Latvijā
Izglītība

Pieteicās deviņi tūkstoši! Kāpēc cilvēki izvēlas “atgriezties skolas solā” brieduma gados0

Foto: SHUTTERSTOCK

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras ziņām, dati uz 6. jūniju liecina, ka saistībā ar Covid-19 NVA ir iesniegti paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu no 47 darba devējiem, kopējais plānotais atbrīvojamo darbinieku skaits ir 5157.

Savukārt reģistrēto bezdarbnieku skaits uz 2020. gada 6. jūniju – 78 611, reģistrētā bezdarba līmenis 8,6% (operatīvie dati). No 2020. gada 1. marta bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 20 364 personām.

Ņemot vērā valstī iepriekš izsludināto ārkārtējo situāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā Pieaugušo izglītības pārvaldības padome izveidojusi mācību piedāvājumu visu vecumu mērķauditorijām, taču uzņemšanā, lai piedalītos projektā, priekšrocības ir cilvēkiem vecumā no 45 gadiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), kā arī cilvēkiem vecumā no 50 gadiem, kas NVA projektā “Atbalsts ilgākam darba mūžam” saņēmuši rekomendāciju profesionālās tālākizglītības, pilnveides vai neformālās izglītības programmas apguvei, – tā vēsta Alise Bērziņa, Valsts izglītības un attīstības aģentūras Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā informācijas speciāliste.

Projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” attālinātajai kārtai varēja pieteikties līdz 15. jūlijam.

Atsaucība bijusi ļoti liela – pieteikušies gandrīz 9 tūkstoši cilvēku.

“Laikā, kad tika gatavota attālināto mācību kārta, nebija iespējams paredzēt, kad ārkārtas situācija beigsies un būs iespējams atsākt klātienes mācības. Arī šobrīd ne visi ir gatavi atsākt pulcēties vai doties uz klātienes mācībām. Šajā laikā, kad krīzes ietekmē iedzīvotājiem ir samazinājušies ienākumi, attālināto mācību kārtā nav jātērē līdzekļi, lai nokļūtu uz izglītības iestādi. Šo iespēju pozitīvi novērtē jaunās māmiņas.”

Bērziņa skaidro, ka attālināto mācību kārta izveidota tieši Covid-19 krīzes iespaidā: “Tāpat daudziem šis laiks ir licis pārstrukturēt savu darbību, meklēt nestandarta risinājumus un līdz ar to arī apgūt jaunas kompetences.”

Izglītība – vitāli svarīga

Rūta Rudzīte-Bierande iestājās augstskolā, kad viņai bija 39 gadi, – piecu gadu laikā Rūta ieguva gan bakalaura, gan maģistra grādu: “Tā kā strādāju par ekonomikas, finanšu un lauksaimniecības žurnālisti un redaktori, bija svarīgi apgūt ekonomikas pamatus arī akadēmiski. Žurnālista profesija liek mācīties nemitīgi.”

Rūta stāsta, ka izglītības iegūšana bijusi kā parāda nolīdzināšana pašai ar sevi, jo viņa reiz studijas esot pārtraukusi.

Viņa uzskata, ka mūsu sabiedriskajā un ekonomiskajā sistēmā augstākā izglītība ir ļoti nepieciešama.

“Skola galvenokārt parāda ceļu uz to, kā iegūt zināšanas, kur tās meklēt, kā izmantot mūsdienīgi. Skola dod klātienes sociālos kontaktus, kas joprojām ir svarīgi jebkurā profesijā. Mācīšanās ir nepārtraukts process, vienalga – skolas solā vai pašmācībā. Jā, dažkārt pašmācībā apgūtais ir noturīgāks un vērtīgāks nekā skolā slikti mācītais.

Bet.. pienāk brīdis, kad darba tirgū izveidojas konkurence vai ienāk nākamā paaudze – jauna, ambicioza, ātra un fiziski izturīga.

Tiem, kuriem jau pāri 50, bet līdz pensijai jāstrādā vēl vismaz 10 gadi, šādā brīdī akadēmiski apliecināta izglītība var nospēlēt izšķirīgu lomu.”

Tam piekrīt arī “Swedbank” ekonomiste Evija Kropa, sakot, ka mūžizglītība ir ļoti svarīga. Viņa uzsver, ka no visiem Latvijā strādājošajiem iedzīvotājiem augstāko izglītību ir ieguvuši nepilni 39% nodarbināto.

Darba un darbinieku meklēšanas portāla “CV Online” 2019. gadā veiktais atalgojuma pētījums atklāj, ka strādājošie ar augstāko izglītību vidēji visās nozarēs saņem par 28% vairāk nekā darbinieki ar vidējo izglītību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, redzams, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību kopumā ir apmierinātāki ar savu finansiālo situāciju – vidējais vērtējums 10 ballu skalā ir 6,5 pretstatā iedzīvotājiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas savu finansiālo labklājību vērtē ar 5,1 ballēm.

Protams, arī bezdarbnieku rindās ir sastopami augstākās izglītības ieguvēji, tomēr viņu īpatsvars ir ievērojami zemāks nekā starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību (attiecīgi 22% pret 61%).

Evija skaidro, ka arī “Swedbank” pētījums iezīmē līdzīgas tendences: “”Swedbank” Finanšu institūta veiktajā pētījumā 2019. gadā secinājām, ka iedzīvotāju vērtējums par izglītības nozīmi ir līdzīgs statistikas datu ainai. Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, vairākums iedzīvotāju ar augstāko izglītību (85%) atzina, ka tā bijusi patiesi vērtīga.

Vienlaikus piektdaļa aptaujāto paudusi neapmierinātību ar esošo darbavietu, taču arī šajā jomā būtiskas korekcijas ievieš izglītības līmenis –

tie, kuriem ir bakalaura vai maģistra grāds, ir krietni lielākā komfortā ar savu darbavietu.

Studijas augstskolā daudz vairāk sekmē personīgās attīstības un profesionalitātes bagātināšanu, līdz ar to augstākā izglītība ļauj labāk sagatavoties konkurencei darba tirgū, ļauj būt brīvākam un drosmīgākam savās izvēlēs, apzinoties savas prasmes un spējas.”

Ekonomiste apstiprina, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem atrast darbu ir diezgan liels pārbaudījums.

“Nodarbinātības valsts aģentūras pārskatā secināts, ka 2020. gada marta beigās lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veidoja bezdarbnieki vecumā no 50 gadiem un vairāk.

Turklāt šajā vecuma grupā arī ir vislielākais risks nokļūt ilgstošo bezdarbnieku pulkā.

Ja nav strādāts vairākus gadus, tas situāciju noteikti neatvieglo.

Taču negribētos teikt, ka šāds scenārijs pārvelk melnu svītru cilvēka iespējām atgūties.

Šajā gadījumā apņēmībai, drosmei un neatlaidībai būs izšķiroša loma, pierādot gan sev, gan citiem, ka dzīvē iespējami paša vadīti pavērsieni.”

Neizkrist no aprites

Ināra Melnbārde sevi pieraksta “50+” pulciņam, un iepriekš darbojusies kā klientu apkalpošanas speciāliste.

Tāpēc izglītību iegūt izvēlējusies Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžā cilvēku resursu vadības programmā kā personāla speciālists.

“Mainīt nodarbošanos vajadzēja, jo pēc operācijas man ir problēmas ar labo roku. Nevaru vairs strādāt tādā ātrumā kā iepriekš, un man bija psiholoģiski grūti to pieņemt. Šajā koledžā mācības apmaksā valsts, tāpēc varēju to atļauties – pašai pēc invaliditātes iegūšanas finanšu situācija to neatļāva.”

Ināra stāsta, ka mācības problēmas sagādājušas neesot, jo no izglītības un darba aprites viņa nekad tā īsti nav aizgājusi.

“Vienmēr esmu apguvusi jaunas zināšanas gan pašmācības ceļā, gan izmantojusi NVA kuponus kvalifikācijas celšanai, apgūstot angļu valodu, tāpat esmu par saviem līdzekļiem apmeklējusi kursus pašapziņas celšanai.

Mācības skolā palīdzēja atrast darbu – pēc koledžas prakses 2. kursā paliku strādāt LCĪVSO “SUSTENTO”. Mācīties ieteiktu arī citiem manā vecumā, jo tas veicina komunikāciju ar jaunāko paaudzi, palīdz sekot tehnoloģiju attīstībai, neieslīgt rutīnā.”

Arī Evija Kropa iesaka meklēt papildu iespējas, lai augtu profesionāli jebkurā vecumā.

“Atbalstu prasmju pilnveidošanā noteikti var meklēt savā pašvaldībā. Ir vērts ieskatīties, kādas pieaugušo izglītības programmas piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Vērtīgas ir arī attālinātās iespējas mācīties, piemēram, digitālās un audio grāmatas, tiešsaistes kursi, grāmatu apskatu video internetā u. tml.”

Meklēt aktuālās profesijas

Lielisks piemērs tam, ka nedrīkst ļaut bailēm sevi uzvarēt, ir Iveta, kura cienījamā vecumā pārcēlās uz citu pilsētu, lai turpinātu strādāt un pilnveidotu sevi, ir tikai jāseko līdzi aktualitātēm un vajadzīgajām profesijām – Iveta 50 gadu vecumā sāka mācības Rīgas 1. Medicīnas koledžā, kur apguva farmaceita asistenta profesiju.

Līdz šādai izvēlei viņa nonāca, pateicoties savai iepriekšējai darbavietai. Iveta agrāk strādāja zāļu lieltirgotavā par loģistikas speciālisti.

Viņa stāsta, ka darbs esot paticis, tikai priekšnieka mobinga dēļ bija jāmaina nodaļa.

“Atgriežoties no atvaļinājuma, e-pastā ieraudzīju vēstuli ar aicinājumu apgūt farmaceita profesiju – pēc tam tika piedāvāts darbs aptiekās dažādās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu. Es piekritu.

Tas bija liels pārbaudījums, jo man bija ne tikai jāmācās, bet arī jāmaina dzīvesvieta, profesija un darbavieta.”

Mācīties neesot bijis viegli – atkal jāiejūtas skolēna ādā, jāizkāpj no savas komforta zonas.

“Bija brīži, kad likās – viss, es vairs nevaru, bet man nebija atpakaļceļa, jo es jau biju mainījusi dzīvesvietu, aizgājusi no vecā darba. Es to nenožēloju ne mirkli, un citiem par iedrošinājumu varu teikt, ka nevajag baidīties riskēt, vajag uzdrīkstēties mainīt savu dzīvi, jo, to darot, jūties jauns un dzīvs!”

Covid-19 krīze visvairāk ietekmējusi tādas jomas kā pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju, tūrisma operatoru darbu, rezervēšanas pakalpojumus, izmitināšanu un ēdināšanu, mākslas jomas, izklaides un atpūtas biznesu.

Te krasi sarucis arī darba piedāvājumu skaits. Būtiskākais jauno darba vietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā.

Alise Bērziņa no Valsts izglītības un attīstības aģentūras iepazīstina ar profesijām un izglītības programmām, pēc kurām šoreiz ir lielākais pieprasījums.

“Līdzīgi kā iepriekšējās kārtās, arī šajā pieteikšanās kārtā lielākais pieprasījums ir izglītības programmām no elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares, kā arī transporta un loģistikas nozares.

Ar vairāk nekā 200 pieejamajām izglītības programmām var iepazīties šajā saitē – https://evide.macibaspieaugusajiem.lv/

Šajā kārtā nebijis jaunums ir iespēja apgūt studiju kursu vai studiju moduli no augstskolas vai koledžas studiju programmas.

Uzziņa

Jaunreģistrētie bezdarbnieki ārkārtas situācijas laikā

Piešķirts b/d statuss Martā, 2020 Aprīlī, 2020 Maijā, 2020 Jūnijā, 2020

B/d vecumā no 25+ 9439 14 111 7288 7517

B/d kopā 10 764 15 825 8153 8319

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Darba devēju aktuālās pieprasītākās profesijas 2020. gada jūnija beigās (NVA reģistrētās vakances, Top 10)

Profesija Brīvo darba vietu skaits

PALĪGSTRĀDNIEKS 1187

KRAVAS AUTOMOBIĻA vadītājs 1121

ELEKTRIĶIS 671

BETONĒTĀJS 564

BŪVNIEKS 560

MŪRNIEKS 559

APDARES DARBU STRĀDNIEKS 555

BŪVSTRĀDNIEKS 534

ĒKU CELTNIEKS 484

METĀLMATERIĀLU METINĀTĀJS 459

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Saistītie raksti

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Noziedznieki siro prestižajā Pierīgas Langstiņu rajonā: Gerkenam nozog dārglietas, Rimševicam – seifu, bet advokātu Rebenoku nežēlīgi noslepkavo
16 minūtes
LE
LETA
Sports
VIDEO. Mairis Briedis Latvijai sagādā īstus svētkus: pēc 12 raundu cīņas uzvar kubieti un kļūst par pasaules čempionu 8
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Armēnijā sācies karš: ievainoti un miruši arī civilie iedzīvotāji, izsludināts karastāvoklis 2
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
“Mēs esam atraduši labu veidu, kā karot, bet kā sarunāties, īsti ne.” Saruna ar režisoru Valteru Sīli
Intervija 4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Komisku starpgadījumu tiešajā televīzijas ēterā “sarīko” infektologs Uga Dumpis
3 stundas