“Mākslīga un auksta konstrukcija, par kuras apmeklēšanu vēl nekaunīgi noslauc naudu…” Vai Likteņdārzs tiešām ir tautas spēka vieta? 0
Šogad aprit 20 gadi kopš sākta Likteņdārza izveide – vērienīga, simboliski dziļa iecere pārvērst Daugavas pussalu pie Kokneses par latviešu tautas spēka un atmiņu vietu. Projekts aizsākās 2005. gadā ar starptautisku metu konkursu, kurā piedalījās 207 darbi no 35 valstīm. Par uzvarētāju tika atzīts pasaulslavenā japāņu dārzu arhitekta Šunmjo Masuno piedāvājums. Taču, kā lasāms sociālo mediju platformā “X”, latvieši par Likteņdārzu izsakās skarbi.
Masuno vēlējās ar ainavu dot cilvēkam iespēju iziet cauri sērām un skumjām, virzoties uz dvēseles dziedināšanu un gaismu – simbolisku ceļojumu no pagātnes uz nākotni. Likteņdārzs ir piemiņas vieta 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem – tajā stādīti 2617 veltījuma koki, tostarp ābeles, kas tika stādītas jau pašā dārza tapšanas sākumā 2008. gadā.
Sociālajos tīklos vairāki Latvijas iedzīvotāji pauž vilšanos – vieta šķiet “auksta”, “tukša”, “bez dvēseles”. Netrūkst arī tādu, kuri uzskata, ka Likteņdārzs ir pārāk mākslīgs, neautentisks un pat dārgi izmaksājošs apmeklētājiem.
Sākotnējā iecere, iespējams, bijusi cēla, bet 20 gadus vēlāk rodas jautājums – vai Likteņdārzs tiešām attaisno savu uzdevumu? Vai tā tiešām ir tautas spēka vieta?
Apkopojām vairākus cilvēku viedokļus!
Tev arī tā pussala Daugavā ir “tautas spēka vieta”?
Es vienreiz biju, tukša un auksta vieta, nepatika, bet varbūt tur kaut kas ir mainījies? https://t.co/7VA7OfZ1T8— Guntars Stinka (@GuntarsStinka) May 24, 2025
man arī tā vieta nepatīk. divas reizes tur biju, vieta bez dvēseles, pilnīgs tukšums.
— Elita Veidemane 🇱🇻❤🇵🇱 💙💛Слава Україні! (@elitaveidemane) May 24, 2025
Man jau sen ir jautājums, ko šī vieta liecina par tautas spēku?
— Frederiks Ozols (@incaustum) May 24, 2025
Likteņdārza vietnē teikts, ka simbols nemitīgai tautas atjaunotnei un izaugsmei. Bet LTV, kas vienmēr to atbalstījis, sauc par tautas spēka vietu. Tad tā tautas atjaunotne, izaugsme un spēks ir melanholijā? (tezaurs: 1. noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība, 2. psihiska slimība)
— Frederiks Ozols (@incaustum) May 24, 2025
Vienīgo reizi, kad biju, bija nepatīkama sajūta.
— Jānis Lazdāns (@Lazdans) May 24, 2025
Jaukus pasākumus var sarīkot jebkur, bet ikdienā tur dvēselisks tukšums.
— Guntars Stinka (@GuntarsStinka) May 24, 2025
Tur nav ne labi, ne slikti. Tur ir nekā.
— Berta (@BurtuBurti) May 24, 2025
Ideja kādreiz šķita ļoti laba, bet izpildījumā kaut kas līdz galam nav tā kā gribējās. Vienreiz biju un diez vai kādreiz atgriezīšos.
— Juris Mucenieks (@juris_mucenieks) May 24, 2025
Nav tā nekāda "tautas spēka vieta" – mākslīga un auksta konstrukcija par kuras apmeklēšanu vēl nekaunīgi noslauc naudu.
— Ritvars Džeselets🇺🇦🇱🇻 (@dzeselets) May 24, 2025
Biju tur stipri sen, man nepatīk, ka idejas autors ir japānis, nevis latvietis. Pelēkā rietošā saule. Vai Latvijas saule ir pelēka? Vai Latvijas saule noriet? Cilvēki katrs varēja stādīt kādu koku grib un kur grib. Nezinu kā tur izskatās šodien. Koki izaug, tātad mežs.
— floksis (@floksis1) May 24, 2025
Kā tu vērtē Likteņdārzu šodien?
