Kā audzēt mazpazīstamo sālsaugu garšvielu dārziņā 0
“Vai kādam ir pieredze sālsauga audzēšanā?” VERA SKRUNDAS NOVADĀ
Komarova zāles jeb sālsauga (Salsola komarovii) dzimtene ir Ķīna, Koreja, Japāna. Augs sasniedz 20–50 cm augstumu. To plaši kultivē kā lapu dārzeni. Lapas un kraukšķīgie, jaunie dzinumi bagāti ar vitamīniem un minerālvielām. Uzturā lieto gan svaigus, gan dažādi termiski apstrādātus, piemēram, tvaicētus. Izmanto salātu un suši pagatavošanai. Kad augi sāk ziedēt, to lapas kļūst rūgtas, neēdamas.
Tīnūžu pagasta lauku sētas “Mežcīruļi” saimniece, garšaugu audzētāja Vita Bonka pērn izmēģināja audzēt šķirni ‘Osaka’. Galvenais iemesls, kādēļ augs tika izvēlēts, – lai varētu to pievienot ēdieniem sāls vietā.
Garšaugu dēstiem dārzniece iesaka sēt agri pavasarī podiņos. Apmēram +23 °C temperatūrā sēklas sadīgst 7–10 dienās. Dēsti ir jutīgi pret iekaltēšanu un pārliešanu. Ja mitruma ir par daudz, tie pūst. Komarova zāle arī jutīga pret pavasara salnām, tāpēc dārzā var stādīt, kad tās beigušās. Garšaugs labi aug gan dobē, gan konteineros.
Iestādīts saulainā vai daļēji noēnotā vietā, sālsaugs sāk sevišķi spēcīgi augt – veido ap 70 cm augstu krūmu, kam dzinumi izgāžas uz visām pusēm. Tam veidojas sulīgas, garas, skujām līdzīgas durstīgas lapas. Mūsu klimata apstākļos šis svešzemnieks aug labi, taču, būdams siltumprasīgs augs, laukā nepārziemo, tāpēc to audzē viengadīgā kultūrā.
– Diemžēl esmu vīlusies šajā augā, tāpēc turpmāk vairs neaudzēšu. Komarova zāle dārzā izauga bezgaršīga, pilnīgi bez sāļuma. Turklāt tā veidoja mežonīgu, nekopta izskata krūmu. Manuprāt, daudz vērtīgāks par sālsaugu ir rozmarīns, kas arī veido krūmu ar tievām adatveidīgām lapiņām. Tam vērts atvēlēt vietu katrā garšaugu dārziņā, – uzskata Vita Bonka.
