Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Dānija to nedarīs viena!” Lēmumu par Rietumu iznīcinātāju piegādi Ukrainai varētu pieņemt līdz vasarai 0
Ukrainas ģenerālis: Krievi Bahmutā sākuši pielietot Sīrijā izmantotās izdedzinātās zemes taktiku
Krievu iebrucēji Bahmutā sākuši pielietot Sīrijā izmantotās izdedzinātās zemes taktiku, paziņoja Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis. “Ienaidnieks ir pārgājis uz tā saukto Sīrijas izdedzinātās zemes taktiku. Viņi ar artilērijas triecieniem un artilērijas uguni iznīcina ēkas un pozīcijas. Bahmutas aizsardzība turpinās. Situācija ir sarežģīta, bet kontrolējama,” pavēstīja Sirskis. Viņš uzsvēra, ka ukraiņu karavīri ar savam darbībām ir novājinājuši “vagneriešus”, tāpēc ienaidnieks tagad ir spiests kaujās par Bahmutu iesaistīt specvienības un desanta triecienvienības.
Ukrainas Bruņotie spēki: Krievijas regulārās armijas vienības pārvietotas netālu no Bahmutas
Ukrainas Bruņotie spēki ziņo, ka regulārās Krievijas armijas vienības ir pārvietotas netālu no Bahmutas (Bakhmut), kur cīnās lielākā daļa “Vagner” grupējuma algotņi. Tā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvis Serhijs Čerevatijs (Serhiy Cherevaty), vēstī ārvalstu medijs NEXTA.
The #Ukrainian Armed Forces report that regular #Russian units have been moved near #Bakhmut, where most of all mercenaries of the #Wagner PMC are fighting. This was stated by representative of the Armed Forces of #Ukraine Serhiy Cherevaty. pic.twitter.com/hxsFhsEEQa
— NEXTA (@nexta_tv) April 10, 2023
VIDEO. Karā izpostītā Bahmutas pilsēta Ukrainā
Video kadros redzams, kas palicis pāri pēc uzbrukumiem Ukrainas pilsētai Bahmutai, vēstī NEXTA.
The city of #Bakhmut – or what is left of it. pic.twitter.com/GftnocsIyS
— NEXTA (@nexta_tv) April 10, 2023
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 178 820 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 178 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 670 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3637 tankus, 7028 bruņutransportierus, 2750 lielgabalus, 534 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 282 zenītartilērijas iekārtas, 307 lidmašīnas, 292 helikopterus, 2323 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5607 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 311 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas raķešu triecienā Zaporižjā divi nogalinātie
Krievijas karaspēkam naktī uz svētdienu ar raķetēm apšaudot Ukrainas dienvidaustrumu pilsētu Zaporižju, sagrauta privātmāja un nogalināti divi cilvēki, paziņoja vietējās amatpersonas. Divas raķetes trāpījušas privātmāju rajonā, sagraujot vienu ēku un nodarot postījumus vairāk nekā desmit ēkām. Nogalinātie ir vīrietis un 2012.gadā dzimis bērns, kas no ievainojumiem miris neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā. Vēl divi cilvēki ievainoti.
Ukraina noraida Lulas priekšlikumu atteikties no Krimas
Ukraina piektdien noraidījusi Brazīlijas prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas priekšlikumu atteikties no Krievijas okupētās Krimas, lai tādējādi panāktu miera noslēgšanu ar Maskavu.
“Nav tiesisku, politisku vai morālu iemeslu, kas mūs attaisnotu, ja mēs atdotu kaut centimetru ukraiņu zemes,” feisbukā norādījis Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Olehs Nikolenko.
Brazilian President Lula da Silva suggested yesterday that Ukraine cede Crimea to Russia in exchange for peace.
Lula stated that Zelensky "cannot want everything".
He added, “the world needs tranquillity. We have to find a solution."
He also sent a top advisor to Moscow pic.twitter.com/mzSvbpLvD2
— Visegrád 24 (@visegrad24) April 7, 2023
“Jebkura starpniecība, lai atjaunotu mieru Ukrainā, jābalsta Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības pilnīgā atjaunošanā,” uzsvēris Nikolenko.
Ceturtdien Lula izteicās, ka Ukrainas prezidents Volodimirs nevarot “gribēt visu”, un mudināja Kijivu atteikties no Krimas, lai uzsāktu miera sarunas.
Lula izteicis visai neskaidrus priekšlikumus Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, kurus viņš iecerējis apspriest nākamajā nedēļā, apmeklējot Ķīnu, kas arī piedāvājusi tā dēvēto miera plānu.
Lula piedāvājis izveidot valstu grupa, kas varētu uzstāties kā starpnieki Krievijas un Ukrainas sarunās.
Brazīlijas prezidents paudis pārliecību, ka pēc viņa vizītes šāda grupa tikšot radīta.
Ukrainas armija Doneckas apgabalā notriekusi krievu “Su-25”
Ukraiņu zenītartilēristi piektdien pie Marjinkas notriekuši kārtējo krievu pikējošo bumbvedēju “Su-25”, feisbukā ziņo Ukrainas desanta karaspēka pavēlniecība.
Notriektās lidmašīnas pilots, domājams, katapultējies.
Lavrovs: Ukrainas miera sarunām jābūt sarunām par “jauno pasaules kārtību”
Jebkādām sarunām par mieru Ukrainā jābūt sarunām par “jaunu pasaules kārtību”, uzturoties Turcijā, piektdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
“Jebkurās sarunās jāņem vērā Krievijas intereses, Krievijas raizes,” izteicies Lavrovs, kurš ieradies Ankarā, lai tiktos ar savu turku kolēģi Mevlitu Čavušoglu. “Tām (sarunām) jābūt par principiem, uz kuriem tiks balstīta jaunā pasaules kārtība”.
Russian FM Lavrov in Ankara:
– Destructive western policy on Ukraine remains unchanged
– West wants strategic defeat of Russia on battlefield, our concerns about security ignored by their arrogance
– West is not hiding that China is next target after Russia pic.twitter.com/MEbe61Fk3z— TRT World (@trtworld) April 7, 2023
Viņš paskaidrojis, ka Krievija noraida “vienpolāru pasaules kārtību, kuru vada viens hegemons”.
Lavrovs arī draudējis atteikties no tā dēvētā Melnās jūras “labības darījuma”, kas ticis noslēgts ar Turcijas starpniecību, ja saglabāsies šķēršļi Krievijas eksportam.
“Ja nebūs tālāka progresa barjeru atcelšanā Krievijas mākslīgā mēslojuma un labības eksportam, mēs apdomāsim, vai šī vienošanās ir nepieciešama,” norādījis ministrs, kura vizītes priekšvakarā Maskava paziņoja, ka “labības darījums” tiek pagarināts vēl uz 60 dienām, tādējādi izrādot “labo gribu”.
Lavrovs: Ukrainas miera sarunām jābūt sarunām par “jauno pasaules kārtību”
Jebkādām sarunām par mieru Ukrainā jābūt sarunām par “jaunu pasaules kārtību”, uzturoties Turcijā, piektdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
“Jebkurās sarunās jāņem vērā Krievijas intereses, Krievijas raizes,” izteicies Lavrovs, kurš ieradies Ankarā, lai tiktos ar savu turku kolēģi Mevlitu Čavušoglu. “Tām (sarunām) jābūt par principiem, uz kuriem tiks balstīta jaunā pasaules kārtība”.
Russian FM Lavrov in Ankara:
– Destructive western policy on Ukraine remains unchanged
– West wants strategic defeat of Russia on battlefield, our concerns about security ignored by their arrogance
– West is not hiding that China is next target after Russia pic.twitter.com/MEbe61Fk3z— TRT World (@trtworld) April 7, 2023
Viņš paskaidrojis, ka Krievija noraida “vienpolāru pasaules kārtību, kuru vada viens hegemons”.
Lavrovs arī draudējis atteikties no tā dēvētā Melnās jūras “labības darījuma”, kas ticis noslēgts ar Turcijas starpniecību, ja saglabāsies šķēršļi Krievijas eksportam.
“Ja nebūs tālāka progresa barjeru atcelšanā Krievijas mākslīgā mēslojuma un labības eksportam, mēs apdomāsim, vai šī vienošanās ir nepieciešama,” norādījis ministrs, kura vizītes priekšvakarā Maskava paziņoja, ka “labības darījums” tiek pagarināts vēl uz 60 dienām, tādējādi izrādot “labo gribu”.
Vācijā reģistrēti 6000 ar Ukrainas karu saistīti noziegumi
Kopš Krievija pirms gada sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Vācijas policija reģistrējusi aptuveni 6000 ar karu saistītus noziegumus.
Divas pirmās nedēļas pēc pagājušā gada 24.februāra, kad Krievija sāka savu atkārtoto iebrukumu, uzbrukumi pamatā bija vērsti pret Krieviju, atsaucoties uz Vācijas kriminālpoliciju (BKS), vēsta laikraksts “Neue Osnabrücker Zeitung”.
Protesters in Germany rally against arms deliveries to Ukraine pic.twitter.com/I32uk1b1v9
— Ignorance, the root and stem of all evil (@ivan_8848) April 7, 2023
Taču pēdējos mēnešos dominē pret Ukrainu vērsti noziegumi.
Starp reģistrētajiem noziegumiem ir īpašuma bojāšana, apvainojumi, draudi un fiziski uzbrukumi.
Vairāk nekā trešdaļa noziegumu reģistrēti pirmajās 13 nedēļās kopš iebrukuma sākuma, tas ir no 2022. gada 24.februāra līdz tā paša gada maija beigām.
