Kas labs linsēklās. Labāk baudīt veselas, smalcinātas vai eļļā? 1
Tas, ko ikdienas maltītēs ceļam galdā, ir tradīcija, jo labākās receptes un atziņas gūstam no vecākiem un vecvecākiem. Taču pastāv arī mode. Stāsts nav par veģetārismu, svaigēšanu, bet gan dažiem populāriem produktiem – linsēklām un lineļļu. Lini ir sens kultūraugs, kas apdziedāts tautasdziesmās. Vispirms modē atgriezās lina audumi – it kā nepraktiski, bet dabiski, tāpēc valkājami. No liniem iegūst arī sēklas, kas ir vērtīgs un veselīgs produkts.
Kas sēkliņās vērtīgs
– Linsēklas ir vērtīgas un veselīgas, ja vien tiek pareizi izmantotas. Tajās ir trīs labumi, – uzsver kūrorta un rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” uztura speciāliste Ilze Lutere.
• Šķiedrvielas. Salīdzinot ar citām sēklām un riekstiem, linsēklas satur visvairāk šķiedrvielu. Bet vislielākā vērtība ir lignāniem, kam piemīt fitoestrogēna (dabas estrogēna) un antioksidanta īpašības. Šīs vielas ieteicamas sievietēm menopauzē, kad organisms pats vairs neražo estrogēnus. Zinātniskie pētījumi pierāda: ja sievietes pirms menopauzes un tās laikā lieto linsēklas, tas samazina krūts vēža saslimšanas risku. Šķiedrvielām un lignāniem ir vēderu mīkstinoša iedarbība – palielinot zarnu satura apjomu un to sašķidrinot, tiek veicināta zarnu perestaltika. Lignāni normalizē un stiprina imunitāti, tiem piemīt antibakteriāla, pretvīrusu un pretsēnīšu iedarbība.
Linsēklu sastāvā ir arī 20% olbaltumvielu.
• Augu tauki. Pārsvarā tiek runāts par omega-3 taukskābēm. Dabā ir trīs veidu taukskābes: divas ir zivīs, viena – augu valsts produktos. Tieši linsēklās atrodama šī viena – alfa linolēnskābe. Daudzos pētījumos atklāts, ka tā samazina holesterīna līmeni (jo īpaši zemo holesterīnu) asinīs, aterosklerozes attīstību, sirds asinsvadu slimību risku. Ir versija, ka vairāk uz ziemeļiem augušo linu sēklās ir vairāk omega-3 linolēneļļas.
• Mikroelementi. Linsēklās ir magnijs, samērā daudz kalcija un dzelzs, tomēr nav neviena mikroelementa, kas būtu pārsvarā. Mikroelementu ziņā linsēklas piekāpjas magoņu sēkliņām. Vēl linsēklās ir A, E, F vitamīns un B grupas vitamīni. F vitamīns ir vienīgais, ko neizstrādā cilvēka organisms, tāpēc jāuzņem ar pārtiku, un linsēklas ir tam piemērotas.
Saujām vai tējkarotēm?
Kuras linsēklas labākas – spoži brūnās vai sasmalcinātās?
– Mans ieteikums – pirkt veselas, kvalitatīvas linsēklas un pirms katras lietošanas tās samalt, – saka uztura speciāliste. Papētot informāciju uz iepakojuma, redzams, ka sasmalcinātajās labuma ir mazāk, proti, tikai 10 gramu tauku, bet veselajās to ir 42 grami. – Sasmalcinātās linsēklas ir attaukotas, es domāju, uzglabāšanas dēļ, jo tauki ātri oksidējas un produkta derīguma termiņš būtu ļoti īss. Līdz ar to šķiedrvielu daudzums, kura dēļ cilvēki tās lieto, ir uz pusi mazāks.
Jāizvēlas kvalitatīvas linsēklas – spīdīgas, gluži kā glancētas un nesalipušas. Linsēklas jāglabā slēgtā traukā, ieteicams ledusskapī. Var likt arī pieliekamajā, kur ir nemainīga temperatūra, jo sēklām nepatīk krasas temperatūras svārstības.
! Linsēklas diedzēt nedrīkst, gļotvielu dēļ tās kļūst indīgas.
Kā lietot? – Ja ēd veselas un nesasmalcinātas, tad – pa muti iekšā un pa dibenu ārā, tās ir kā skrubis, bet, ja gribas uzņemt omega-3 taukskābi, apvalciņš jāpārplēš. To vislabāk izdarīt piestiņā vai dzirnaviņās, – iesaka ārste. Veselas sēkliņas cītīgi jāsakošļā. Linsēklas ieteicams lietot kopā ar lielāku šķidruma daudzumu. Samaltas liek pie biezpiena, putras, salātiem, var cept pankūkas.
Taukskābe ir ļoti jutīga, un cepot augstā temperatūrā (+150…+180 °C) var izdalīties kancerogēnas vielas. Ja uztura speciālistei Ilzei Luterei gadoties nopirkt maizi ar linsēklām virspusē, viņa tās nobirdina. – Nav tik traki, ja sēklas ir ieceptas maizītē, jo iekšpusē temperatūra nav bijusi tik augsta.
