Armands Puče aicina rīkoties: Cik ilgi vēl latvietis parastais ļaus varnešiem sev čurāt uz galvas?
0
Iespējams, mēs šobrīd piedzīvojam valdošās varas maiņas konstrukcijas izstrādi, bet tas nav saistīsts ar vēlēšanu procesu. Mataforiskā rēķina izrakstīšana politiskajiem augstprāšiem nenotiks kā viņi ir iedomājušies, lai gan tā varētu būt pirmā reize Latvijas valsts vēsturē, ka rēķinu patiešām izraksta šīs vārdkopas tiešajā nozīmē. Bez cermonijām. Ar tiesas lēmumu.
Kādas advokātu grupas iniciatīvu, ka vajag novērst savulaik piedzīvoto netaisnību ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atmaksu, sākumā varēja uztvert kā plātīšanos. Advokāti gan paši reti kad lec uz ecēšām, bet te – reklāmas, uzsaukumi, reģistrācija internetā. Un stingra apņēmība šo visu aizdzīt līdz tiesai, kas spriedīs taisnīgi jeb liks valstij labot kļūdu, ko tā jau ir atzinusi.
Elektrības rēķinus ir maksājuši visi, tāpēc nebūs pārspīlēti, ja teikšu – šis process uz visiem arī attiecas. Vienīgā lieta, kas jums tagad ir jāizdara, piereģistrējiet savu uztraukumu vietnē www.tiesiskums.lv, lai jūs būtu starp prasītājiem. Jo atgādinu – ja neprasīsim, viņi – valsti turošie spēki – neko mums no laba prāta nedos, lai gan normāli būtu, ka šo kļūdu labo bez tiesas procesa. Jo šīs viltīgās shēmas veidotāji un ieviesēji joprojām ir starp mums.
Tas, ka šis varētu būt pagrieziena punkts demokrātijas aizdedzes sveču nomaiņai, nav nekādu šaubu. Jo cik tad var krāpt! Pašiem slikti nepaliek par tām n-tajām Saeimas izmeklēšanas komisijām, kas pēc būtības visu konstatē un saprot, bet ar to šie vasarssvētki parasti arī beidzas.
Par finanšu nozari, par dzelzceļu – sēdēja, kūla salmus un dzemdēja, bet beigās nebija ne graudi, ne pelavas, ne vanniņa ar ūdeņiem. Tad, kam tāda vara vajadzīga? OIK sakarā – un tas notika 2020. gadā! – parlamentārās izmeklēšanas komisija taču secināja, ka “OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību, aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenicālās sekas tas radīs.”
Apzināta krāpšana grupā, kurā nav neviena vainīgā. Ja tas tiek atzīts, kā šajā gadījumā izskatās, tad, piemēram, interesētu ģenerālprokuratūras loma, kas laikam taču aizstāv sabiedrības intereses? Kur Tieslietu ministrijas aspirīna tabletītes, jo mazākais, kas pēc šāda atzinuma notika – vismaz kādam sāpēja galva. Par kādiem demokrātiskas valsts principiem runājam, ja pat tik klajš negodīgums paliek kaut kur starp zemi un mākoņiem – gaisā.
Eiropas komisija vēl 2017. gadā secina, ka Latvijas tā sauktais atbalsta mehānisms kaut kādiem atjaunojamo energoresursu ražotājiem bijis nelikumīgs valsts atbalsts un šī “shēma radīja selektīvas priekšrocības elektroenerģijas ražotājiem no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijai, jo atbalsts kā iepirkuma tarifi un/vai fiksēts maksājums par uzstādīto jaudu garantē tiem elektroenerģijas cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu.” Eiropa konstatē, Saeima secina, bet izrādās, ka tālāk nevienam par to nav nekādas daļas. Un, latvietis parastais, arī nav vairs revolucionārs vai uz barikādēm, nekur apkārt ar sašutumu neskraida. Neskraida tāpēc, ka netic tiesiskumam.
Labi, saprotu tos, kas bija iesaistīti lielajā blēdībā un guva no tā taustāmus materiālos labumus – tie klusēs, ierāvuši galvas vai pagriezuši muguru, bet – kā var ignorēt nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzību institūciju rīcību šajā dīvainajā kampaņā, ja runājam par atbildīgajiem? Vai jūs spējat vispār apjaust kādā mērogā tajos n-tajos gados, kopš OIKu iekasēja jeb pierakstīja rēķina galā, tika nograuta Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja?
Un viss tikai tāpēc, lai kāda šaura grupa uz sabiedrības rēķina pelnītu. Ja ekonomikas ministrs Valainis saka, ka visi viņa priekšgājēji šajā amatā ir atbildīgi, sākot ar 2005. gadu, tad viņš pats arī tagad ir sitams pie tā paša staba. Jo nekas no viņa puses netiek darīts, lai šo netaisnību labotu.
Tas, ka OIK’s vairs nav rēķinos, tas ir mazākais kļūdu labojums, ko varēja paveikt. Atdodiet naudu, ko izkrāpāt!
Tieši tāpēc advokāti tagad strādā, lai atlīdzinātu Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām zaudējumus. Jo OIKā ir pie kā pieķerties, atšķirībā no izpļekerētiem simtiem miljoniem abos baltikos – air un rail – vai lielo slimnīcu būvniecībā, kur par brāķi vai nolaidību nav neviena vainīgā no valsts puses, lai gan mums ir kaudzēm labi apmaksātu institūciju un amatpersonu, kam tas būtu jāpieskata un jānodrošina. Tā viņi ir iekārtojušies!
Vai tad politiskās elites atļaušanās ar “Latvenergo” naudu finansēt kaut kādu zviedru uzņēmējiem piederošu akciju pirkšanu par pusmiljardu nav tāds pats OIK’s? Un, pēc šī mēs gaidām vēl samērīgus elektrības rēķinus? Ceram, ka mūsu uzņēmēji konkurēs? Tieši tā laikam izskatās, ja tiek čurāts uz galvas. Cik ilgi?
Starp citu, visi tie kariņi un piekariņi labi saprot, ka OIK prāvā, ja tāda būs, valsts zaudēs vienos vārtos. Tieši tāpēc neviens no šiem varnešiem nevirzīja valsts labprātīgu vainas dzēšanu, jo vainai ir liela cena – simtiem miljonu.
Toreiz aiz slēgtām durvīm sprieda, ka tad būs pa skuju taku jāsūta mūsu lielais elektrības ražotājs. Pag, bet to, ka tas lielais flagmanis bija OIKā iekšā ar visām četrām – tas tā kā neskaitās? Caur šīs kompānijas rēķiniem šī afēra tika administrēta. Vai iet pret valsti šajā gadījumā ir gudri? Vispār, valsts esam mēs – Latvijas pilsoņi. Un, netiek jau iets pret kaut ko – tiek prasīta loģiska atmaksa graudā, jo tas nebija godīgi. Eiropā ir precedenti un, ja jums šķiet, ka Portugāles, Spānijas, Itālijas vai Vācijas gadījumi ar tiesiskuma atjaunošanu pa šo pašu OIK līniju ir tāli un tāpēc mums nesaprotami, ņemsim Lietuvas gadījumu. Viņi panāca savā prasībā, ka valsts atmaksās par pāmaksāto elektroenerģijas tarifu 160 miljonus – kompensācijas saņems konkrētas mājsaimniecības un uzņēmēji, kas noticēja taisnīguma klātbūtnei. Pārmaksāto mājsaimniecības saņems atpakaļ 2 gadu laikā, uzņēmumi – 8 gadu laikā.
Ko mēs, latvieši? Jārīkojas, labi saprotot, ka pie varas esošie tam pretosies. Jo tā bija viņu radīta un apstāvēta kārtība, tāpēc tas tieši viņiem ir neērti un neizdevīgi. Starp citu, pret minēto advokātu grupu un viņu konkrēto iniciatīvu jau ir sākusies lienošā kampaņa – caur ministriju koridoriem, caur nozaru vai profesionālo asociāciju vējtveriem.
Reāla nodarīto zaudējumu kompensācija ir panākama, ja dara. Līdzīgi, ja gribam ietekmēt politisko procesu. Darot! Pilnīgi droši, ka no šīs kustības radīsies jauna, jaudīga sabiedriskā iniciatīva, ko cementēs tiesiskums un taisnīgums.
Tieši tādā valstī mēs visi gribam dzīvot.
