Veselam
Ārstēšana

Datu pārsūtīšana nevis trīs stundu, bet minūšu laikā! Iespaidīgs solis uz priekšu cīņā ar Covid-19, vēzi un citām slimībām0

Foto: Shutterstock

Pateicoties jaunizveidotajam bezmaksas lieljaudas datu tīklam, viena Covid-19 genoma projekta pārsūtīšana vairāku stundu vietā aizņems aptuveni trīs minūtes, preses konferencē atklāja Latvijas tehnoloģiju uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” (LMT) prezidents Juris Binde.

Šodien Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi LMT un “MikroTik” informē par jaunizveidotu vienotu lieljaudas datu tīklu, lai ārstiem un zinātniekiem palīdzētu cīņā ar vēzi, Covid-19 izraisošo vīrusu, kā arī citām slimībām.

Preses konferencē Binde norādīja, ka tieši lielie dati ir daudzu zinātnisko pētījumu pamatā, taču, lai šos datus varētu pārsūtīt no vienas institūcijas uz citu – nepieciešams datu pārraides tīkls, kas spēj nodrošināt datu caurplūstamību.

Pēc viņa paustā, datu nosūtīšana starp dažādām iestādēm ir pamatā tam, lai varētu veikt dažādu pētījumu rezultātu analīzi un tālāku informācijas apstrādi.

Binde skaidroja, ka gēnu informācijas iegūšanas un apstrādes process esot šāds – sākotnēji slimnīcās tiek iegūts bioloģiskais paraugs, ko nosūta gēnu sekvencēšanai uz laboratorijām. Tālāk šie rezultāti digitālā formā tiekot nosūtīti glabāšanai pētniecības centros vai Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Sekojoši RTU analizē iegūtos datus un šo analīžu rezultātus pēc tam var izmantot citi pētniecības centri, zinātnieki un slimnīcas.

Binde norādīja, ka līdz šim lielais datu apjoms viena vīrusa genomam varēja sastādīt pat 100 gigabaitus, bet vēža rezultāts – līdz pat 400 gigabaitiem.

Līdz šim dati esot sūtīti vairākas stundas, vai pat vesti ar auto. “Tas nekādā veidā neveicina datu apmaiņas ātrumu, tāpēc sadarbībā ar “MikroTik” izveidots šis tīkls, kas nodrošina ļoti augstu datu pārraides ātrumu, līdz pat 10 gigabitiem sekundē,” uzsvēra uzņēmuma prezidents.

Arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš stāstīja, ka iepriekš datu atvēršana un nosūtīšana prasīja ļoti ilgu laiku, tomēr šis rīks ļaus nodrošināt ātrumu, kā arī datu drošumu.

Kloviņš uzsvēra, ka iegūtie dati noderēs vēžu izpētes projektos, īpaši bērnu vēžu izpētē, un zinātnieki varēs iegūto informāciju iespējami ātrāk nodot ārstiem, kuri to izmantos pacientu ārstēšanā. Vienlaikus centra direktors klāstīja, ka jaunais rīks noderēs arī iedzimtu slimību atklāšanā.

Preses konferencē tika izmēģināts jaunais rīks un 103 gigabitus ar datiem izdevās nosūtīt 94 sekundēs.

Binde preses konferencē skaidroja, ka šajā rīkā tiek izmantotas kombinētas tehnoloģijas – gan optiskās pārraides līnijas, kas var pārraidīt ierobežotu datu plūsmas apjomu, gan radio releju līnijas ar īpašu datu pārraides “Interface”, kas nodrošina šo ātrumu. Vienlaikus par ātrumu rūpējas arī “MikroTik” radītās ierīces, kas veido savienojumu starp datu pārraides avotu un uztvērēju.

Preses konferences dalībnieki aicināja šai iniciatīvai pievienoties arī citus uzņēmumus, slimnīcas, iestādes, pētniekus un centrus. Tika uzsvērts, ka nākotnē svarīgi ir izveidot starpvalstu savienojumu, kurā būtu līdzīgs datu ātrums.

Lieljaudas datu tīkls zinātniekiem šobrīd izveidots starp Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, gēnu sekvencēšanas centru “Latvia MGI Tech” un RTU zinātniskās skaitļošanas centru, kur tiek apstrādāti apjomīgie dati, aģentūru LETA informēja LMT.

Esot plānots, ka jau drīzumā lieljaudas datu tīklam pievienos arī LU Akadēmisko centru, Rīgas Austrumu klīniskas universitātes slimnīcu, kā arī RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru.

Saistītie raksti

LMT informēja, ka ilgtermiņā jaunizveidotā lieljaudas datu tīkla radītais ieguvums sabiedrībai ir vēl krietni lielāks un sniedzas pat ārpus veselības aprūpes nozares robežām. Izveidotā tīkla infrastruktūra sniegšot atbalstu arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra sadarbības projektos.

Tā, piemēram, jau šobrīd sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti tiek veikta Latvijas vietējo govju, kazu un aitu šķirņu ģenētiskā raksturošana, bet sadarbībā ar Dārzkopības institūtu tiek veikta upeņu, jāņogu un vēreņu un to kaitēkļu mijiedarbības izpēte, kur izpētes laikā tiek izmantoti liela apjoma dati, kuru apmaiņai starp pētniecības iestādēm būs izmantojams jaunizveidotais datu tīkls.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LE
LETA
Sports
VIDEO. Mairis Briedis Latvijai sagādā īstus svētkus: pēc 12 raundu cīņas uzvar kubieti un kļūst par pasaules čempionu 8
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Armēnijā sācies karš: ievainoti un miruši arī civilie iedzīvotāji, izsludināts karastāvoklis
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Kultūra
“Mēs esam atraduši labu veidu, kā karot, bet kā sarunāties, īsti ne.” Saruna ar režisoru Valteru Sīli
Intervija 3 stundas
LE
LETA
Veselam
Sestdien Latvijā ar koronavīrusu inficējušies 22 cilvēki: 14 personām nav zināms inficēšanās avots
1 stunda
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Latvijā izgudrots vēl nebijis divritenis. Ģimenes uzņēmuma veiksmes stāsts no Cēsīm 7
18 stundas