Uzlikt balto cepuri 3
Kantrimūzikai ir savi uzticami klausītāji. Vairākumam pārējo ir iekšējs protests – sveša, ievesta mūzika, kāpēc latvietim tāda jāklausās?! Bet mēs taču esam izauguši ar Ilmāra Dzeņa dziesmām, kas tā pati kantrimūzika vien ir, tikai ar latviešu tekstiem. Līdzīgi ir ar iebildumiem, ka lieku galvā kovbojcepuri. Mūsu bāliņiem, dodoties siena pļavā, tāpat bijušas salmenes… Arī es sākumā nēsāju salmu platmali, citādu nevarēja dabūt. Vēlāk kovbojcepuri uzšuvu pati no baltas ādas. Pirmo īsto izdevās nopirkt Vācijā, kad ar Ivaru Pētersonu devāmies uz kantrifestivālu.
Nu jau daudzus gadus baltā cepure ir mana vizītkarte. Ja pārmaiņas pēc to neuzlieku, visi brīnās un nesaprot, kas noticis. Ir lietas, kas raksturo stilu, cilvēku un laikmetu, tāpēc tās jāgodā.
Ļauties dabas skaistumam
Visa ģimene sēžamies mašīnā un ceļojam pa Latviju. Kad veidojām portālu, izbraucām audzētavas, saimniecības, kas piekrita sadarboties. Pabijām vistālākajos nostūros.
Tagad izbraukumi vairāk saistās ar došanos ciemos, braucam pie omītēm, taču darām citādi – nevis cenšamies pēc iespējas ātrāk nokļūt galapunktā, skrienot visam garām, bet apstājamies, ja pa ceļam gadās kaut kas interesants. Ja ir skaists kalns, tajā uzkāpjam. Ja ezers, nopeldamies, izbaudām ainavu. Ir tik svarīgi nesteigties, ļauties visam burvīgajam, kas apkārt.
Piedzimt no jauna
Man ļoti patīk pirts. Pašiem tās nav, bet bieži dodamies pie draugiem. Mani priecē, ka pirtī varam būt visi kopā, arī bērni. Meitiņu ņēmām līdzi pavisam mazu, viņa sēdēja lejā, jo tur bija visvēsāk, tagad jau karsējas mums blakus uz lāvas. Pēc pirts ķermenim un dvēselei kļūst viegli un labi. Sajūta mazliet līdzinās tai, kas mammai rodas, kad piedzimst bērniņš. It kā sāktu dzīvot no jauna. Es to esmu piedzīvojusi trīs reizes, kad dzima bērni. Arī pēc pirts ir tik labi, ka var sākt visu no jauna. Nav vairs smaguma. Kļūst viegli elpot.
Ja neiznāk būt pirtī, līdzīgu sajūtu mēģinu noķert dušā. Atgriežu ļoti karstu ūdeni un ļauju tam tecēt pāri. Uzkarstu tik ļoti, ka pat drebulīti uzsit, uzmetas zosāda. Pēc tādas izsilšanas rodas spars un enerģija.
