“Ļoti toksiski ir vainot skolotājus!” Kokins par “jauno sērgu” izglītībā – skolēnu sliktajām sekmēm 0
Šobrīd notiek plašas diskusijas par jauniešu mācībprasmēm. Vai eksāmenu rezultāti liek noprast, ka bērni mācās sliktāk vai mājasdarbu ir par maz? Kurš vainīgs pie sliktajiem rezultātiem nu jau pāris pēdējos gadus?
“Skaidrs, ka vienmēr būs jaunieši, kuri būs mūziķi, gleznotāji un mākslinieki. Viņiem eksaktie priekšmeti nav pat varbūt piemēroti, tajā pašā laikā, ja mums liela sabiedrības daļa nemācīsies šos priekšmetus, viņi nevarēs tālāk studēt un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar mūsdienu tehnoloģiju attīstību un cilvēces attīstību. Viņi paliks apkalpojošā sfērā, tas nekādu pievienoto vērtību valstij nedos,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Gatis Kokins, OC Vision valdes loceklis, AS “DelfinGroup” padomes loceklis
Viņš norāda, ka valsts līmenī ir jādomā, kā jauniešus pievērst fizikas, ķīmijas, matemātikas apguvei.
“Vēl uzskatu, ka ļoti toksiski ir vainot skolotājus, jo parasti slikts pedagogs ir 1 no 10 gadījumiem, parasti viss tomēr gulstas uz bērna slinkumu. Manā pieredzē, ja tas skolotājs tiešām bija slikts, man kā bērnam vienkārši bija vairāk jāmācās. Ja skolotājs labs – es vielu varēju vieglāk apgūt, līdz ar to tā ir bērna atbildība,” viņš norāda.
Jau ziņots, ka notiek cīņa ar eksāmenu nenokārtošanas cēloņiem, bet ieviestie pasākumi nedod tik ātru rezultātu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).
Ministre uzsvēra, ka cēloņi tam ir skaidri. Viena no atbildēm ir atbalsta personāls, viņa sacīja. Ministre uzsvēra, ka klases kļūst arvien dažādākas. Tiek domāts par iekļaujošu izglītību, kuras īstenošanai pēc būtības skolās ir nepieciešams papildu atbalsta personāls, kā arī darbs ar individualizētāku pieeju, un tam ir jāsagatavo arī skolotāji.
Tāpat ir jārēķinās, ka bērni, kuri šobrīd kārto centralizētos eksāmenus, ir divus gadus mācījušies attālināti Covid-19 dēļ. “Tur mēs redzam attālināto mācību sekas un saprotam, ka šī mācību forma tomēr nav tā labākā izvēle,” sacīja ministre.
Ietekmi ir atstājusi arī pāreja uz mācībām latviešu valodā, atzina ministre, sakot, ka aizvien ir bērni, kuriem ir grūtības apgūt latviešu valodu. Un tas ietekmē dažādus mācību priekšmetus.
“Tātad ir vairāki faktori, kas šobrīd ietekmē to, ka apmērām 4% bērnu eksāmenos nesasniedz 10%,” viņa skaidroja.
Kā vēstīts, otrdien pēc valdības sēdes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka Latvijas izglītības sistēmā ir bērni, kuri nomācās skolās deviņus gadus, bet pārbaudījumu nokārtošanai nespēj sasniegt vismaz 10% vērtējumu.
Viņa norādīja, ka ir uzdevusi izglītības ministrei meklēt steidzamus risinājumus. “Iespējams, ka tas prasīs vēl papildus pārkārtošanos, arī papildus resursus no skolām pašām, bet, manuprāt, nav pieļaujams, ka mums ir bērni, kas nomācās deviņus gadus mūsu skolu sistēmā un nevar nokārtot pārbaudījumus pat 10% apmērā,” sacīja Siliņa.
9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai patlaban pietiek ar vismaz 10% vērtējumu. Šo slieksni plānots saglabāt arī šogad.
9.klases skolēni centralizētos eksāmenus pirmo reizi kārtoja 2022./2023.mācību gadā. Toreiz kādā no trīs eksāmeniem izkrita 881 skolēns. No tiem, kuri eksāmenus kārtoja atkārtoti nākamajā gadā, 86,8% tos nokārtoja, bet 13,2% – nē.
Šajā mācību gadā 9.klasēs mācību vielu atkārtoti apgūst 696 skolēni, kuri iepriekšējā eksāmenu sesijā izkrita kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 20%, kā tas paredzēts jau iepriekš.
