S. Dieziņa: – Bet šobrīd visa pasaule raujas uz Ķīnu. Ar ko varam būt īpaši? 24
– Tāpēc jau mēneša laikā visu nevaram nokārtot. Ir pārbaudes, procedūras, kā tas tiek darīts. Bet visa pasaule jau neraujas uz Ķīnu. Arī uz Kazahstānu, Uzbekistānu visa pasaule raujas. Ķīna pēc saviem apjomiem ir ļoti liels tirgus un, ja to izdodas atvērt, tad, piemēram, “Food Union” izdotos aizvietot Krievijas eksporta daļu ar Ķīnu.
V. Krustiņš: – Cik liels ir eksporta iespējamais pieprasījums? Tas ir ļoti būtiski, ja vienā pusē liekam mūsu ražošanas iespēju un otrā – pieprasījumu…
– Piena nozarē no kopējā saražotā piena daudzuma, pārvēršot produkcijā, pusi apēdam Latvijā, bet otri 50% mums jāeksportē. Nav noslēpums, ka vienu brīdi diezgan daudz eksportējām svaigpienu uz Lietuvu – ap 450 tonnām dienā. Var rēķināt, kas notiktu, ja eksporta nebūtu. Tāpēc jauni tirgi jāmeklē. Vienubrīd vairākām pienotavām labi klājās eksportā uz Azerbaidžānu, bet tad Krievija pēkšņi liedza vest cauri valstij preces, un tad jādomā, kā lai nokļūst līdz Azerbaidžānai. Kādreiz viena fūre turp gāja nedēļu, bet tagad – divas nedēļas. Tagad jāskaita, vai tas maz ir izdevīgi.
Otrs apstāklis – no Krievijas embargo cietēji ir visi, bet lielākie cietēji ir piena ražotāji, jo nav kur aizvest produkciju. Pirms tam piena cena Krievijā nebija slikta, eksports aizņēma 35 – 38% no kopējā eksporta. Un, kad tirgu aiztaisa ciet, zemnieks nonāk vissliktākā situācijā. Kombināts vēl var variēt, bet tam, kas govis slauc, nav kur dēties – jāslauc katru dienu. Zemnieks ir būtiski atkarīgs no pārstrādātāju spējām atrast eksporta tirgus. Bet tas neattiecas uz nelieliem kooperatīviem, piemēram, “Straupi”, kam nevajag atrast eksporta tirgus, jo apjomi ir nelieli.
Bet rodas jautājums, kas notiks, ja būs nevis viena “Straupe”, bet sešdesmit. Tas viss ir kopsakarībā. Ja raugāmies globāli, prognozes rāda, ka tirgus augs uz trešo valstu rēķina un pieaugums paredzams pamatīgs. Latvijai piena apjomu kāpums varētu būt ap 100 tūkstošiem tonnu. Ekonomisti paredz, ka kvotu atcelšana dos papildu stimulu ražošanai un jauni tirgi ilgtermiņā radīsies.
