Meklēsim katrs savu Latviju

Meklēsim katrs savu Latviju! Izveidoti un atjaunoti gandrīz 60 jauni tūrisma objekti 4

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Lai arī ar lietainu laiku, vasara tuvojas, un nav vairs aiz kalniem brīdis, kad valdība lems par ierobežojumu mīkstināšanu, tādēļ vismaz Latvijas apceļošanu nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, jo Kultūras ministrija mudina apmeklēt gandrīz sešdesmit no jauna izveidotus un atjaunotus tūrisma apskates objektus reģionos, izsludinot akciju “Atrastā Latvija”.

Šim piedāvājumam par pamatu ņemti asociācijas “Lauku ceļotājs” uz valsts simtgadi izveidotie septiņi visu Latviju aptverošie ceļojumu maršruti, kuros tagad var iepazīties ar nesen otro elpu ieguvušām dabas un vēstures mantojuma vietām, tostarp muižām, pilīm, baznīcām, muzejiem, torņiem, tiltiem, dabas takām, dārziem un citiem objektiem, protams, vēl joprojām ievērojot epidemioloģiski drošu saskarsmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Akcijas laikā līdz 5. septembrim būs pieejama mājaslapa “www.atrastalatvija.lv”, kurā varēs vairāk uzzināt par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem apskates objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, apmeklējuma nosacījumiem, kā arī piedalīties Latvijas atrašanas spēlē, kurā, atzīmējoties, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz jautājumiem par to, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām. Piedāvāju nelielu ieskatu septiņos šīs akcijas ietvaros paredzētajos maršrutos.

Brīvības ceļš

Tas vedīs uz Kurzemi, visvairāk, ko skatīties, būs Liepājā – Hoijeres kundzes viesnīca, koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” un Svētās Trīsvienības katedrāle, kura šosvētdien (30. maijā plkst. 16) pārvērtīsies par baznīcu, kura pati skan.

Baznīcas dārzā un tuvējās ielās, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, būs iespēja klausīties translāciju no katedrāles iekštelpām, kur skanēs koncertlekcija “Hildegardes sapņi” – sena ērģeļmūzika un dziedājumi, kurus dziedātājas papildinās ar dažādiem mūzikas instrumentiem un skaņu rīkiem, bet mācītājs – ar stāstiem par Hildegardi no Bingenas un viņas tek­stu skaidrojumiem.

Pirms vai pēc koncertlekcijas var ieplānot Bernātu dabas takas apmeklējumu vai doties uz citiem maršrutā iekļautajiem objektiem – Grobiņas arheoloģisko ansambli, Vērgales muižas kompleksu vai Pāvilostas promenādi.

Līvu ceļš

Šis ceļš sākams ar braucienu cauri Jūrmalai, kur pie pilsētas robežas vajadzēs samaksāt divu eiro iebraukšanas maksu. Vislabākais laiks – 5. un 6. jūnijs, kad te tiks svinēti kūrortsezonas atklāšanas svētki ar lielo gaisa pūķu laišanu pilsētas pludmalēs un Putnu salidojumu Mellužu parkā, kur skaisti atjaunotā estrāde ir viens no akcijas “Atrastā Latvija” objektiem.

Tos, kuri sen nav bijuši Ķemeros, pārsteigs vērienīgie šīs Jūrmalas apkaimes rekonstrukcijas darbi, kuru centrā ūdenstornis. 42 metrus augstā būve uzcelta 1929. gadā (arhitekts Fridrihs Skujiņš) un pēc izskata atgādina bāku. Pēc atjaunošanas tornis turpina pildīt sākotnējo funkciju – tajā ir dzeramā ūdens rezervuārs 100 m3 –, tomēr kūrorta vēstures ekspozīcija un skatu laukums ļauj to saukt ne tikai par industriālā mantojuma, bet arī aktīvā tūrisma objektu.

Reklāma
Reklāma

Tālāk Līvu ceļš aizvedīs uz Šlokenbekas muižas ansambli un gar jūras krastu uz Enguri, Roju, Ventspili (Pelēkā kāpa, Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālā ēka), Jūrkalni, taču jāatceras, ka līvi dzīvojuši arī Vidzemes piekrastē, kur jāapskata Carnikavas ciems, Saulkrastu Neibādes parks, Skultes pludmale no Lauču akmens līdz Vārzupludmalei un Salacgrīvas Zvejnieku parka estrāde.

Jēkaba ceļš

Šī ceļa maršruts saistīts ar Kurzemes hercogistes pārvaldītajām zemēm – Jelgavu (vecpilsētas kvartāls, pareizticīgo un katoļu katedrāles), Dobeli, Sabili (sinagoga, Firksu – Pedvāles muiža), Alsungu un Kuldīgu – tur noteikti jāredz Adatu fabrika kādreizējā telegrāfa tornī Liepājas ielā 37 (gājēju promenādē), kur izveidota ekspozīcija par adatām.

Pagājušā gadsimta sākumā neviena Krievijas impērijas māja no cara apartamentiem Ziemas pilī līdz vecticībnieku mežcirtēja būdiņai Sibīrijas mežos nevarēja iztikt bez Kuldīgas fabrikas “Meteors” darinājumiem. 1854. gadā dibinātais uzņēmums bija vienīgā adatu fabrika visā plašajā impērijā.

Baltijas ceļš

Baltijas ceļa maršruts sakrīt ar to ceļu, kurā 1989. gada 23. augustā sadevāmies rokās, parādot tautas vienotību un protestu Baltijas okupācijai – Molotova – Ribentropa vienošanās sekām. Tajā pārsvarā ietvertas baznīcas (Valmieras Svētā Sīmaņa, Rubenes, Cēsu Svētā Jāņa) un pilis (Siguldas, Cēsu, Āraišu ezerpils), bet ir arī Ungurmuiža, Ērģemes pilsdrupas un Bauskas pils muzejs, kas neticamā veidā tapis agrāko pilsdrupu vietā.

Lai gan visus akcijas objektus pagaidām var aplūkot tikai no ārpuses, Bauskas pils, atverot mājaslapu, iepazīstama arī virtuālajā tūrē, kas ved caur rezidences pils vārtiem un pagalmu, ļaujot ielūkoties pils vēstures ekspozīcijā un tērpu izstādē, atjaunotajos interjeros – hercoga apartamentos un svinību zālēs, Ketleru dzimtas portretu galerijā, pilskunga virtuvē, pagrabā un zirgu stallī, pils sardzes telpā, kā arī ordeņpils pagalmā un centrālā torņa mūros.

Gaismas ceļš

Šī ceļa trīs galvenie pieturpunkti ir Alūksne (pilsdrupu Dienvidu tornis, paviljons – rotonda Tempļakalna parkā, Fītinghofu dzimtas mauzolejs), Stāmeriena un Cesvaine, kur pēc postošā ugunsgrēka pamatīgi cietusī barona Vulfa medību pils atdzimusi vēl krāšņāka nekā līdz šim, jo nu greznojas ar sarkano kārniņu jumtu, kāds pilij bija pašā sākumā.

Ceļotāji gan jābrīdina – lai iegūtu skaistas pils fotogrāfijas, mazliet jāpaciešas: daļu fasādes aizsedz nožogojums, jo iekštelpās notiek remontdarbi, top konferenču zāles, lifts uz otro stāvu, lai tur varētu nokļūt cilvēki ar īpašām vajadzībām. Toties var izstaigāt plašo pils parku, apmeklējot arī pils cēlāja atdusas vietu Baronkalnā. Gaismas ceļā iekļauta arī Smiltenes luterāņu baznīca.

Pa Daugavas un Māras ceļiem

Pēdējie divi akcijas “Atrastā Latvija” maršruti ved uz Latvijas austrumiem. Daugavas krastā Kokneses pilsdrupas visinteresantāk aplūkot, kad atsedzas tās pamati vasarā, Pļaviņu HES pazeminot ūdens līmeni, bet mierpilnā Slutišķu sādža saglabājusies, pateicoties pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā izcīnītajam liegumam būvēt Daugavpils HES. Milzīgs darbs ieguldīts, atjaunojot Krāslavas pili, kuru sāka būvēt 1765. gadā Konstantīna Lud­viga Plātera laikā, bet pabeidza 1791. gadā.

Sākumā ticis izvēlēts baroka stils, taču 18./19. gs. mijā pils pārbūvēta pēc klasicisma principiem. Tāds arhitektūras stilu sajaukums starp Latgales pilīm ir vienīgais. 1984. gadā, veicot iekštelpu sienu zondēšanu, te uzgāja pils sienu gleznojumus, kuros attēlotas arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras un Romas skati. Savukārt Māras ceļa galamērķi – Daugavpils cietoksnis, Ludzas viduslaiku pilsdrupas un Preiļu muižas komplekss ar parku.

Pirmā digitālo šķēršļu taka

Pēc nogurdinošā attālināto mācību gada beigām arī skolēniem un viņu vecākiem vajag izkustēties, tādēļ Latvijas Drošāka interneta centrs sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, AS “Latvijas valsts meži” un e-klasi Tērvetes dabas parkā ir izveidojuši Latvijā pirmo Digitālo šķēršļu taku, kas tiks atklāta 1. jūnijā ‒ Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā.

Šī taka ir pusotru kilometru gara ar kontrolpunktiem skolēnu vizuālās un digitālās pratības pilnveidei, un būs aizraujoša gan pamatskolas un vidusskolas skolēniem, gan viņu vecākiem, apvienojot pastaigu dabā ar aizraujošu spēli.

“Digitālo šķēršļu takas kontrolpunktus vienojošā tēma ir fotogrāfijas ceļš globālajā tīmeklī. Aizvadīto mācību gadu raksturo devīze “100% digitāli”, un tas ir apliecinājums, ka skolēniem jāturpina attīstīt prasmes apzināties riskus un pieņemt pareizos lēmumus, pirms informāciju publicēt internetā. Digitālo šķēršļu taka palīdzēs šīs spējas attīstīt,” skaidro “Drossinternets.lv” vadītāja Maija Katkovska.