Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. “Dānija to nedarīs viena!” Lēmumu par Rietumu iznīcinātāju piegādi Ukrainai varētu pieņemt līdz vasarai 0
Stankevičs aicina lūgties arī par Krievijas atjēgšanos no kara neprāta
Lielajā Piektdienā Vecrīgas ielās atklājot Ekumenisko Krusta ceļu, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicināja lūgties ne tikai par savām problēmām, bet arī par Krievijas atjēgšanos no kara neprāta.
Uz Krusta ceļu šodien pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku, tostarp Ādažos izvietotās NATO kaujas grupas karavīri no Polijas, Spānijas un Itālijas, novēroja aģentūra LETA.
Lielajā Piektdienā Vecrīgas ielās notiek Ekumeniskais Krusta ceļš.
Šogad Krusta ceļa pārdomas un Svēto rakstu lasījumi mudina tā dalībniekus dziļāk izprast, kas un kāda ir Dieva mīlestība un kā mīlestība izpaužas cilvēkos un viņu savstarpējās attiecībās. pic.twitter.com/LyjbfaX30j
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 7, 2023
Atklājot pasākumu, Stankevičs norādīja, ka Krusta ceļš ir kā lūgšana, kurā uzticam sevi un savas problēmas Dievam.
“Tāpat lūdzamies par Latviju un ikvienu cilvēku Latvijā un, protams, arī par Ukrainu, par mieru Ukrainā. Lūdzamies arī par Krieviju, par Krievijas atgriešanos un atjēgšanos no kara neprāta,” norādīja Stankevičs.
Arhibīskaps aicināja lūgties arī par militārpersonām, jo pasākumā piedalās arī NATO valstu karavīri.
VDD aicina iedzīvotājus svētku brīvdienās neapmeklēt Krieviju vai Baltkrieviju
Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir būtiski ietekmējis drošības situāciju arī citās Eiropas valstīs, pieaugot riskiem arī Latvijas nacionālajai drošībai. Saistībā ar saspīlējumu starp Rietumvalstīm un Krieviju, agresorvalsts un tās tuvākā sabiedrotā Baltkrievija ir pastiprinājušas centienus iegūt izlūkinformāciju par Rietumvalstīm, tajā skaitā Latviju.
Plašāk lasi šeit par Ārlietu ministrijas paziņojumu.
Pie Melitopoles skan sprādzieni krievu kara tehnikas koncentrācijas rajonā
Ceturtdienas vakarā Krievijas karaspēka okupētās Melitopoles apkārtnē bija dzirdami sprādzieni rajonā, kur pēdējo četru dienu laikā tika koncentrēta krievu kara tehnika, ziņo pilsētas mērs Ivans Fedorovs.
“Vakar ap pusdeviņiem vakarā Melitopolē un Melitopoles rajonā – Veseles ciematā – bija dzirdami sprādzieni. Pirms tam bija informācija, ka ienaidnieks tur saved savu tehniku un personālsastāvu,” pavēstīja Fedorovs.
Loud night in the so-called Melitopol for all areas of the city, especially the Airfield, a "many-suffering" enemy base of Rashists exploded in the area of the airfield. Occupiers immediately reported AA & sent an ambulance to the airfield – Ivan Fedorov pic.twitter.com/L3pkqHRQK8
— M|§F|T (@misfit_4) April 6, 2023
Lai gan krievi ciematā bija bloķējuši mobilos sakarus un internetu, karaspēka koncentrāciju nav izdevies noslēpt, piebilda mērs.
Iepriekš šajā nedēļā sprādzieni bijuši dzirdami Melitopoles lidlaukā, kur pirms tam krievi ar helikopteriem bija piegādājuši kādas svarīgas kravas.
“Taču kādā naktī šī krava uzsprāga, un tās nav. Šāda situācija ir jau otru nedēļu pēc kārtas, un tas okupantu vidū sēj paniku,” norādījis Fedorovs.
Ukraine Update: Melitopol turns out to be a very bad place for Russia to park a train https://t.co/KKGzLtIbP9 pic.twitter.com/4ooezmFJkM
— 🌊 R Saddler (@Politics_PR) April 7, 2023
Krievijas karavīri padodas
Krievijas karavīri padodas, gaidot Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumu: martā bija rekordliels padošanās lūgumu skaits, sacīja valsts projekta “Es gribu dzīvot” pārstāvis Matvijenko.
👍🏻 Russian soldiers are surrendering in anticipation of a counteroffensive of the Armed Forces of Ukraine: in March there was a record number of appeals, – said the spokesman of the state project "I want to live" Matvienko. pic.twitter.com/JuisR4OZVO
— ZMiST (@ZMiST_Ua) April 6, 2023
amerikāņu Strykers treniņI Ukrainā
#Ukraine: One of the first videos of US-donated Strykers already in Ukrainian hands- we see both a M1132 engineer squad vehicle with a light weight mine roller (LWMR) and a M1126 infantry carrier vehicle.
In total the US provided 90 Stryker AFVs- including 20 with mine rollers. pic.twitter.com/CMhU9auElx
— 🇺🇦 Ukraine Weapons Tracker (@UAWeapons) April 6, 2023
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 177 110 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 177 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 480 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3633 tankus, 7016 bruņutransportierus, 2722 lielgabalus, 533 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 281 zenītartilērijas iekārtu, 306 lidmašīnas, 292 helikopterus, 2291 bezpilota lidaparātu, 911 spārnotās raķetes, 5587 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 304 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Russian losses per 06/04/23 reported by the General Staff. Compared to what we are used to during the 'Russian offensive', this number could mean Russia is switching to defense.
+390 men
+2 tanks
+8 APCs
+7 artillery pieces
+1 AD system
+1 helicopter (Ka-52)
+4 UAVs pic.twitter.com/Y7YipwzhWP— NOËL 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 6, 2023
Sociālajos tīklos nopludināti slepeni dokumenti par Ukrainas ofensīvas sagatavošanu
Sociālajos tīklos “Twitter” un “Telegram” ir nopludināti slepeni militāri dokumenti, kuros ir detalizēti ASV un NATO plāni Ukrainas armijas sagatavošanai pirms plānotā pretuzbrukuma, ziņoja laikraksts “The New York Times” (NYT), atsaucoties uz avotiem Baltajā namā.
Pentagons pašlaik izmeklē, kas varētu būt vainojams šo dokumentu noplūdē.
Militārie analītiķi paziņoja NYT, ka dažas šo dokumentu sadaļas ir mainītas, palielinot amerikāņu aplēsto bojāgājušo Ukrainas karavīru skaitu un samazinot aplēsto bojāgājušo Krievijas karavīru skaitu. Viņi uzskata, ka šīs izmaiņas var norādīt uz dezinformācijas mēģinājumiem no Maskavas puses.
NEW — The disclosure of highly classified war plans — including photos of charts of anticipated weapons deliveries — represents a significant breach of U.S. intelligence in the effort to aid Ukraine w/@helenecooper https://t.co/TLJUpYU75D
— Eric Schmitt (@EricSchmittNYT) April 6, 2023
NYT atzīmēja, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji mēģināja panākt šo dokumentu izdzēšanu no sociālajiem tīkliem, bet ceturdienas vakarā tas vēl nebija izdevies.
“Mēs zinām par paziņojumiem sociālajos tīklos. [Aizsardzības] ministrija izskata šo jautājumu,” pavēstīja Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.
NYT ziņoja, ka šajos dokumentos nav konkrētu kaujas darbību plānu par to, kā, kad un kur Ukraina grasās sākt uzbrukumu, tomēr tajos ir, piemēram, ziņas par Ukrainas armijas vajadzībām 1.martā.
“Krievijas militārā plānotāja, lauka ģenerāļa vai izlūkdienesta analītiķa pieredzējušam skatienam šie dokumenti neapšaubāmi satur daudz vilinošu ziņu. Dokumentos ir pieminēti, piemēram, izdevumi par HIMARS munīciju. Pentagons nav publiski paziņojis, cik ātri Ukrainas spēki izlieto HIMARS munīciju, bet šie dokumenti to apstiprina,” atzīmēja laikraksts.
Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu
Ukraina ir gatava vest sarunas ar Krieviju par Krimas atpakaļnodošanas nosacījumiem, ja Ukrainas armija pretuzbrukuma gaitā nonāks līdz Krimas administratīvajām robežām, intervijā laikrakstam “Financial Times” sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Andrijs Sibiha.
“Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā,” sacīja Sibiha.
Viņš piebilda, ka arvien biežākie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un viņa administrācijas amatpersonu pārspriedumi par Krimu ir saistīti ar plānoto Ukrainas armijas uzbrukumu.
Laikraksts norāda, ka Sibihas vārdi ir “visskaidrākais paziņojums par ieinteresētību sarunās ar Krievijas Federāciju” kopš 2022.gada aprīļa.
Ukrainas vadība vairākkārt norādījusi, ka karš ar Krieviju var tikt izbeigts tikai pēc Krievijas karaspēka aiziešanas no pilnīgi visas Ukrainas teritorijas un Ukrainas suverenitātes atjaunošanas starptautiski atzītajās 1991.gada robežās, tas ir, arī Krimā un Donbasā.
Līdz pēdējam laikam Kijiva runāja vienīgi par militāru Krimas atgūšanas operāciju.
Krievijas un Ukrainas sarunas par konflikta noregulējumu notika 2022.gada februārī un martā, bet kopš aprīļa, kad gaismā nāca fakti par mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavībām Krievijas okupētajā Bučā, tās tika iesaldētas.
Kremlī vairākkārt norādījuši, ka nekādu sarunu par 2014.gadā okupētās Krimas statusu nevar būt.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 176 630 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 176 630 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3631 tanku, 7013 bruņutransportierus, 2714 lielgabalus, 532 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 281 zenītartilērijas iekārtu, 306 lidmašīnas, 292 helikopterus, 2287 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5574 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 302 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ķīna paziņo, ka Pekina neatbalstīja Krievijas lēmumu iebrukt Ukrainā
Ķīna neatbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un nepiegādā tai ieročus, intervijā laikrakstam “New York Times” sacīja Ķīnas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Fu Cuns.
Tikai trīs nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas un Ķīnas prezidenti Vladimirs Putins un Sji Dzjiņpins parakstīja kopīgu paziņojumu, deklarējot neierobežotu draudzību valstu starpā.
Tomēr intervijā Fu tagad uzsver, ka Ķīna šajā karā neesot Krievijas pusē un ka daži cilvēki “‘tīšā veidā interpretē nepareizi, jo ir šīs tā dēvētās neierobežotās draudzības attiecības”.
Vārds “neierobežota” vienkārši ir retorika, skaidroja diplomāts.
Ķīna nav piedāvājusi Krievijai ieročus, nav atzinusi Krievijas centienus anektēt Krimu un Donbasu, sacīja Fu.
Pēc vi[na teiktā, Pekina atturas no iebrukuma nosodījuma, jo akceptē Krievijas apgalvojumus par aizsardzību pret NATO nostiprināšanos, kā arī uzskata, ka šī kara iemesli ir sarežģītāki, nekā to skaidro Rietumu līderi.
Saistībā ar to, ka pretēji cerētajam joprojām nav notikusi Sji un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska saruna, vēstnieks norādīja, ka zemāka līmeņa kontakti abu valstu starpā esot bieži, turklāt Sji esot ļoti aizņemts.
“Es zinu, ka cilvēki ir fiksēti uz šo prezidentu sarunu… Fakts, ka prezidents Sji nav runājis ar Zelenski, nenozīmē, ka Ķīna Ukrainas jautājumā ir Krievijas pusē,” uzsvēra vēstnieks.
