raksta apskatnieks Džeimijs Detmers žurnālā Politico.
Pēc viņa teiktā, 2022. gadā situāciju glāba Ukrainas pretošanās kustība, 2000 britu prettanku raķešu, kas tika izvietotas iebrukuma priekšvakarā, un krievu taktiskā nekompetence, kā arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atteikšanās evakuēties, kad ASV viņam to piedāvāja.
Tagad, pēc raksta autora domām, Ukrainai ar drosmi vien var nepietikt, daļēji tāpēc, ka tās liktenis ir atkarīgs ne tikai no pašas, bet lielākoties no tā, ko izlems Rietumu sabiedrotie.
Detmers nosaucis trīs nopietnus izaicinājumus, ar kuriem Ukraina saskaras jau tagad, pirms ziemas iesāšanās.
Pirmais no tiem ir finanšu krīze
Autors raksta, ka Ukrainai varētu pietrūkt naudas jau 2026. gada februārī, ja Beļģija neatcels blokādi Eiropas Savienības plānam piešķirt Kijevai 140 miljardus eiro “reparācijas aizdevuma” veidā, kas nodrošināts ar Krievijas Centrālās bankas Briselē iesaldētiem aktīviem.
Ir zināms, ka Beļģijas valdība nevēlas riskēt, baidoties no juridiskām prasībām un “atbildes pasākumiem” no Krievijas puses. Problēmu, pēc Detmera teiktā, vēl vairāk saasina Slovākijas premjerministra nesenais paziņojums, ka viņš iebilst pret iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.
“Bez ES reparāciju aizdevuma būs grūti atrast Ukrainai nepieciešamo finansējumu, kas ir vēl jo steidzamāk tagad, kad ASV finansiālais atbalsts ir pārtraukts prezidenta Donalda Trampa vadībā. Bez reparāciju aizdevuma maz ticams, ka dalībvalstis piekritīs aizņemties naudu tirgū. Valdības ar ierobežotām finansēm nav ieinteresētas maksāt procentus,” teikts materiālā.
Otrais izaicinājums Ukrainai ir zaudējumi frontē
Detmers atgādināja, ka šobrīd Krievija ir tuvu Pokrovskas pilsētas ieņemšanai – tā ir svarīgs transporta mezgls. Ja tā tiks ieņemta, Krievijai pavērsies ceļš uz Kramatorsku un Slovjansku, kā arī tas ļaus tai aktīvāk virzīties uz priekšu Doņeckas apgabala rietumu daļā.
Detmers atzina, ka Ukrainas komandieri Pokrovskas kaujā, iespējams, cieta taktisku neveiksmi, jo krieviem, iespējams, augustā izdevās viņus apmānīt, uzsākot ofensīvu kaimiņpilsētā Dobropiļā. Šajā sakarā autors citē deputāti Marianu Bezuglu, kura kritizē Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku Aleksandru Sirski. “Krievi novērsa mūsu ģenerāļu uzmanību ar izrāvienu netālu no Dobropiļas un pēc tam to izmantoja, lai izlauztos netālu no Pokrovskojes,” sacīja Bezugla.
Pēc Detmera teiktā, cīņa par Pokrovsku vēlreiz izcēla akūto cilvēkresursu trūkumu Ukrainā, jo Krievijai ir 10 reižu lielāks pārsvars dažos frontes līnijas posmos.
Enerģijas karš
Vēl viens izaicinājums Ukrainai ir enerģētikas karš. Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai šogad ir bijuši masīvāki nekā jebkad agrāk, un Ukrainas pretgaisa aizsardzībai nav pietiekamu līdzekļu, lai tos atvairītu. Kremlis tagad uzbrūk ne tikai elektrotīklam, bet arī gāzes infrastruktūrai, kas ir siltuma avots 60% ukraiņu iedzīvotāju.
“Tikai vienas oktobra nedēļas laikā Krievijas armija veica trīs triecienu sēriju pa gāzes ieguves objektiem Harkivas, Sumu un Čerņihivas apgabalos. Šīs problēmas apmēri kļuva acīmredzami pagājušajā nedēļas nogalē pēc vēl viena masveida uzbrukuma Ukrainas enerģētikas un gāzes infrastruktūrai, kas lielu daļu valsts iegrūda aukstumā un tumsā,” atzīmē raksta autors.
Ņemot to vērā, viņš liek domāt, ka Ukrainu sagaida patiesi grūta ziema – iespējams, vissmagākā kopš kara sākuma. “Un galvenais jautājums ir, vai tā spēs no tā izkļūt pietiekami stipra, lai nepieņemtu mieru ar tādiem noteikumiem, kādus uzspiedīs Krievija,” apgalvo Detmers.
