Latvija ir saraksta lejasgalā. Iemesli, kāpēc esam viens no riskantākajiem Eiropas lietoto auto tirgiem 0
Odometru krāpniecība un slēpti bojājumi Latvijas lietoto auto tirdzniecībā joprojām ir bieži sastopamas parādības. Diemžēl nav pazīmju, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties.
Šogad Latvija ierindojas 24. vietā kopumā no 25 valstīm, tādējādi vieta rangā kopš 2024. gada paliek nemainīga. Savukārt Igaunija ir 21. vietā un Lietuva – 23. vietā.
Auto nozares datu uzņēmums “carVertical” veica ikgadēju Eiropas transportlīdzekļu tirgus caurspīdīguma izpēti, lai konstatētu valstis, kurās lietotu auto iegāde ir riskantākā. Pētījumā atklāts, ka Latvijā joprojām pārdod automašīnas ar viltotu nobraukumu.
Šogad 10,8 % valstī pārbaudīto spēkratu ir konstatēts “attīts” jeb sagrozīts odometra rādījums. Vidēji nobraukums katrai mašīnai ir mainīts par 102 400 km.
“Pērkot lietotu auto, pircējiem bieži vien ir zināmas gaidas par spēkrata nobraukumu. Daži vēlas spēkratu ar nobraukumu līdz 100 000 km, savukārt citi līdz 200 000 km. Automašīnas ar lielāku nobraukumu ir grūtāk pārdot, tāpēc negodīgi pārdevēji sagroza odometru, lai transportlīdzekli padarītu pievilcīgāku un palielinātu savu peļņu,” saka firmas pārstāvis Mats Buzelis (Matas Buzelis).
70,5 % pārbaudīto automašīnu ir ievesti Latvijā no ārzemēm. Šādi automobiļi nereti slēpj viltotu nobraukumu, kā arī bojājumus. Pētījuma dati liecina, ka 59,2 % Latvijas spēkratu dokumentos ir ieraksti par gūtajiem bojājumiem. Kopš 2024. gada šis rādījums ir palielinājies par teju diviem procentiem (57,4 %). Savukārt vidējā bojājumu vērtība ir sasniegusi 2800 eiro.
Latvijā pārbaudīto automašīnu vidējais vecums ir 11,4 gadi, kas ir nedaudz vairāk nekā 2024. gadā (11,1 gadi). Attiecīgi Latvijas auto pircēji iegādājas nedaudz vecāka ražojuma transportlīdzekļus.
Apvienotā Karaliste Tirgus caurspīdīguma indeksā arī šogad ierindojas pirmajā vietā. Tikai 2,3 % automašīnu ir fiksēts grozīts nobraukums, savukārt 17 % ir konstatēti ieraksti par bojājumiem. Ņemot vērā, ka Apvienotajā Karalistē spēkrati tiek vadīti ceļa kreisajā pusē, valstī tiek ievests krietni mazāk transportlīdzekļu no ārzemēm.
Itālija, Vācija, Šveice un Francija noslēdz pirmo piecinieku. Zviedrija, kas pērn ierindojās 5. vietā, ir noslīdējusi līdz 10. vietai palielināta automašīnu importa, vairāk bojātu spēkratu, kā arī ievērojami lielāka nobraukumu manipulāciju dēļ. Portugāle arī rangā ir ievērojami kritusies, ieņemot 16. vietu, lai arī iepriekšējā gadā tā bija 11. vietā. Horvātija ir uzrādījusi lielāko uzlabojumu no 15. vietas pakāpjoties uz 11.
“Caurspīdīgākie un uzticamākie tirgi ir novērojami Rietumeiropā un skandināvu valstīs. Tas ir izskaidrojums ar mazāku atkarību no importētiem auto, lielāku turību, kā arī brīvāk pieejamiem auto nozares datiem. Jo vairāk automašīnu tiek ievests no citām valstīm un jo sliktāka ir ekonomikas aktivitāte, jo lielāks ir risks saskarties ar viltotu nobraukumu un slēptiem bojājumiem. Skandināvu valstis arī rāda labu piemēru ar pircējiem pieejamo datu apjomu,” skaidro M. Buzelis.
Austrumeiropas valstu tirgi joprojām ir riskantākie
Piecas necaurspīdīgākās valstis kopš pagājušā gada paliek nemainīgas. Ukraina atrodas indeksa apakšgalā, kurai seko Latvija, Lietuva, Rumānija un Igaunija. Šīm valstīm ir kopīgas iezīmes – augsta proporcija spēkratu, kas ievesti no citām valstīm, vecāks autoparks, bieži sagrozīts nobraukums, kā arī lielāks īpatsvars automašīnu ar bojājumiem.
“Daudzi auto, kas tiek ievesti Austrumeiropā, ir jau krietni nobraukti. Lai ātri gūtu peļņu, pārdevēji bieži sagroza nobraukumu, notušē gūtos bojājumus vai pat slēpj auto vēsturi. Šādi transportlīdzekļi biežāk plīst, tādēļ tā vietā, lai ietaupītu naudu, pērkot lietotu spēkratu, autovadītāji bieži vien krietni pārmaksā. Nav viegli izsekot lietoto auto pārvadājumus starp dažādām valstīm, tādēļ ar daļu šo spēkratu tiek manipulēts,” saka M. Buzelis.
Eiropas Savienībā nav vienotas nostājas automašīnu pārdošanas uzskaitē, tādēļ negodīgiem pārdevējiem ir plašas iespējas šos datus slēpt. Ukrainā 9,5 % automašīnu ir “attīts” nobraukums, Latvijā – 10,8 %, Lietuvā – 7 %, Rumānijā – 7,5 %, savukārt Igaunijā – 5,9 %.
