Nezināmā pazemes pasaule ar bunkuriem katram iedzīvotājam – šī Eiropas valsts ir gatava karam labāk nekā jebkura cita 0
Šveice, iespējams, ir pasaules attīstītākā valsts civilās aizsardzības un krīžu gatavības ziņā. Ar bunkuru katram iedzīvotājam, stingru likumdošanu un paredzēšanas tradīciju tā piedāvā unikālu modeli, kas fascinē visu pasauli.
Neatkarīgi no tā, vai tie ir privātie, militārie vai valdības bunkuri, šī pazemes infrastruktūra atspoguļo filozofiju, kas dziļi iesakņojusies Šveices kultūrā: labāk būt gatavam jebkam, nekā būt pārsteigtam brīdī, kad pienāk nelaime.
Nezināmā pazemes Šveice – valsts, kas gatava jebkurai krīzei
Šveice ir unikāla pasaulē, runājot par gatavību katastrofām un konfliktiem. Kopš Otrā pasaules kara valsts ir izveidojusi iespaidīgu pazemes bunkuru infrastruktūru gan saviem iedzīvotājiem, gan stratēģiski svarīgām būvēm.
Šī civilās aizsardzības tradīcija izskaidrojama ar Šveices ģeopolitisko stāvokli, tās apņemšanos ievērot neitralitāti un vēlmi nodrošināt tautas izdzīvošanu jebkādu draudu gadījumā. Arī šodien valstī ir viens no blīvākajiem un modernākajiem bunkuru tīkliem pasaulē.
Bunkuru tīkls, kāda nav nekur citur pasaulē
Šveice bieži tiek minēta kā vienīgā valsts, kur katram iedzīvotājam teorētiski ir garantēta vieta pazemes patvertnē kara vai lielas katastrofas gadījumā. Šī politika ir vairāku gadu desmitu investīciju rezultāts civilajā aizsardzībā, kas novedis pie vairāk nekā 360 000 privāto un publisko bunkuru izbūves visā valstī.
Ar apmēram 8,7 miljoniem iedzīvotāju Šveicei teorētiski pietiek vietu visiem.
Valsts šo gatavību pat ir novilkusi līdz galējībai: saskaņā ar likumu visās jaunajās dzīvojamās ēkās, ja iespējams, jābūvē arī patvertne. Ja tas nav iespējams, ēkas īpašniekam jāveic iemaksa kopējo bunkuru uzturēšanai.
Šīs patvertnes bieži tiek paslēptas zem mājām, daudzdzīvokļu namiem, skolām, pat baznīcām un autostāvvietām. Turklāt slimnīcas, valsts iestādes un stratēģiskas infrastruktūras (piemēram, sakaru centri vai elektrostacijas) ir aprīkotas ar īpaši drošām pazemes būvēm, kas nodrošina to darbību pat krīzes apstākļos.
Civilās aizsardzības politikas sākums
Šveices interese par bunkuriem radās Otrā pasaules kara laikā, kad valsts, lai arī saglabāja neitralitāti, bija ielenkta. Tieši tad sāka veidoties ideja par aizsardzības sistēmu, kuras pamatā ir tautas pasargāšana.
Tomēr vislielākās investīcijas notika Aukstā kara laikā, kad Šveice, baidoties no kodolkara starp ASV un PSRS, masveidā būvēja atombunkurus. No 60. gadiem likums paredzēja, ka katrā jaunbūvē jābūt patvertnei. Šis noteikums joprojām ir spēkā un ir ievērojami paplašinājis civilās aizsardzības tīklu.
Kā šie bunkuri ir aprīkoti?
Šveices bunkuri ir kas vairāk nekā vienkārši stiprināti pagrabi. Tie paredzēti pilnīgai autonomijai vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Parasti tie ietver:
-gaisa filtrācijas sistēmas, kas pasargā no radiācijas, indīgām gāzēm vai bioloģiskajiem līdzekļiem;
-pārtikas un ūdens rezerves, ar ilgmūžīgiem krājumiem;
-neatkarīgu elektroapgādi, bieži ar ģeneratoru;
-ķīmiskās tualetes un atkritumu utilizācijas sistēmas;
-divstāvu gultas un dzīvojamās telpas visai ģimenei;
-sakaru aprīkojumu, lai sekotu līdzi notikumiem ārpusē;
-daži modernie bunkuri aprīkoti pat ar internetu, videonovērošanu un automatizētām trauksmes sistēmām.
Militārie un valdības bunkuri
Papildu civilajām patvertnēm Šveicē ir arī īpaši drošas pazemes militārās un valdības būves. Starp pazīstamākajām:
-Sasso San Gottardo pazemes forts – bijusī militārā bāze kalnā, kas tagad pārvērsta muzejā;
-Šveices armijas patvertnes, kur var izvietot karavīrus, bruņutehniku un ekipējumu;
-Pazemes komandcentri, kas ļautu valsts vadībai turpināt darbu pat ārkārtējās situācijās.
Pastāv pat leģenda, ka daži Šveices autoceļi projektēti tā, lai kara gadījumā tos varētu izmantot kā skrejceļus lidmašīnām.
Gatavības kultūra joprojām dzīva
Lai arī kodolkara draudi pēc Aukstā kara beigām mazinājušies, gatavības kultūra Šveicē joprojām ir ļoti spēcīga. Pēdējos gados – īpaši saistībā ar karu Ukrainā, enerģētikas krīzi un kiberdraudiem – interese par bunkuriem ir augusi.
Atšķirībā no daudzām citām valstīm, šveiciešiem gatavība nav ekstrēms dzīvesstils, bet veselais saprāts. Valdība pat oficiāli iesaka katram mājsaimniecībā turēt vismaz nedēļas pārtikas un ūdens krājumus.
Turklāt, ņemot vērā klimata pārmaiņas un arvien biežākās dabas katastrofas, daļa iedzīvotāju bunkurus sāk uztvert arī kā patvērumu pret vētrām, plūdiem vai pārtikas trūkumu.
Luksusa bunkuri – pieaugoša tendence
Pieaugot drošības satraukumam, Šveicē uzplaukusi jauna industrija – luksusa bunkuri. Dažas kompānijas piedāvā patvertnes, kas vairāk līdzinās luksusa dzīvokļiem ar mājas kinoteātri, vīna pagrabu, sporta zāli un pat pazemes baseinu.
Šādi bunkuri maksā vairākus miljonus Šveices franku un piesaista bagātus klientus, kas vēlas būt pasargāti no jebkura krīzes scenārija – vai tas būtu karš, finanšu sabrukums vai pandēmija.
Kāpēc Šveice joprojām iegulda bunkuros?
Kamēr citas valstis pamazām atteikušās no civilās aizsardzības infrastruktūras, Šveice turpina uzturēt un modernizēt savas patvertnes. Tam ir vairāki iemesli:
-politiskā apņēmība: Šveices neitralitāte balstās uz pašas aizsardzības spējām;
-stingrs likumdošanas ietvars: likumi joprojām nosaka augstus standartus bunkuru izbūvei;
-dažādi riski: pat bez tieša militāra apdraudējuma Šveicei draud dabas katastrofas, kiberdraudi, ekonomiskās krīzes;
-nacionālais mantojums: bunkuri kļuvuši par neatņemamu Šveices identitātes daļu.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
