“Melnās jūras kara flote joprojām ir tikpat stipra, cik bijusi kara sākumā.” Pulkvežleitnante skaidro, kādas aktivitātes notiek Krimā 56
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” tika apspriesta jaunākā informācija par notiekošo Krimā un Melnajā jūrā. Pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece Anita Pizele pastāstīja, ka ir parādījusies informācija, ka Melnajā jūrā atrodas viena Krievijas jūras spēku fregate ar astoņām raķetēm. “Par citām kuģu grupām tur nav informācijas,” viņa piebilda.
“Es atradu informāciju, ka Melnās jūras kara flote joprojām ir tikpat stipra, cik bijusi kara sākumā, neskatoties uz to, ka ir iznīcināti divi flotes kuģi. Un tāpat Ukrainai draudus rada gan raķešu nesēji, gan desanta kuģi, tāpēc pēdējā laikā parādījās informācija, ka Krievijā tiek ražoti jauni kuģi, kas nesīs kalibra raķetes – kara kurti. Šādi trīs kuģi tiks nogādāti uz šo floti. Un tajā brīdī, kā jau mēs zinām, tiek gatavots uzbrukums līdz pat Melitopolei. Līdz ar to tas ir tuvu Azova jūrai, ka no šīs Azovas jūras var tikt veikts uzbrukums pret sauszemes mērķiem – pret ukraiņu karaspēku, kā tas tika darīts, kad uzbruka Mariupolei,” tā par aktualitātēm Melnajā jūrā TV24 raidījumā zināja stāstīt pulkvežleitnante Pizele.
Pizele precizēja, ka krievi jau savlaicīgi gatavojuši šos kuģus – nav tā, ka tagad tikai tos būvē no jauna. “Tā rūpniecība tur ir bijusi attīstīta,” skaidroja viņa. Līdz 2023.gada beigām Krievijai būšot gatavi trīs šādi kuģi – kara kurti, kas būs spējīgi palaist kalibra raķetes.
Pizele, stāstot par Krimu, uzsvēra, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ ir parakstījis likumu par Krimas Autonomās Republikas administratīvi teritoriālās iekārtas sakārtošanu.
“Tuvojoties, viņa vārdiem, Ukrainas atbrīvošanai, viņi plāno, kā tiks organizēta Krimas Autonomās Republikas teritoriālais sadalījums. Tātad tā ir visa informācija pagaidām par to, kas tagad notiek Krimā. Citu desanta operāciju pagaidām nav. Iepriekš desanta operācijas, kas ir veiktas Melnās jūras ziemeļu daļā, tika veiktas ar nodomu, lai pastiprinātu Ukrainas ietekmes sfēru šajā daļā. Ļoti labi kaitināt izvietotos spēkus Ukrainas teritorijā – iespēju robežās izvietot sensorus dažādās vietās pie Krimas krastiem. Skatīsimies tālāk, kā tiek veidotas operācijas ap Krimu,” tā rezumēja pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece Pizele, stāstot par notiekošo Krimas pussalā un Melnajā jūrā.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien, 4.septembrī, parakstīja likumu par Krimas Autonomās Republikas administratīvi teritoriālās iekārtas sakārtošanu, paziņoja Ukrainas prezidenta pārstāvniecība Krimas Autonomajā Republikā.
Ukrainas prezidents parakstīja Ukrainas likumu “Par izmaiņu izdarīšanu dažos Ukrainas likumdošanas aktos attiecībā uz Krimas Autonomās Republikas administratīvi teritoriālās iekārtas atsevišķu jautājumu izlemšanu”, kuru Ukrainas Augstākā rada pieņēma 23.augustā – Krimas platformas trešā samita dienā.
Pēc likuma stāšanās spēkā, kas notiks nākamajā dienā pēc tā oficiālas publicēšanas, tiks īstenoti parlamenta 2016. un 2020.gadā pieņemtie lēmumi par Krimas Autonomās Republikas dekomunizāciju un jauna rajonu iedalījuma ieviešanu.
Likuma galvenais mērķis ir sagatavot pussalas deokupāciju, jo militārās un militāri civilās administrācijas tek veidotas darbībai teritoriālo pašvaldību teritorijās.
Likums arī uzdod Ukrainas Ministru kabinetam viena mēneša laikā noteikt teritoriālo pašvaldību teritorijas un administratīvos centrus Krimas Autonomajā Republikā, bet trīs mēnešu laikā – izveidot jauno rajonu valsts administrācijas un iesniegt parlamentā likumprojektu par publiskās varas atjaunošanas īpatnībām Krimas Autonomajā Republikā pēc deokupācijas.
